Saslimšana ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug, daļēji to var izskaidrot ar plašāku informāciju par ādas audzējiem un dermatologu kampaņām, vēršot sabiedrības uzmanību un aicinot pārbaudīt ādu. Tomēr mirstības dati ar ādas vēzi, kas ir nemainīgi augsti, liecina par pretēju tendenci: cilvēki laikus nevēršas pie ārsta, lai gan, agrīni atklāts, ādas vēzis ir veiksmīgi ārstējams.
Ādas vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs, atgādina biedrības Dermatologi pret ādas vēzi vadītājs dermatologs Raimonds Karls. Gadu no gada saslimstība ar ādas vēzi pieaug un diemžēl arī mirstība. Ādas vēzim ir trīs veidi, un bīstamākais no tiem ir melanoma – īpaši agresīvs audzējs, jo tā šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Gadā melanomu diagnosticē vairāk nekā 200 cilvēkiem. Pie otrās grupas pieder bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma, kas ir biežākā ādas vēža forma. Trešais ir plakanšūnu vēzis, kas ir piecas reizes retāks nekā bazālo šūnu audzējs, bet tikpat bīstams kā melanoma. Satraucoši ir dati par mirstību gan ar ādas vēzi kopumā, gan melanomu, – gadā nomirst vairāk nekā simts cilvēku. 2014. gada datus Slimību kontroles un profilakses centrs vēl nav apkopojis, bet 2013. gadā ar melanomu nomira 83 cilvēki, ar cita veida ādas vēzi – 58. Izpētot datu bāzi, jāsecina, ka melanoma diagnosticēta arī ļoti agrā vecumā – diviem pacientiem vecumā no 10 līdz 14 gadiem, trīs pacientiem vecumā no 20 līdz 24 gadiem. Sievietēm biežāk nekā vīriešiem, lielākoties vecākām par 70 gadiem. Dati apliecina, ka jaunākajai sievietei, kura mirusi ar melanomu, bija tikai 30 gadu. Tādēļ mediķi jau astoto gadu Latvijā organizē Eiromelanomas dienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību ādas vēža pazīmēm, agrīnai diagnostikai un rūpēm par ādas veselību.
Vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus diagnosticēt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus, ārstējot ielaistās slimības, ir aktuāla problēma, ar ko saskaras ārsti. Ievērojams skaits cilvēku pie dermatologiem vērsušies tieši Eiromelanomas kampaņas laikā, bet, kā atzīst R. Karls, daudzās Eiropas valstīs šādas bezmaksas akcijas vispār nenotiek, jo diagnostiku sedz valsts programma. Līdz ar akciju pēdējo četru gadu laikā pieaudzis agrīnās stadijās atklāto melanomas gadījumu skaits. Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kas ir vizuāli diagnosticējama un veiksmīgi pilnībā ārstējama agrīnās stadijās. Kampaņa pārliecinoši pierāda ādas vēža skrīninga metodes efektivitāti. Septiņu gadu laikā ir pārbaudīti 12 500 iedzīvotāji. «Šī gada akcijas galvenais uzdevums ir izglītot ārstus, lai uzlabotu viņu iemaņas ādas vēža diagnostikā,» saka R. Karls.
Dermatologi jau pirms trim gadiem aicināja veselības nozares vadību ieviest bezmaksas skrīninga programmu ādas vēzim vismaz tiem iedzīvotājiem, kuru vidū visvairāk konstatē ādas vēzi, tas ir, no 60 gadiem. Tas nav īstenojies. Pašreiz ir divi veidi, kā cilvēks var nokļūt pie dermatologa, Neatkarīgajai skaidro R. Karls. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu tas ir lētāk, bet jāgaida, kad pienāks rinda. Otrs variants – bez ģimenes ārsta nosūtījuma, tad tas ir maksas pakalpojums. Vizītes cena ir atkarīga no tā, vai pie dermatologa iet ar ģimenes ārsta nosūtījumu, kā arī no tā, uz kādu klīniku dodas. Cena var svārstīties no 5 līdz pat 50 eiro par vizīti.
Dermatologi arī sagaida grozījumus solāriju darbību regulējošos noteikumos. Veselības ministrs Guntis Belēvičs apliecina: grozījumi būs līdz šāgada beigām. Plānots aizliegt apmeklēt bērniem līdz 18 gadu vecumam un paaugstināt prasības solāriju darbiniekiem. Ādas vēža attīstību veicina vairāki faktori, tomēr ultravioletais starojums ir visbīstamākais, saka R. Karls.
