Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji publiski labprātāk runā par Valsts prezidentam nepieciešamajām īpašībām nekā par pašiem kandidātiem un to izvēli ietekmējošiem faktoriem ārpus cēlo īpašību saraksta. Arī Neatkarīgās diskusijā ar Saeimas frakciju vadītājiem Solvitu Āboltiņu (Vienotība), Augustu Brigmani (ZZS), Gaidi Bērziņu (Nacionālā apvienība) neatstāj sajūta, ka visas kārtis netiek liktas galdā nedz publiskajās diskusijās, nedz koalīcijas sarunās, par ko liek domāt arī aizkulišu runas par atbalsta zondēšanu opozīcijā, par līdzsvara meklēšanu starp partiju ietekmi visos augstākajos valsts amatos, kā arī viena otra ietekmīga ekspolitiķa lomu. Koalīcija vēl nezaudē cerības vienoties par kopīgu kandidātu, bet, vai tā būs, pagaidām vēl var zīlēt vien mākoņos.
– Kā tas nācies, ka sabiedrībai ļauj pļāpāt par to, cik gudram, skaistam, labi runājošam jābūt Valsts prezidentam, bet tai netiek laikus piedāvāti kandidāti vērtēšanai?
Solvita Āboltiņa: – Ir labi saprotama sabiedrības vēlme iespējami ātrāk uzzināt prezidenta kandidātu. Ja koalīcija spēs vienoties par vienu kandidātu, tas visdrīzāk arī reāli varētu nākamos četrus gadus ieņemt valsts augstāko amatu. Bet līdzšinējā pieredze rāda, ka, tiklīdz kāds tiek minēts, tā ir virkne cilvēku, kas investē tajā, lai atrastu lietas, kā šo cilvēku diskreditēt.
– Tātad tā ir apzināta taktika – novilcināt īstā kandidāta izpaušanu?
S.Ā.: – Kategoriski noraidu terminu «novilcināt». Jau ilgāku laiku spēkā ir likums par prezidenta ievēlēšanu, kur precīzi noteikti termiņi kandidāta izvirzīšanai, kas atstāj laiku arī sabiedrības diskusijām. Sabiedrība šobrīd diskutē jau pietiekami.
– Par ko? Ne par īstajiem! Par īpašībām?
S.Ā.: – Par īpašībām, kas ir svarīgi arī politiķiem, kuriem jāatrod līdzsvars starp sabiedrības gaidām un to, kādas prasības prezidentam noteiktas Satversmē. Prezidentam jāveicina līdzsvars starp varām un sabiedrību. Arī politiķiem, jo īpaši mums kā koalīcijai, jāgūst pārliecība, ka kandidāts atbalsta to, ka esošā koalīcija strādā četrus gadus, atbalsta mūsu ekonomiskos, sociālos, valsts drošības stiprināšanas centienus. Jāskatās, vai varam kā komanda kopā strādāt – tas arī ir ļoti izšķirīgi. Nevar būt tikai sabiedrībā vai savā jomā ļoti populārs cilvēks, kurš nepārliecina par savu spēju sadarboties ar varas zariem, kuram nav sapratnes par to, kā pārstāvēt Eiropas Savienības (ES) valsti kopējā ES viedoklī, kā veidojamas attiecības ar mūsu kaimiņiem, jo īpaši situācijā, kad blakus valstī notiek karš.
Gaidis Bērziņš: – NA no savas puses ir minējusi kandidātu, ko mēs vēlētos redzēt – Egilu Levitu. Sabiedrības grupu diskusijas ir bijušas pietiekami vērtīgas, tajās saklausījām dažādu sabiedrības grupu viedokļus par Levita kungu. Bet mēs būtu gandarītāki, ja mums šobrīd būtu viens prezidenta amata kandidāts.
– Varbūt arī prezidenta Andra Bērziņa pauzēšana ar lēmuma paziņošanu par nekandidēšanu aizkavēja vienošanos?
