Sabiedriskās politikas centrs Providus pieprasījis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai sniegt informāciju par tā dēvētās Lemberga prāvas gaitu. Tiesa to atteikusies darīt un aicinājusi sorosiešus – ja kāda informācija nepieciešama, apmeklēt tiesas sēdes, liecina rakstveida pierādījumu pārbaudē pārlapotie dokumenti.
2011. gada septembrī Providus direktore Vita Tērauda nosūtījusi Rīgas apgabaltiesai «informācijas pieprasījumu», kurā viņa pieprasījusi datus par «tiesas procesa norisi», par «rakstveidā iesniegto procesuālo lūgumu skaitu, procesuālo lūgumu iesniegšanas datumu, lūguma būtību (tiesisko pamatojumu) un tiesas nolemto (tiesa apmierina vai noraida), informāciju par tiesas uzliktajām procesuālajām sankcijām prokuroriem, apsūdzētajiem, to pārstāvjiem». V. Tērauda norādījusi, ka viņas pieprasītā informācija ir «vispārpieejamas ziņas Informācijas atklātības likuma 5. panta izpratnē - aprakstošas ziņas, kuras nesatur informāciju par konkrētu fizisku personu».
V. Tērauda arī pamatojusi, ka viņas pārstāvētajai organizācijai šādas ziņas nepieciešamas, jo tai rūp tiesu sistēmas efektivitāte. Viņa atklājusi, ka ideju par ātriem tiesas procesiem Providus smēlies no teroristu un slepkavu prāvām Norvēģijā un Anglijā. Providus pētot, kas traucē tikpat ātri notiesāt apsūdzētos arī t.s. Lemberga prāvā: «Novērtējot Norvēģijas un Lielbritānijas tiesu ātro darbu saistībā ar nesenajiem notikumiem šajās valstīs, radās ideja noskaidrot iemeslus, kāpēc Latvijas sabiedrībā rezonansi ieguvušu tiesas procesu ilgums ir vairāki gadi. Viena no redzamākajām tiesvedībām ir Kriminālprocess nr. ..... kurā apsūdzēto statuss ir Aivaram Lembergam, Ansim Sormulim un Anrijam Lembergam.»
V. Tērauda tiesai atklāj, ka Providus izkristalizējies pieņēmums: t.s. Lemberga prāvas ilgumā vainojami «neraksturīgi daudzie procesuālie lūgumi, kuru izskatīšana likumā noteiktajā kārtībā būtiski ietekmē arī procesa norises kopējo laiku».
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte Providus vēstuli pāradresējusi t.s. Lemberga prāvu iztiesājošā tiesas sastāva priekšsēdētājam Borisam Geimanam. Viņš vēstulē atbildējis, ka «arī lietas dalībnieku iesniegtie iesniegumi, pieteikumi, lūgumi, tiesas nolēmumi sakarā ar pieteiktiem lūgumiem, kā arī tiesas sēžu protokoli ir izmeklēšanas noslēpums līdz krimināllietas pabeigšanai».
Tiesnesis atgādinājis, ka Informācijas atklātības likums, uz kuru balstoties Providus vēlas saņemt informāciju, «sāks darboties tikai pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās». Lai kliedētu sorosiešos sarūgtinājumu, tiesnesis atbildes vēstules beigās sniedzis vienkāršu, loģisku un vērtīgu padomu - pašiem klātienē apmeklēt t.s. Lemberga prāvas tiesas sēdes: «Neviens cits normatīvais akts neuzliek par pienākumu tiesai sniegt Jums informāciju par izskatāmo krimināllietu, tādējādi, ja Jūs interesē konkrētās krimināllietas izskatīšanas gaita tiesā, Jums saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir tiesības atklātā tiesas sēdē piedalīties un pašiem iegūt nepieciešamo informāciju.»
Jāatgādina, ka Providus ir multimiljonāra Džordža Sorosa finansēta sabiedriska organizācija. Tai kopš 2002. gada Sorosa naudas vienmēr ir piešķirts krietni vairāk nekā citām Sorosa finansētām sabiedriskām organizācijām. Piemēram, 2013. gadā Providus no Sorosa fonds Latvija saņēmusi 150 000 eiro. Providus gan tradicionāli saņem naudu arī bez Sorosa fonds Latvija starpniecības - tieši no Sorosa Centrāles. Minētie 150 000 eiro piešķirti Providus «institucionālajam atbalstam», t.i., bez īpašas norādes, kā nauda būtu jātērē. Šobrīd Sorosa fonds Latvija pārdēvēts par fondu Dots un tērē nevis ikgada piešķīrumus, bet gan dažus miljonus, ko Soross fondam izdalījis kā «atdalīšanās finansējumu».
