Gripas sezonas laikā reģistrēti desmit nāves gadījumi gripas dēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Epidemiologi norāda uz satraucošu situāciju – lai gan gripas intensitāte mazinās, palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits ar gripas izraisītu pneimoniju, kas var liecināt par pacientu novēloto vēršanos pēc ārsta palīdzības.
Gripas komplikāciju dēļ mirušo pacientu vecums ir no 38 līdz 86 gadiem, vidējais vecums – 67 gadi. Četri vīrieši, sešas sievietes. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datu analīze liecina, ka visi gripas dēļ mirušie ir slimojuši ar hroniskām saslimšanām – ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, plaušu saslimšanām un citām. Deviņos gadījumos apstiprināta A tipa gripa. Neviens no šajā sezonā mirušajiem pacientiem nebija vakcinējies pret gripu.
Kopumā Slimību profilakses un kontroles centra veiktā gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju apkopojuma dati liecina, ka aizvadītajā nedēļā gripas aktivitāte strauji samazinājās – pie datu apkopojumā iesaistītajiem ģimenes ārstiem reģistrēti jauni 155 klīniskie gripas gadījumi (nedēļu iepriekš 330 gadījumi). Saslimstības vidējā intensitāte bija 145 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (nedēļu pirms tam 312,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Visaugstākā saslimstība ar gripu bija Jūrmalā (345,6), Rēzeknē (258,1) un Valmierā (220,2).
Tomēr, neraugoties uz gripas intensitātes samazināšanos, palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits gripas izraisītās pneimonijas gadījumos, kas varētu liecināt par pacientu novēloto vēršanos pēc ārsta palīdzības. Kopš sezonas sākuma pavisam slimnīcā ievietoti 1079 pacienti: 835 (77,5 procenti) pacienti ar aizdomām par gripu, tajā skaitā 140 pacienti vecumā līdz četriem gadiem. Gripas izraisītās pneimonijas dēļ stacionēti 243 pacienti jeb 22,5 procenti no visu gripas slimnieku skaita. Epidemiologi brīdina, lai gan saslimstība ar gripu kopumā aizvadītajā nedēļā samazinājusies, gripas epidēmiskā izplatība joprojām turpinās, aicinot iedzīvotājus ievērot gripas profilakses pasākumus pašiem, kā arī uzraudzīt, lai tos ievērotu bērni. Speciālisti iesaka iedzīvotājiem ievērot personisko higiēnu – bieži mazgāt rokas (atnākot mājās pēc publisko vietu apmeklēšanas, pēc klepus, šķaudīšanas vai deguma šņaukšanas), roku tīrīšanai izmantot vienreizlietojamās salvetes, kā arī skalot degunu un kaklu.
Pagaidām epidemiologi piesardzīgi vērtē gripas sezonas norisi. SPKC epidemioloģe Raina Ņikiforova saka: gripas epidēmija vēl nav beigusies, tāpēc pāragri vērtēt visu sezonu kopumā. Līdz šim brīdim monitoringa izpētes dati rāda, ka šogad gripas epidēmija pēc ilguma nav ne īsāka, nedz arī garāka kā vidēji pēdējos gados. Proti, trīs nedēļu laikā epidēmija bija sasniegusi maksimālo intensitāti, bet nākamo trīs nedēļu laikā tika novērota stabila samazināšanas tendence, ko prognozē arī turpmākajās nedēļās. «Kopumā šāda gripas izplatība atbilst vidējām epidēmijas attīstības tendencēm un tās ilgumam no septiņām līdz desmit nedēļām,» uzskata R. Ņikiforova. Arī vērtējot pēc maksimālās intensitātes (569,5 uz 100 000 iedzīvotāju), epidēmija atbilst vidējiem rādītājiem, salīdzinot ar vairāku sezonu novērojumiem. Epidemioloģe gan uzsver, ka, protams, tā atšķiras no 2012.–2013. gada, kad bija smagākā epidēmija pēdējo desmit gadu laikā, un pagājušās sezonas, kad saslimstība ar gripu pat nesasniedza epidēmijas līmeni.
VIEDOKLIS
Raina Ņikiforova, epidemioloģe:
– Šīs sezonas gripas epidēmija ir atbilstoša vidējiem rādītājiem gan izplatības, gan intensitātes ziņā. Protams, tā atšķiras no
2012.–2013. gada, kad bija smagākā epidēmija pēdējo desmit gadu laikā, un arī no pagājušās sezonas, kad saslimstība ar gripu pat nesasniedza epidēmijas līmeni. Kā parasti, vairāk slimoja bērni līdz 14 gadu vecumam.
Lai gan Eiropā kopumā dominēja gripas vīrusi, pret kuriem neaizsargāja sezonālā pretgripas vakcīna, Latvijā šie vīrusi līdz šim brīdim bija mazākumā. Vakcinācijas līmenis Latvijā, līdzīgi kā citās sezonās, šajā sezonā ir ļoti zems (mazāk nekā 1% kopējā populācijā), tādēļ tas nevarēja ietekmēt epidēmijas smagumu.