Augusts Brigmanis: – Kas ir sabiedrība? Tā ir tie cilvēki, kas atbalsta Levitu, tie, kas atbalsta Āboltiņas kundzi, tie, kas atbalsta Jāni Dūklavu, kas atbalsta Mārtiņu Bondaru. Sabiedrība ir ļoti sašķelta, vieni savas vēlmes pauž skaļāk, cita sabiedrības daļa ir klusējoša. Skaidrs, ka visiem neizpatiksi. Esam definējuši savu auditoriju, viedokļus, prezidenta kandidāta īpašības, kritērijus. Tas, ka politiķi nenosauc vienu cilvēku, kas vienalga negūst nedalītu sabiedrības atbalstu, nenozīmē, ka process nenotiek.
– Sabiedrībā joprojām populārākie ir nevis oficiāli izvirzītie un līdz šim publiski apspriestie kandidāti, bet, saskaņā ar aptauju rezultātiem – Vaira Vīķe-Freberga, Aivars Lembergs un Nils Ušakovs. Cik lielā mērā jāiet sabiedrības pavadā un jāmeklē vairākumam simpātisks, populārs cilvēks?
A.B.: – Tieši tā! Ir tāda duāla situācija – no vienas puses, mēs visi esam iekšēji norunājuši, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā ir ārkārtīgi bīstami tautas vēlēts prezidents. Bet, kad Saeimā sarunās sākām šo prezidenta izvēles procesu, saņemam kritiku, ka to darām ne tā, kaut ko slēpjam! Nu, tad ļaujam tautai vēlēt prezidentu un beidzam spēlēt šo duālo spēli!
– Jūs jau savā apvienībā, ZZS, paši nevarat vienoties, vai prezidents jāvēlē tautai vai Saeimai!
A.B.: – Jā, bet tāpēc nevar pārmest Saeimai, ka tā izstrādājusi mehānismu, kā mēs pie prezidenta tiekam!
G.B.: – Šobrīd Saeimai noteiktās tiesības vēlēt prezidentu būtu jāizmanto maksimāli valsts interesēs un saprotami sabiedrībai. Arī NA viedokļi par tautas vai Saeimas vēlētu prezidentu vienmēr bijuši dažādi, arī pašlaik tie dalās.
S.Ā.: – Mums ir līdzīgi. Un tomēr sabiedrība vēlas prezidentu, kurš spēj realizēt Satversmē noteiktās pilnvaras, kuru varbūt viņam nav īpaši daudz. Bet, jo īpaši kontekstā ar kaimiņvalstī notiekošo, ir ļoti svarīgi prezidentam saprast, ka Latvija ir 1918., nevis 1990. vai 1991. gadā dibināta valsts, ka esam ES un NATO dalībvalsts, svarīga funkcija ir pārstāvēt valsti starptautiski, un ne mazāk svarīgi nodrošināt varas zaru līdzsvaru, kas bija Satversmes tēvu ideja.
– Vai tad kāds no minētajiem kandidātiem to nesaprot un neatbalsta? Tad jau visi nosauktie derīgi! Kā vienosieties, kurš īstais?
S.Ā.: – Mums katram ir sava pieredze ar kandidātiem un priekšstats, cik lielā mērā viņi atbilst šīm prasībām. Ir ļoti svarīga arī politiskā stabilitāte valstī, prezidenta kandidātam jābūt vienisprātis par to, ka jāļauj šai koalīcijai turpināt strādāt – to arī ņemam vērā, lemjot par prezidenta kandidātiem.
– Ko ar to domājat? Prezidenta vēlēšanas varētu būt risks koalīcijai?
S.Ā.: – Domāju, šobrīd nav nekāda riska, mēs jebkuru jautājumu varam atrisināt pie sarunu galda. Esam saviem vēlētājiem solījuši četrus gadus strādāt neatkarīgi no tā, kas notiek blakus valstī, kāda ir ekonomiskā situācija. Mums ir nepieciešams arī, lai arī prezidentam būtu tāds pats viedoklis kā mums.
– Vienotības Eiroparlamenta deputāte un pašnominētā prezidenta amata kandidāte Sandra Kalniete, līdzīgi kā vairāki komentētāji, minējusi, ka Andris Bērziņš bija labs prezidents miera laikiem, bet ne konfrontācijas apstākļos. Bērziņš nebija tik populistisks kā viņa priekšgājējs, necentās būt tāds, kāds nav. Vajag prezidentu, kurš vairāk rūpējas par savu tēlu, prezidentu – simbolu, plašpatēriņa preci, kurš skaidri pateiktu, piemēram, ka Krievija ir ļaunuma impērija, nevis kaimiņvalsts, izpatīkot vairākumam? Tādu karā saucēju kā Daļa Grībauskaite Lietuvā?
