Gatavojoties jaunā Valsts prezidenta vēlēšanām, kļūst aizvien skaidrāks, ka viens no noteicošajiem faktoriem šajā koalīcijas saspēlē būs partiju gatavība pārdalīt valsts ietekmīgākos amatus. Ņemot vērā, ka status quo mainīt nealkst neviens no koalīciju veidojošajiem spēkiem, visticamākais ir scenārijs, kas augstajam amatam paredz bezpartejisku kompromisa figūru.
Par to, ka bezpartejiska Valsts prezidenta kandidāta izvirzīšana ir ticamākais scenārijs, intervijā telekanālam TV24 Rīga trešdien izteicās arī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Neatkarīgajai viņa pastāstīja, ka šāds variants ir visreālākais tādēļ, ka visiem koalīcijas spēkiem ir svarīgi, lai neviena partija valstī negūtu pārmērīgu ietekmi. Tas notiktu, ja, piemēram, augstajā amatā tiktu ievēlēts Vienotības kandidāts.
Lai novērstu spēku disbalansu, Vienotībai būtu jāatsakās (lasīt – jāpakļaujas partneru spiedienam) no premjerministra amata, taču pašlaik valstī ietekmīgākais politiskais spēks tam nav gatavs.
Zaļo un zemnieku savienība šādām pārdomām gan vēl nav nobriedusi, jo teicas esam uzticīga no pašu rindām pirms četriem gadiem ievēlētajam Andrim Bērziņam, bet viņš joprojām nav atklājis, ir vai nav gatavs kandidēt uz otru amata termiņu.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš izvairīgi norāda, ka apvienībai amati neesot svarīgākais – būtiskākais esot realizēt savus mērķus. Vai tas nozīmē, ka Nacionālā apvienība ir gatava zaudēt savu ietekmīgāko – Saeimas priekšsēdētāja – amatu apmaiņā pret Valsts prezidenta krēslu, atliek tikai minēt.
Partijas arī apzinās, ka pēdējā laikā koalīcijas partiju minētie prezidenta kandidāti, proti, Nacionālās apvienības Egils Levits, Vienotības Sandra Kalniete un Inese Vaidere, nespēs izturēt partneru iebildumus un netiks ievēlēti. Arī šā iemesla dēļ partijām vienkāršāk būs vienoties par neatkarīgu kandidātu. Latvijas Reģionu apvienības izvirzīto kandidātu Mārtiņu Bondaru šajā šaha mačā uztver vēl nenopietnāk kā iepriekš minētos politiķus.
Arī pati S. Āboltiņa bieži tiek piesaukta kā persona, kas ļoti vēlētos kļūt par valsts augstāko amatpersonu, taču partija šādu iespēju kategoriski noliedz. Pati politiķe atzīst, ka tam nav gatava, kaut arī konceptuāli šis amats viņai būtu interesants. Arī viņas ievēlamības koeficients pašlaik, visticamāk, ir pietiekami zems, lai neblamētos.
Tomēr bezpartejisks Valsts prezidenta amata kandidāts nenozīmē, ka tas līdzīgi Saeimu atlaidušajam Valdim Zatleram būs valsts iekārtā nepieredzējis, uzsver S. Āboltiņa. Saskaņā ar viņas teikto koalīcijas partijas centīsies atrast trijotnei pieņemamāko personu, kurai jau būs pieredze politikā vai izpratne par to, kā darbojas valsts aparāts.
Vienotības līdere atzīst, ka tas sašaurina atbilstošo kandidātu skaitu, taču joprojām atsakās nosaukt kaut vienu vārdu. «Ja mēs to izdarīsim tagad, tad līdz 19. maijam, lai cik šis cilvēks būtu labs, viņš būs nomētāts ar dubļiem un pataisīts par nelabo,» saka politiķe, atzīdama, ka koalīcija ar kandidāta nosaukšanu vilcināsies tik ilgi, cik to atļauj likums.
Pagaidām koalīcija ir vienojusies tikai par to, ka jautājumā par kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām. Ņemot vērā, kas politiskajiem spēkiem šajā procesā jāliek uz spēles, šāds lēmums gan atgādina laika stiepšanu un partiju savstarpējā tirgus maskēšanu aiz jaunām izkārtnēm.
