Aizvadītā gada beigās un šā gada sākumā Nodarbinātības Valsts aģentūra (NVA) novēro straujāku bezdarbnieku skaita pieaugumu. Bezdarba līmenis arī februārī ir lielāks salīdzinājumā ar janvāri, liecina NVA operatīvie dati.
Tomēr gan Labklājības ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas prognozes par bezdarba līmeni visa šā gada griezumā liecina, ka bezdarbs samazināsies, tiesa, ļoti lēnām ekonomiskās izaugsmes tempu palēnināšanās dēļ. NVA dati liecina, ka šā gada februāra sākumā reģistrētā bezdarba līmenis ir deviņi procenti, savukārt februāra vidū jau par vienu procentpunktu augstāks. NVA janvāra sākumā uzskaitē bija 82 027, bet janvāra beigās – 86 246 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 4219 cilvēkiem. «Bezdarbnieku skaita pieaugumu vairāk ietekmēja jau esošo bezdarbnieku statusa saglabāšana, nevis jaunu bezdarbnieku reģistrēšana, – cilvēkiem pēdējos divos mēnešos ir bijis grūtāk atrast darbu nekā šajā laikā pirms gada,» norāda NVA direktore Inese Kalvāne.
Pērn NVA tika pieteiktas 13 kolektīvās atlaišanas par 774 darbinieku atbrīvošanu (vairākums apstrādes rūpniecībā un loģistikā). «Šogad jauni pieteikumi nav saņemti, bet no atsevišķām vietām saņemam ziņas par darbinieku atlaišanām no vietējiem lieliem uzņēmumiem,» stāsta I. Kalvāne. Augstākais bezdarba līmenis reģistrēts Latgales reģionā, kur vērojams arī būtisks bezdarbnieku skaita pieaugums uz vienu vakanci – no 86 bezdarbniekiem 2013. gadā līdz 136 bezdarbniekiem 2014. gadā. Salīdzinot ar 2014. gada sākumu, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars samazinājies par 2,4 procentiem, bet bezdarbnieku īpatsvars vecumā virs 50 gadiem palielinājies par 0,3 procentpunktiem (no kopējā bezdarbnieku skaita tie ir gandrīz 40 procenti).
Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka, visticamāk, pavasarī bezdarba līmenis sāks samazināties, taču tas nenotiks tik strauji kā citus gadus. «Esam ļoti piesardzīgi, izsakot prognozes. Gada vidējais bezdarba līmenis varētu samazināties līdz astoņiem procentiem. Vasarā pat varētu būt zemāks. Būs vērojams sniega bumbas efekts, jo ir signāli par iespējamām darbinieku atlaišanām. Lai arī pieteikumu par kolektīvajām atlaišanām nav, par problēmsituāciju liecina uzņēmēju lūgumi atlikt nodokļu nomaksu.» Tas uzņēmumiem ļauj pāris mēnešus izturēt un, iespējams, pārorientēties uz citiem tirgiem, optimizēt savu darbību. Tomēr jebkurā gadījumā arī šādas optimizācijas dēļ cilvēkus nāksies atlaist. Nozares, kuras pašlaik saskaras ar problēmām, ir metālapstrāde, mašīnbūve un pārtikas ražošana.
Ekonomikas ministrijas (EM) eksperts Normunds Ozols norāda, ka uzlabojumi darba tirgū ir mērenāki nekā iepriekš. Saskaņā ar EM prognozēm ārējās vides tendenču ietekmē 2015. gadā ekonomikas izaugsme turpinās palēnināties, kas lielā mērā noteiks arī situāciju darba tirgū. Paredzams, ka nodarbināto skaits 2015. gadā palielināsies vien par 0,2 procentiem, salīdzinot ar 2014. gadu. Straujāks nodarbinātības pieaugums sagaidāms uz iekšējo tirgu orientētajās nozarēs, savukārt lēnāk nodarbināto skaits augs tirgojamās nozarēs.
Bezdarba līmenis 2015. gada janvāra beigās
Valstī vidēji 9%
Operatīvie dati liecina, ka februāra vidū bezdarba līmenis palielinājies līdz 9,2%
Kurzeme 11,4%
Zemgale 9%
Rīga 5,5%
Vidzeme 10,4%
Latgale 18,5%
Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra
