Okupācijas muzejs (OM) ir satraucies par Nākotnes mājas jeb piebūves tālāko likteni. Ja projekts netikšot virzīts uz priekšu, apdraudēta esot pati muzeja pastāvēšana. Atlikt tā īstenošanu nozīmētu pievilt arī tos, kas šim mērķim ir saziedojuši pusotru miljonu latu.
Atsaucoties uz 20 arhitektu vēstuli, kurā iebilsts pret piebūves celtniecību, muzeja biedrības pārstāvji preses konferencē pauda sašutumu par šādu spieķu likšanu riteņos. Pārmest muzeja ēkas arhitektonisku vērtību iznīcināšanu, zinot, ka tā nav Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas sarakstos, – tā ir tikai maldināšana un vēlme nobremzēt projektu. Šādu rīcību varot salīdzināt ar ģimeni, kura nolēmusi paplašināt savu namu – jau pasūtījusi projektu, iepirkusi mēbeles, atlicis tikai sākt celtniecību, bet tad pēkšņi tiek paziņots, ka jāsaspiežas turpat vai jāpārceļas dzīvot citur. «Arhitekti paziņo, ka viņi ceļ iebildumus ne jau tāpēc, ka viņiem būtu kaut kas pret OM un cilvēkiem, kas tur strādā. Bet mēs domājam, ka tas ir pret mums,» uztraukts teica OM biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Neesot saprotams, kur tādā gadījumā paliek tiesiskums, jo ir taču pieņemts likums, kurā apliecinātas OM tiesības uz zemi un ēku. Kur paliekot visi valdības rīkojumi, sākot no 2007. gada. «Esam izdevuši līdzekļus un esam paļāvušies, ka muzejs ir vajadzīgs,» pauda V. Nollendorfs. Nu nevarot OM palikt pagaidu mītnē, kas nav izdevīgā vietā. Strēlnieku laukums «bija ļoti centrāls un pievilka tūristus». Tur gadā bijuši 100 000 apmeklētāju, bet Raiņa bulvārī – tikai 30 000. Biedrības pārstāvis neatbalstot arī kolekcijas sadalīšanu pa dažādām ēkām, jo nevarot materiālu, kas ir savstarpēji saistīts, «izmētāt pa pilsētu». Tas būtu tas pats, kas Nacionālo bibliotēku izvietot turpat, kur tā bija.
Šāda situācija OM kā privātai iestādei nestrādā par labu, jo krītas ieņēmumi. Valsts gan maksā dotāciju, taču tā ir tikai ceturtā daļa no OM 600 000 eiro lielā budžeta. Un tomēr valsts atbalsts ir būtisks, ko saņem akreditētais muzejs. Ja muzeja attīstība tiek kavēta, var arī pazaudēt akreditāciju. «Un tad četru piecu gadu laikā muzejs var vienkārši izčākstēt,» rezumēja V. Nollendorfs.
Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis neslēpa sašutumu, ka privāta persona arhitekte Zaiga Gaile varējusi iet uz Rīgas būvvaldi un kopā ar amatpersonām pētīt projektu un konstatēt, ka tas veikts neprofesionāli. Tad, kad projekts izgājis visas instances? Tas nu tiešām neesot saprotams, kas aiz visa tā slēpjas.
Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums aicināja turēties pie valdības lēmumiem. Tas esot būtiski, lai OM atrastos Strēlnieku laukumā uz «tūrisma takas» un valsts oficiālie viesi varētu to apmeklēt.
Muzejs meklējis arī atbalstu no premjeres Laimdotas Straujumas. Viņa solījusi 12. jūnijā apmeklēt OM kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi, lai uz vietas pārrunātu visas neskaidrības. Nekādas atbildes gan neesot saņēmuši no Rīgas mēra Nila Ušakova, tāpēc viņam izsūtīta otra vēstule ar lūgumu atbalstīt muzeja rekonstrukciju.
