Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas cita starpā paredz, ka Ministru kabinets (MK) noteiks izglītojamo audzināšanas, tostarp valstiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas.
Tāpat MK noteiks Latvijas valsts simbolu - karoga, himnas un ģerboņa - lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos neatkarīgi no izglītības iestādes juridiskā statusa, ņemot vērā normatīvo aktu prasības. Izglītības iestāde drīkstēs lietot lielo valsts ģerboni saistībā ar valstisko audzināšanu.
MK noteiks pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku svinēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas.
Likuma grozījumi nepieciešami, lai Ministru kabinets noteiktu izglītības iestāžu, izņemot augstskolas, izglītojamo audzināšanas, tostarp valstiskās audzināšanas vadlīnijas, tādējādi sekmējot izglītojamo piederības sajūtu Latvijas valstij un tās pamatvērtībām, veicinot izpratni par demokrātiju un pilsoniskās līdzdalības iespējām, attīstot atbildības sajūtu pret sabiedrību un apkārtējo vidi un stiprinot izglītojamā nacionālo pašapziņu, norāda izmaiņu rosinātāji.
Tiek sagaidīta izmaiņu netieša pozitīva ietekme uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Tiktu stiprināta skolēnu saikne ar Latviju, tostarp mazināta iedzīvotāju izbraukšana no Latvijas. Valstiski domājoši pilsoņi ir vairāk motivēti rīkoties atbildīgi pret sabiedrību, maksāt nodokļus, izvēlēties vietējā ražojuma preces, saudzēt sabiedrības kopīpašumu, iepriekš norādīja grozījumu iesniedzēji, 11.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Likumprojektā arī atbalstīta norma, ka izglītības attīstības pamatnostādnes turpmāk apstiprinās nevis Saeima, bet MK. Tāpat tiks noteikts, ka valsts no 2017.gada 1.janvāra piedalīsies privāto izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā MK noteiktajā kārtībā arī attiecībā uz arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmām.
