Lai vecinātu raudu un brekšu nārstošanu, Latvenergo darbinieki sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm ik gadu gatavo speciālas zivju nārsta ligzdas. Tās aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.
Dabā ir novērots, ka raudas nārsto tad, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Lai nenokavētu īsto brīdi nārstošanas ligzdu izvietošanai, Latvenergo darbinieki kopīgi ar savām ģimenēm jau laikus ķērās pie to gatavošanas. Ligzdas veido, izmantojot dažādus egļu zarus (aptuveni līdz 70 centimetru garumā), kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un sasien ar stiepli, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu. Uz pludiņa uzraksta nosaukumu Zivju ligzda, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietoto priekšmetu lomu.
Latvenergo ar biedrību Mēs zivīm sadarbojas jau piekto gadu, taču tā nav vienīgā Latvenergo aktivitāte zivju resursu aizsardzībā un atjaunošanā. Lai kompensētu hidroelektrostaciju darbības rezultātā zivju resursiem nodarītos zaudējumus, katru gadu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs ielaiž vismaz 600 000 Baltijas laša un taimiņa mazuļu un smoltu (1–2 gadus veci 11–15 cm gari lasēni un taimiņi), 700 000 vimbas, zandarta, sīgas un līdakas mazuļu, kā arī 5 000 000 nēģa un līdakas kāpuru. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i BIOR zivjaudzētavas Tome un Dole. Latvenergo ik gadu zivju resursu atjaunošanai atvēl gandrīz 900 tūkstošus eiro.
