Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norit bez aizķeršanās, un to regulāri uzliela, vēsta Ārlietu ministrijas oficiālais prezidentūras vērtējums. Savukārt organizatoriskajā darbā iesaistīto cilvēku redzējums atšķiras – nepārtrauktas sūdzības un klapatas ar izvēlīgajiem augstajiem viesiem. Taisnības labad gan jāpiebilst – tiešas saiknes ar prezidentūras uzdevumiem un mērķiem šīm sūdzībām nav, tomēr oficiālais viedoklis arī šīs maznozīmīgās sadzīviskās raizes afišēt nevēlas.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos, kuros Latvija vada 28 valstu savienības dzīvi, Briselē, Luksemburgā un Rīgā norisināsies vairāk nekā 1500 pasākumu, no kuriem apmēram 200 būs Latvijā. Līdz 20. martam notikuši jau 54 pasākumi, un prognozēts, ka līdz prezidentūras beigām Latvijā ieradīsies apmēram 25 000 dažāda ranga un vēlmju viesi no visas Eiropas. Ņemot vērā šos skaitļus, nebūtu brīnums, ka starp daudzajiem tūkstošiem viesu atradīsies daži, kas nebūs apmierināti ar pasākumu organizatoru sniegumu.
Izvēlīgie viesi
Un saskaņā ar neoficiālu informāciju šādu sūdzību un īpašu, organizatoru ikdienu sarežģījošu vēlmju nav mazums. Sadzīvisku sūdzību, protams.
Jau zināms fakts, ka prezidentūras pirmajās dienās pasākumu viesi un dalībnieki pauda neapmierinātību par to, ka, lai papusdienotu, viņiem no Nacionālās bibliotēkas bija jādodas nogurdinošā 1,2 kilometrus garā pārgājienā uz vecpilsētu. Šī un citas mazās neērtības ir novērstas, un prezidentūras viesi var justies daudz komfortablāk. Taču cilvēku vēlmēm nav robežu.
Daudzas sūdzības vai vēlmes, kurām atteikt nevar, tiekot saņemtas par naktsmājām un to attālumu no pasākumu norises vietām. Viens no ilustratīvākajiem gadījumiem bijis ar Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni. Ietekmīgajai amatpersonai nav iepatikusies organizētāju piedāvātā viesnīca Radisson Blu, jo viņai kārojies dzīvot vecpilsētā. Nespēdami pretoties augstās viešņas iegribām, prezidentūras sadzīves organizētāji uzsākuši meklēt viņai tīkamas naktsmājas galvaspilsētas vēsturiskajā centrā. Izdzirdējuši par savas priekšnieces izredzēm dzīvot Vecrīgā, šādu vēlmi uzstājīgi pauduši arī viņas delegācijas pārstāvji. Var tikai iedomāties, kādus kalnus vajadzēja gāzt naktsmāju meklētājiem, lai visu viesu vēlmes izpildītu.
Sniegumu tomēr novērtē
Ja neskaita šīs sadzīviskās nianses, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča teiktajam, ka prezidentūra noorganizēta labi, var piekrist. Atskaitoties par prezidentūras pirmajiem trim mēnešiem, ministrs atgādināja, ka savā darbā vairākās padomēs un sanāksmēs ir ievērojis citu ministriju ierēdņus un viņu paveikto darbu. Turklāt par Latvijas ierēdņu paveikto ir dzirdējis vairākas labas atsauksmes.
«Varu teikt droši, ar pilnu atbildības izjūtu, mums nav bijusi neviena izgāšanās,» secina ministrs, «tieši dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli strādā mūsu ministri un pārstāvniecība Briselē.»
Cirka nebūs
Jautāts par iespējamajām izgāšanām vai to, ka cilvēki valsts reģionos nav pietiekami informēti par prezidentūras norisi, E. Rinkēvičs pauda neizpratni, ko tieši iedzīvotāji no prezidentūras norises bija gaidījuši.
«Gribētu kādu drāmu, kur aiziet no padomes, aizcērtot durvis, vai īpašu atrakciju elementu?» viņš retoriski vaicāja un piebilda, «manuprāt, tas, ka viss notiek tik mierīgi, no birokrātiskā un politiskā viedokļa raugoties, ir panākums.»
Jau vēstīts – katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi, veicot arī koordinācijas funkcijas, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju.
ES Padome ir lēmumu pieņēmēja, kas kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem tiesību aktus un koordinē vairākas politikas jomas ES līmenī.