G.B.: – Prezidentam jābūt ar valstisku stāju, un svarīgi, lai viņš tiek respektēts citu ES līderu vidū. Tādā ziņā Vaira Vīķe-Freiberga bija labs piemērs, viņa šo latiņu pacēla augstu. Kontekstā ar notikumiem Ukrainā ļoti svarīga ir Eiropas vienotība. Mēs negribētu, lai Latvijai, līdzīgi kā dažas citas ES valsts vadītājam, atšķirtos viedoklis ES ārpolitikā.
A.B.: – Pamatkritēriji ir skaidri – stāja, autoritāte, pragmatisms, loģiska lēmumu pieņemšanas kārtība, starptautiska autoritāte, vēlme un prasme iekšēji sabalansēt politisko situāciju valstī, politiskā neitralitāte. Viena lieta ir ārpolitika, bet svarīgi, lai prezidents saprastu iekšējos procesus valstī un neveicinātu konfliktus, mācētu uzrunāt sabiedrību, būtu nācijas līderis.
– Tāpat sabiedrības diskusijās minat daudzas cēlas prezidentam nepieciešamās īpašības, bet kāda tā formula, kā meklēsiet kopīgo kandidātu? Ņemsiet šo īpašību sarakstu, vilksiet līdzi, kuram tās visas ir?
S.Ā.: – Vispirms mēs konsultējamies katrs savās organizācijās, valdē, tad nākam kopā, jo svarīgi, lai arī katra organizācija atsevišķi būtu komfortā ar izvirzīto kandidātu. Tie var būt gan partiju kandidāti, gan ārpus partijām esoši. Katru nedēļu apmaināmies ar informāciju par kandidātiem, kas ir vai nav atbalstīti mūsu organizācijās, un ejam atpakaļ uz savām valdēm, frakcijām. Nevienam nav absolūtu pilnvaru atnākt un teikt: tikai šis!
– Prezidentam jābūt partijiskam vai bezpartijiskam? Būsiet gatavi atbalstīt citas partijas kandidātu?
A.B.: – Ne Latvijas Zemnieku savienība, ne Zaļā partija nav izvirzījusi prezidenta kandidātus, lai arī publiskajā telpā tā izskan. Izvirzīšana skan tā kategoriski, jo, ja koalīcijas partneri nepiekrīt, ir diezgan grūti iet atpakaļ. LZS apsprieda vairākus kandidātus, tostarp Jāni Dūklavu, Uldi Auguli, Andri Rāviņu, bet viņi netika izvirzīti. Arī zaļie apsprieda savus kandidātus, bet neizvirzīja. Mums, pirmkārt, apvienībā jāvienojas par vienu kandidātu, un tad domāsim, vai to formulēsim kā izvirzīto kandidātu vai koalīcijā apspriežamo.
– Kāpēc, piemēram, NA iepriekš minēja Egilu Levitu, bet ne kādu savas partijas cilvēku, piemēram, Robertu Zīli, kuru piesaukusi S. Kalniete?
G.B.: – Mēs Levita kungu neesam izvirzījuši, bet teikuši, ka redzētu viņu kā kandidātu. Partijas kandidātu nevirzām, droši vien saprotot, ka vienas partijas kandidāta izvirzīšana koalīcijā var radīt vairāk jautājumus nekā bezpartijiska cilvēka izvirzīšana. Pašmērķis nav izvirzīt kādu partijas cilvēku, mērķis ir atrast labāko kandidātu sabiedrības vairākumam.
– Un tāda kandidāta NA rindās nav?
G.B.: – Koalīcijas ietvaros, izvirzot labu vai ļoti labu kandidātu, vienmēr radīsies zināma greizsirdība, kāpēc ir vienas vai otras partijas pārstāvis. Tas parasti jebkuras koalīcijas ietvaros sarežģī lēmumu pieņemšanu.
– Kāds ir Kalnietes statuss? Cik daudzi V frakcijā viņu atbalstītu?
