Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas otrā kriminālprocesā policija ir lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu pret SIA Maxima Latvija darbinieci. Tas nozīmē, ka prokuroram desmit dienu laikā ir jāizvērtē, vai persona ir (bet varbūt – nav) saucama pie kriminālatbildības, vai arī nepieciešama papildu izmeklēšana.
Uzņēmuma komunikācijas vadītājs Jānis Beseris apstiprina, ka darbiniece bija saistīta ar darba drošību uzņēmumā, bet tagad pilda citus pienākumus. Viņa nav no darba atbrīvota ne pēc pašas vēlēšanās, ne pēc darbavietas iniciatīvas. Maxima Latvija pagaidām jāpiecieš policijas noteiktie rīcības brīvības ierobežojumi darījumiem ar nekustamo īpašumu. Arestētie īpašumi ir novērtēti vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, jo traģēdijā cietušo personu pieteikto kaitējuma kompensāciju apmērs ir 5,75 miljoni eiro.
Valsts policija bija uzsākusi divus kriminālprocesus, un vienā no tiem jau ir lūgts sākt kriminālvajāšanu pret astoņām personām vai nu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, vai nu par valsts amatpersonas bezdarbību. Valsts policija ir lūgusi prokuratūrai pret četrām juridiskajām personām turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesu. Savukārt otrs kriminālprocess tika sākts pagājušā gada vasarā par darba devēja iespējamiem pārkāpumiem darba aizsardzības jomā, un nu arī tas nodots prokuratūrai. Maxima Latvija darbiniecei tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tas izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus. Kriminālprocess tika uzsākts, pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas slēdzienu 2400 lappušu apjomā par iespējamiem ilgstošiem darba drošības pārkāpumiem uzņēmumā. Citu amatpersonu, tajā skaitā uzņēmuma vadības, vaina veikala sabrukšanā un cilvēku upuros policijas veiktajā izmeklēšanā netika pierādīta. Par šādu pārkāpumu paredzēts cietumsods līdz pieciem gadiem.
«Minētā darbiniece joprojām strādā uzņēmumā, taču pašlaik neveic iepriekšējos darba pienākumus, un šis policijas lēmums neatstāj ietekmi uz darba tiesiskajām attiecībām ar šo darbinieku. Neatkāpjamies no savas pozīcijas – kā uzņēmums jūtamies atbildīgi par savu darbinieku un noteikti turpināsim viņam nodrošināt morālo, kā arī visu citu nepieciešamo atbalstu,» uzsver J. Beseris.
Viņš norāda, ka uzņēmums mantas arestu – ierobežotas iespējas rīkoties ar zemesgabaliem un esošo veikalu ēkām – uzskata par nesamērojamu, tomēr šis lēmums tiešā veidā neatstāj ietekmi uz uzņēmuma darbu. Maxima neesot veikusi nekādas darbības, kas samazinātu nekustamo īpašumu vērtību (tieši otrādi – ieguldījusi to attīstībā), kā arī neesot devusi pamatu bažām, ka gribētu izvairīties no iespējamās atbildības, ja nāktos maksāt miljoniem eiro vērtas kompensācijas. Uzņēmums policijas lēmumu ir pārsūdzējis un pašlaik neuzņemas prognozēt, cik ilgi varētu būt ierobežojumi.
