Latvijas lepnuma balvu ieguvusī ogrēniete Inese Fecere un Rīgas bāriņtiesa 13. maijā ir šķīrušās miermīlīgi.
Tajā dienā lietu slēdza, un tas nozīmē, ka Inese var izlemt, vai viņa vēlēsies adoptēt visus bērnus, kurus ņēmusi aizbildnībā, vai arī saglabāt līdzšinējo statusu. Pašlaik divi bērni jau ir adoptēti, bet trīs atrodas aizbildnībā.
I. Fecere 2013. gadā ieguva atzinību nominācijā Ģimene, jo viena audzināja četrus bērnus. Nu jau mazuļi ir pieci. Pirmo bērniņu viņa adoptēja 25 gadu vecumā. Pēc pāris gadiem adoptēja otru. Un tad uzzināja, ka adoptētajam puisītim ir māsiņas... Tā Ineses ģimene sakuploja.
Rīgas bāriņtiesa vērsās pie aizbildnes, un jautājums bija par divu māsiņu adopciju. I. Fecere saka – bāriņtiesa vēlējās uzspiest adopciju. Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs atsaucas uz Civillikuma 169. pantu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) metodiku. Proti, likums paredz, ka adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt (ja viņu un bērnus nesaista radnieciskas saites); bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs; pieņemot lēmumu, bāriņtiesa noskaidro adoptējamā viedokli un ņem vērā ziņas par adoptētāju un adoptējamo.
I. Fecere jau iepriekš norādījusi, ka viņa pagaidām nav gatava adoptēt visus bērnus, jo valsts līdzdalība sociālo garantiju veidā ir nepietiekama. To viņa saka arī sarunā ar Neatkarīgo. Kad bērni ir aizbildnībā, tad bāriņtiesai ir pienākums palīdzēt, ja aizbildņa ģimenē ir problēmas; ja bērns ir adoptēts, tad visas problēmas ir tikai ģimenes problēmas. Kad sasniedz pilngadību, adoptētam bērnam nav valsts vai pašvaldības nodrošinātu sociālo garantiju. Ja bērns nav adoptēts, tad pašvaldībai jānodrošina ar dzīvokli, pabalstiem, – viņa skaidro savu pozīciju. Tiesa, aizbildnis saņem ikmēneša atlīdzību, bet adoptētājs – tikai vienreizēju pabalstu un pēc tam valsts noteikto ikmēneša ģimenes pabalstu, kas Latvijā ir 11 eiro.
I. Fecere Rīgas bāriņtiesai esot izklāstījusi savus argumentus, kāpēc viņa nedod piekrišanu divu māsiņu adopcijai. VBTAI viņas argumentus atzinusi par svarīgiem. «Žēl, ka visiem aizbildņiem uzspiež adopciju,» viņa noteic. «Neviens neko negribēja atņemt,» šo lietu komentē A. Krasnogolovs. Viņš atsaucas uz jau minēto Civillikuma pantu, un vienkāršoti viņa sacīto var pārfrāzēt šādi: bāriņtiesai ir jāpārbauda, vai aizbildnis speciāli neadoptē bērnu un neļauj citiem adoptēt vai ne. «Mums tas ir jāvērtē. Neviens neko negribēja atņemt,» uzsver A. Krasnogolovs. Turklāt pastāvot arī VBTAI metodika, un Feceres gadījumā, kā var saprast, tā bijusi no iepriekšējās atšķirīgāka. «Bāriņtiesa viņas argumentus uzskatīja par pietiekami pamatotiem,» viņš rezumē. Tāpēc šajā lietā ir pielikts punkts.