S.Ā.: – Pilnīgi nekāds statuss, vēl dīvaināks nekā jebkuram citam. No V minēti daudzi kandidāti, vēl Inese Vaidere, Artis Pabriks, Solvita Āboltiņa. Iekšpartijiski mēs šīs diskusijas veicam arī ar nodaļām. Var izvirzīt gan partijas cilvēku, gan bezpartejisku. Primāri, lai prezidenta kandidāts atbilstu sabiedrības gaidām un kandidāts gūtu koalīcijas atbalstu. Līdz ar to nav izslēgta ne viena, ne otra versija.
– Ticat, ka koalīcijas partneri varētu pieņemt prezidentu, kas būtu no V rindām, un V būtu gan premjers, gan prezidents?
S.Ā.: – Tas jājautā koalīcijas partneriem. Mēs varētu akceptēt arī politisku kandidātu. Tikpat labi tas var būt kandidāts no ZZS puses, ja NA virzītu Robertu Zīli, droši vien mēs diskutētu arī par viņu, bet NA viņu nepiedāvā un ir skaidrojusi, kāpēc sliecas uz bezpartijisku kandidātu.
A.B.: – Tā kā šai koalīcijai nav alternatīvas, es neteiktu, ka uzreiz notiktu milzīgas pārbīdes, ja tiktu atbalstīts vienas vai citas partijas kandidāts, iespējams, ar opozīcijas atbalstu. Bet, protams, tas neatstātu labu iespaidu uz koalīcijas darba klimatu. Ja politiķi ir gudri, viņi centīsies situāciju līdz tādai nenovest, bet mēģinās atrast kopsaucēju.
G.B.: – Politiskā piederība pati par sevi noteikti nav šķērslis, lai kļūtu par prezidenta amata kandidātu. Svarīgāks ir minēto īpašību kopums.
– Piemēram, M. Bondars atbilst šīm īpašībām?
A.B.: – M. Bondaram ir diezgan labs imidžs, viņš nav pie varas, neko sliktu sabiedrībai nav izdarījis, labi izskatās, labi māk runāt, jauns, labi izglītots cilvēks – viss, ko sabiedrība prasa. Bet vai viņš varētu būt labs prezidents? No mūsu puses būs precīzs jautājums: «Mārtiņ Bondar, vai Krājbanka ir vienīgais labais darbs, ko esat izdarījis? Ko labu esat izdarījis? Parādiet savus pāris labos darbus sabiedrībai, valstij!» Andris Bērziņš atbildēja: ieguldījums stabilas banku sistēmas izveidē. Varam paprasīt arī citiem mūsu prezidenta kandidātiem.
S.Ā.: – Varu piekrist tam. Ar M. Bondaru mums ir pieredze priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikā, kad viņš neatšķīra, ka vairs nav priekšvēlēšanu aģitācija Saeimas tribīnē, bet ka viņš ir ievēlēts, lai konstruktīvi strādātu, kas nav šobrīd manāms.
– Ja par prezidentu kļūs kāds no koalīcijas politiķiem – vai būs gaidāmas izmaiņas valdībā vai Saeimas vadībā? Tie ir savienotie trauki?
(Pēc ilgākas pauzes)
A.B.: – Vismaz es tādās sarunās neesmu piedalījies, kur būtu runāts par premjera nomaiņu, par ko tiek baumots.
S.Ā.: – Es arī neesmu tādās piedalījusies.
G.B.: – Mēs pilnīgi noteikti uzskatām šo valdību par optimālu, un jau pirms Saeimas vēlēšanām faktiski arī sabiedrībai tika dots signāls un tā atbalstīja to, ka esošā koalīcija turpina darbu. Šis tautas mandāts mums jāattaisno, esošajā sastāvā strādājot līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām.
S.Ā.: – Neviena premjera partija neriskētu mainīt savu premjeru, mēs neesam tajā ieinteresēti. Valdība šobrīd strādā labi un pietiekami aktīvi, arī ES prezidentūrā parāda sevi kā pietiekami aktīvu starptautisku spēlētāju.
– Ja tiešām koalīcija nonāk līdz kopīgam kandidātam, esat droši, ka visa koalīcija arī par to nobalsos? Saeimas slēgto balsojumu vēsturē gājis visādi.
