Lai gan Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (Nacionālā apvienība) piedāvājumu ieviest tā saukto bezbērnu nodevu sabiedrība vērtē kā neprātu, šai idejai netrūkst arī atbalstītāju. Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem šāda ideja izskatīta Saeimas Demogrāfijas apakškomisijā un to atbalstīja arī ekonomisti.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns Neatkarīgajai savukārt saka: tie, kuri aktīvi protestē, nemaz nav izlasījuši, ko deputāts piedāvā. Tajā pašā laikā arī pats eksperts atzīst, ka bezbērnu nodokļa kā tāda ieviešana patiešām nebūtu saprātīga, jo vairāk jādomā par pozitīviem stimuliem ģimenēm, ne soda sankcijām par to, ka nav bērnu.
Sasaistīt ar sociālo iemaksu
Deputāts I. Parādnieks ideju par nodokļu izmaiņām, tostarp bezbērnu nodevas ieviešanu, izklāstīja Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā, kas diskutēja par nevienlīdzības mazināšanu, un, lai arī viņa priekšlikumos bija virkne piedāvājumu nodokļu izmaiņām, tieši bezbērnu nodeva izraisīja vislielāko sabiedrības interesi.
Piemēram, I. Parādnieks rosināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām balstīt uz diviem objektīviem rādītājiem – vidējā darba samaksu un minimālo ienākuma līmeni. Neapliekamo minimumu deputāts piedāvā noteikt atkarībā no algas – jo mazāka alga, jo lielāks neapliekamais minimums. Arī atvieglojumu par apgādībā esošām personām viņš piedāvā noteikt dažādu – par pieaugušo tas būtu 125 procenti no minimālā ienākuma līmeņa apmēra, par vienu bērnu – 150, par diviem – 175, bet par trīs un vairāk – 200 procentu apmērā. Šādas izmaiņas būtu iespējams ieviest jau no nākamā gada, ja vien IIN tiktu saglabāts esošā līmenī (23 procenti).
Deputāts kā alternatīvu piedāvā sociālo iemaksu samazinājumu no 34,09 līdz 33,5 procentiem, un tieši saistībā ar sociālajām iemaksām I. Parādnieks rosina ieviest papildu solidaritātes likmi 0,5 procentu apmērā kā bezbērnu nodevu. Viņš gan pieļāva, ka par šo jautājumu nepieciešama diskusija. «Šādā veidā panāksim taisnīgāku sistēmu, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām,» teica I. Parādnieks, «darba devējam būtu papildu stimuls algot personu ar bērniem, jo, esot vienādai bruto algai, ir lielāka faktiskā alga un mazāki darba nodokļi.»
Neizlasa līdz galam
Ideja ir apspriežama, taču tā vienmēr sastapsies ar sabiedrības sašutumu, uzskata sociālās jomas eksperts Pēteris Leiškalns. Tik lielu ažiotāžu Parādnieka ideja izsaukusi, jo cilvēki nav pat izlasījuši, ko viņš piedāvā. «Klausoties deputāta piedāvājumā, man kļuva skaidrs, ka visiem strādājošajiem varētu samazināt sociālās iemaksas likmi, turklāt darba devēja pusē, bet tiem, kuriem nav bērnu, šo sociālo iemaksu samazinātu par mazāku procentpunktu,» saka P. Leiškalns, «tas būtu atvieglojums darba devējam, īpaši attiecībā, ja nodarbinātu cilvēku, kuram ir bērni.» Tajā pašā laikā eksperts saka: darba devēji neatbalstīs ideju nesamazināt ienākuma nodokli, un kopumā – valstī vairāk jādomā par to, kā veicināt ģimeņu atbalstu ar pozitīvām metodēm – palielināt atvieglojumus par bērniem, ar izmaiņām pabalstu sistēmā, palielinot pabalstu apmēru ģimenēm, kurās algas apmērs ir tik neliels, ka nodokļu atvieglojumi neko papildus nedod. Īpaši tas attiecas uz vecākiem, kuri vieni audzina bērnus un alga ir zem vidējā.
P. Leiškalns gan atceras arī padomju laikus, kad bija šāds bezbērnu nodoklis, tāpēc zināmā mērā «nobrīnījies, ka deputāts tieši šādi pats nosauc savu iniciatīvu», iespējams, apzinoties, ka tas izraisīs ažiotāžu.
Neatbalsta
Par absurdu ideju ieviest bezbērnu nodokli sauc tiesībsargs Juris Jansons, atgādinot, ka šāds nodoklis bija padomju okupācijas laikā. Bezbērnu nodokli neatbalsta arī Finanšu ministrija (FM). FM speciālists Aleksis Jarockis gan norāda, ka bezbērnu nodevas ideja pēc būtības ir ietverta IIN sistēmā, jo tiek piemēroti atvieglojumi par apgādībā esošu personu. Iedzīvotāji, kuriem ir bērni, pēc nodokļu nomaksas saņem vairāk. Tas ir pareizais princips, nevis sodīt kādu, kam bērnu nav. FM no 2016. gada plāno ieviest progresīvo IIN neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, algām, kas pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Konkrētus priekšlikumus tā iesniegs izskatīšanai valdībā līdz 30. aprīlim.
VIEDOKĻI
Imants PARĀDNIEKS, Saeimas deputāts:
– Par šo vēl ir nepieciešamas diskusijas, taču, piemēram, Vācijā bezbērnu nodoklis esot ieviests 2005. gadā kā 0,25% piemaksa pie aprūpes apdrošināšanas.
Juris JANSONS, tiesībsargs:
– Bezbērnu nodoklis atgādina padomju laikus, okupācijas periodu, kad bija šāds nodoklis. Demogrāfisko situāciju ar represīvām metodēm mēs neuzlabosim.
