Aizvadītajā piektdienā sabiedrība uzgavilēja, ka kādreiz par vienu no lielākajām afērām dēvētajā digitālās televīzijas lietā apsūdzētie saņēmuši reālus sodus. Tomēr prieks par tiesiskuma uzvaru pār šīs zemes varenajiem varētu būt pāragrs – visticamāk, visi par vainīgiem atzītie spriedumu pārsūdzēs.
Tiesnesis Juris Stukāns, kurš šo lietu sāka skatīt 2008. gada 28. augustā, pēc sprieduma nolasīšanas atzina, ka lietā apsūdzētajiem būtu piespriesti bargāki sodi, taču tiesai bija jāņem vērā, ka lietas izskatīšana jau sen bija izsmēlusi «saprātīga laika» limitu, tāpēc sodus nācies mīkstināt.
Prokuratūra pārcentusies
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nevienam apsūdzētajam nevar pārmest apzinātu lietas vilcināšanu un tas bijis viens no iemesliem, kāpēc tie, kam tika piespriesta brīvības atņemšana, netika arestēti tiesas zālē.
«Septiņi gadi tiesas zālē ir ļoti nesaprātīgi. Viena trešdaļa lietā esošo materiālu un liecinieku, manuprāt, nebija ne jāpārbauda, ne jāaicina. Likums tiesai neatļauj ierobežot prokurora vēlmi iesniegt [lūgumus, piemēram, par liecinieku aicināšanu] tik daudz, cik viņš uzskata par vajadzīgu,» netieši norādot uz prokuratūras atbildību par nesamērīgo lietas izskatīšanas laiku, teica tiesnesis.
Pirms gandrīz septiņiem gadiem tiesas priekšā stājās 19 apsūdzētie: Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira, un Māris Pauders, kas šajā laikā saslima ar psihisku kaiti un no kriminālatbildības atbrīvots. No šiem par vainīgiem atzītas 13 personas, septiņām piespriežot reālu cietumsodu, sešām naudas sodu. Piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.
Sēdēt nevēlas
Par krāpšanu lielā apmērā cietumsods piemērots kādreizējam Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra ģenerāldirektoram G. Spundem, kuram cietumā būtu jāpavada gads. Advokātam J. Lozem par līdzdalību krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā piemērota brīvības atņemšana uz diviem gadiem un naudas sods 36 tūkstošu eiro apmērā. Par tādu pašu nodarījumu nodokļu konsultants U. Kokins tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. H. Krongornam, kas savulaik konsultēja bijušā premjera Andra Šķēles ģimenes firmu Uzņēmumu vadība un konsultācijas, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu piespriests trīs gadu cietumsods.
Bijušajiem Kempmayer Media Latvia valdes locekļiem A. Zabeckim un J. Svārpstonam – trīs gadu cietumsods, J. Zipam – divi gadi.
No šiem jau četri apsūdzētie, tajā skaitā J. Loze, ir paziņojuši, ka spriedumu noteikti pārsūdzēs. Advokāts vainu neatzīst un uzskata, ka viņš tiek tiesāts par savu profesionālo pienākumu veikšanu.
Nauda un amati
Dažiem no spriedumā reālu brīvības atņemšanu saņēmušajiem tika piemērots arī naudas sods, taču lielākie sodi bija tiem, kuru nodarījums nebija tik smags, lai sēstos cietumā. Kopumā par labu valstij no apsūdzētajiem ir piedzenami 319,4 tūkstoši eiro, bet gandrīz puse šīs summas jāsamaksā diviem cilvēkiem – bijušajam Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam A. Ēķim un kādreizējam A. Šķēles biroja vadītājam J. Liepniekam – attiecīgi 42,2 tūkstoši un 72 tūkstoši eiro. Turklāt no J. Liepnieka valstij vēl jāpiedzen noziedzīgā kārtā iegūtais 184,1 tūkstotis eiro.
Mazāki naudas sodi piespriesti biznesa konsultantam V. Purvinskim, bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valsts pilnvarniekam A. Boldanam (Ļublinam), bijušajam centra valsts pilnvarniekam un tagadējam Nacionālā teātra direktoram O. Rubenim, kā arī centra pilnvarniekam D. Jonavam.
Par sprieduma pārsūdzēšanu paziņojis arī A. Ēķis, un nav ne mazāko šaubu, ka šādi rīkosies arī J. Liepnieks, kurš neslēpa sašutumu un izbrīnu par viņam piemēroto sodu. Lielākos naudas sodus saņēmušie ir pārliecināti, ka sods ir neadekvāts, jo lietā nav neviena cietušā un nevienam neesot nodarīti zaudējumi.
Visticamāk, spriedumu pārsūdzēs arī O. Rubenis, taču viņam var gadīties zaudēt arī savu amatu pat pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Kultūras ministrija iepazīsies ar tiesas spriedumu un tad lems, vai ir pamats no amata atbrīvot Latvijas Nacionālā teātra vadītāju.