S.Ā.: – Koalīcijā ir 62 balsis, prezidenta ievēlēšanai vajag 51 balsi. Protams, katrā partijā, tostarp V, var būt dažādi viedokļi, ko mēs respektējam. Bet domāju, ka kandidātu, par ko vienosies koalīcija, mēs noteikti varam ievēlēt.
– 11 balsu rezerve ir pietiekami liela?
S.Ā.: – Tā ir pietiekami liela rezerve uz visām koalīcijas frakcijām. Katrā no partijām vienmēr ir diskusijas un dažādi viedokļi, bet katrā ziņā V frakcija saprot savu atbildību par politisko stabilitāti un valsts attīstību šajā situācijā.
G.B.: – NA ļoti reti par kaut ko ir vienprātīgs viedoklis, bet pēc garām diskusijām un argumentiem parasti izdodas panākt kopsaucēju.
A.B.: – Es saviem ZZS kolēģiem uzticos, tāpēc ZZS nav problēmu saglabāt slēgto balsojumu par prezidentu. Tā jebkurā gadījumā būs katra deputāta individuālā izvēle, neviens klāt ar rungu nestāvēs un neskatīsies kabīnē.
– Nebūs atkal pārbaudes mehānismi, par kādiem dzirdēts iepriekš, ar krāsainām pildspalvām, biļetenu fotografēšanu telefonos?
AB: – Nekad neesam to darījuši un nedarīsim.
SĀ: – Mums arī nekad tā nav bijis.
– Piekrītat, ka slēgtais balsojums ir uzticēšanās jautājums?
S.Ā.: – Sabiedrības vairākums iestājas par atklāto balsojumu, un mēs arī esam vairākkārt mēģinājuši grozīt Satversmi. Tā ir šā brīža parlamenta realitāte – 52 deputāti ir pret atklāto balsojumu prezidenta vēlēšanās, nav šo divu trešdaļu atbalsta šādiem Satversmes grozījumiem.
– Kad tad vienosieties par koalīcijas kandidātu? Pēdējā brīdī?
S.Ā.: – Gribētu vienoties līdz 12. maijam. NA minēja, ka varbūt varētu vienoties līdz 4. maijam, bet saskaņā ar likumu kandidāts ir
jāiesniedz Saeimas kancelejā no 19. līdz 24. maijam un tad desmit dienu laikā jārīko vēlēšanas. Tas varētu būt 4. jūnijā, bet tas ir prezidija ziņā, vai sasaukt atsevišķu sēdi vai to darīt kārtējā sēdē.
Tāpēc 12. maijs būtu laicīgi.
– Ko domājat par Vairas Vīķes-Freibergas atgriešanos?
S.Ā.: – Mēs ļoti augstu viņu vērtējam, un šī ir situācija, kurā viņas pieredze un starptautiskā autoritāte būtu ļoti noderīga. Bet viņa pati publiski ir teikusi, ka nav kāda kārts, ko nomet zemē, un politiķiem pašiem vajadzētu tikt galā. Domājam pie viņas kandidatūras atgriezties, ja nespēsim pirmajā kārtā ievēlēt prezidentu.
G.B.: – Arī atsevišķi NA deputāti izteikuši vēlmi viņu redzēt Valsts prezidenta amatā. Šīs diskusijas gan bija pirms tam, kad minējām Levita kungu. Zināmos apstākļos, domāju, arī NA frakcija Freibergas kundzes kandidatūru varētu apspriest.
A.B.: – Mums ir sarežģīta situācija. Freibergas kundze mums uzlikusi milzīgu atbildību ar savu publisko paziņojumu par mūsu lomu prezidenta izvēlē – mums šī viņas uzticība jāattaisno.*
– Tas ir?
A.B.: – Mums šajā procesā jāspēlē zināma loma. Ja nevaram nonākt pie viena koalīcijas kandidāta, tas parādītu mūsu nespēju vienoties, ka ķeramies pie pēdējā salmiņa, ka neko paši nevaram izdarīt. Tiktāl nevajadzētu nonākt.
S.Ā.: – Es arī gribu cerēt, ka spēsim vienoties.
**
*«Prezidenta vēlēšanās toni nosaka ZZS, un par jauno prezidentu kļūs persona, kuru amatā grib redzēt tieši ZZS.» V. Vīķe-Freiberga LNT ziņām.
