«Piedaloties protesta akcijā, mēs vēlamies pateikt, ka situācija nav tik laba, kā mūsu politiķi apgalvo,» Neatkarīgajai uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas arodkomitejas priekšsēdētāja Velta Bērtule. Nav tāda veiksmes stāsta, ir tikai veiksmes pasaka.
Mediķus uztrauc netaisnība, kāda ir tieši pret veselības aprūpi – arvien tiek pieprasītas reformas, lai gan visi izdevumi ir samazināti līdz minimuma, kopš krīzes laikiem visi dzīvo ar savilktām jostām, ko citās nozarēs neredz. No tā cieš ne tikai mediķi, bet arī pacienti, kuriem neadekvāti ilgi jāgaida uz izmeklējumiem un, nokļūstot slimnīcā, «jāatdod pēdējais krekls».
Medicīna noasiņo
Aukstā un vējainā pirmdienas pēcpusdienā iepretim Latvijas Nacionālajai bibliotēkai pulcējās vairāki simti mediķu un viņu atbalstītāju, kā arī dažas pacientu organizācijas. «Akcijas centrālais tēls veselības budžets atainots kā ārsts, kuram nocirstas rokas, plūst asinis – pietiekami dramatisks atainojums, bet, kā uzsver arodbiedrība, tāda arī ir reālā situācija. Veselības aprūpes budžets ir kā mediķis bez rokām, grib palīdzēt, bet nevar, tas noasiņo,» tēlaini situāciju raksturoja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris. Viņš atgādināja, ka tieši šajās dienās Rīgā pulcējas Eiropas Savienības valstu veselības ministri, tāpēc akcijas nolūks ir pavēstīt patiesību par Latvijas veiksmes stāstu un to, ko šī veiksme ir izdarījusi ar veselības nozari. «Taču ne jau kaunināt mēs vēlamies, mēs esam šeit, lai pateiktu, ka vēlamies mazākas rindas uz medicīnas pakalpojumiem, mazākus līdzmaksājumus pacientiem un adekvātu atalgojumu mediķiem,» teica V. Keris.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs jau pirmdienas rītā brīdināja, ka pie protestētājiem neatnāks, jo viņam ir saspringts darba grafiks un tieši akcijas laikā viņam ieplānotas pusdienas ar citu valstu veselības ministriem. Ministrs arī norādīja: lai gan arodbiedrību secinājums par zemo veselības nozares finansējumu atbilst patiesībai, šī protesta akcija nav ne īstajā vietā, ne īstajā laikā, jo ES valstu ministri nelemj par veselības budžetu. Tātad protesta akcijām jānotiek pie valdības vai Saeimas. Tomēr, runājot par iespējamo valdības rīcību un turpmāko budžeta sadalījumu, G. Belēvičs atsaucās uz valdības vienošanos, ka papildu finansējums veselības nozarei būs pieejams tikai tad, ja nozarē būs strukturālās reformas.
Vai visus atlaidīs?
Atlaist visus mediķus, samazināt medmāsu, sanitāru, ārstu skaitu? Vai tādas reformas vajadzētu veikt, lai veselības nozare iegūtu atbalstu no valdības? Neatkarīgajai jautāja medicīnas darbinieki no dažādām slimnīcām. «Mediķi ir pārslogoti, jo, lai nopelnītu algu iztikšanai, jāstrādā vairākās darba vietās. Strādā daudz pensionāru, bez kuriem medicīna vispār nevarētu turēties, jo nebūtu, kas strādā par tādu atalgojumu,» saka Velta Bārtule no Gaiļezera arodbiedrības. Slimnīcām trūkst medicīnas māsu, un eļļu ugunij pielēja minimālās algas palielināšana valstī, kā rezultātā apkopēja alga tikai par septiņiem eiro ir zemāka nekā medicīnas māsai ar augstāko izglītību. Slimnīcām nesamaksā pēc padarītā darba atbilstošu tarifu, tāpēc nav līdzekļu, lai šo algu neatbilstību izlabotu. «Kāpēc daudzi mūsu kolēģi dodas uz ārzemēm? Tāpēc, ka te ir laba dzīve, tāpēc, ka solījumi ir izpildīti?» savukārt vaicā P. Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa. Viņa solīja, ka ar mākslīgiem ziediem pret «mākslīgu» budžetu mediķi stāvēs arī rudenī pie Ministru kabineta.
Par pieejamu ārstēšanu
«Nedrīkst būt tā, ka tu esi vajadzīgs valstij tikai tad, ja esi vesels,» Neatkarīgajai saka apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Apvienības biedri arī atbalstīja arodbiedrības centienus pievērst uzmanību veselības nozares finansējumam. «Mēs esam par to, lai katrs cilvēks saņem ātru, kvalitatīvu, efektīvu ārstēšanu, lai šis cilvēks var strādāt, būvēt Nacionālo bibliotēku un audzināt bērnus.» HIV.LV valdes locekle Agita Sēja papildina: cilvēki vispirms apmierina savas pamata vajadzības, samaksā par dzīvokli un pārtiku, veselība paliek novārtā. «Ja man jāizvēlas, vai labot zobus vai pabarot bērnus, atbilde ir skaidra,» uzsver A. Sēja. Ja medicīniskā aprūpe būtu pieejama, cilvēkiem nevajadzētu izdarīt tik sarežģītas izvēles.
