Fiktīvajās laulībās visvairāk iesaistītas sievietes ar viegliem vai vidējiem garīgās attīstības traucējumiem, viegli manipulējamas meitenes, kuras nesaprot, kas ar viņām notiks, un, kad notiek, viņas nespēj izvērtēt situāciju un pastāvēt par savām tiesībām, situāciju raksturo organizācijas Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.
Fiktīvajās laulībās iesaistīto un cietušo personu profils gadu gaitā mainījies, fiktīvo laulību organizatori orientējas uz vieglāku mērķi, cilvēkiem, kurus vienkāršāk apmānīt. Kopš Latvijā ir spēkā kriminālatbildība par fiktīvām laulībām, iesaistīto sieviešu skaits nedaudz samazinājies, savukārt Igaunijā un Lietuvā pieaudzis.
Fiktīvo laulību problemātika joprojām ir ļoti aktuāla, lai arī pēdējos gados ievērojama uzmanība pievērsta sabiedrības informēšanai par fiktīvo laulību riskiem. Valsts policija pērn sākusi 13 kriminālprocesu par fiktīvajām laulībām. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dimitrijs Trofimovs norāda, ka cilvēktirdzniecība, cilvēku nelegāla pārvadāšana ir ārkārtīgi ienesīgs bizness, kas uzņem apgriezienus, jo cilvēki ārpus Eiropas konfliktu dēļ meklē citu dzīvesvietu un tiecas pēc labklājības. «Tas ir viens no avotiem, kā noziedzīgā pasaule iegūst naudu, turklāt ienākumi no cilvēktirdzniecības ir saistīti ar terorisma aktu finansēšanu,» sacīja D. Trofimovs. Latvijā jau vairākus gadus atbildība par fiktīvo laulību organizēšanu ir kriminalizēta. Krimināllikumā par ļaunprātīgu nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē noteikts sods – brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. D. Trofimovs skaidro, ka 13 kriminālprocesu par fiktīvajām laulībām nav saistīti ar cilvēktirdzniecību, taču policijas redzeslokā ir lietas, kur fiktīvās laulības ir organizētas cilvēktirdzniecības nolūkā, kur cilvēks ir pakļauts vardarbīgai piespiedu izmantošanai.
Iekšlietu ministrija ar Eiropas Komisijas atbalstu uzsākusi projektu, kura aktivitātēs iesaistījušās kopumā sešas valstis – bez Latvijas arī Lietuva, Igaunija, Somija, Slovākija un Īrija. Šo valstu valdību iestādes un nevalstiskās organizācijas divu gadu laikā īstenos dažādas aktivitātes, lai risinātu fiktīvo laulību problēmu. «Līdz šim fiktīvo laulību problemātika cilvēktirdzniecības aspektā nav pētīta nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, nav apzināti dati par fiktīvajās laulībās iesaistītajām personām, par viņu izmantošanu citās cilvēktirdzniecības formās,» stāsta projekta vadītāja, nacionālā koordinatore cilvēktirdzniecības novēršanā Lāsma Stabiņa. Viņa atzina, ka ar citām valstīm (te domātas valstis, uz kurām visbiežāk cilvēki no trešajām valstīm dodas slēgt fiktīvas laulības) ir bijis grūti panākt vienotu izpratni par fiktīvo laulību fenomenu, ne visās valstīs arī ir likumi, kas ierobežo fiktīvās laulības. L. Stabiņa pauda gandarījumu, ka projektā piekritusi piedalīties Īrija, kas ir viena no valstīm, uz kuru līdz šim visbiežāk no Latvijas un citām valstīm dodas cilvēki, lai iesaistītos fiktīvajās laulībās. Lielbritānija projektam nav atsaukusies.
Projekts izstrādāts ciešā sadarbībā ar Patvērumu Drošā māja – biedrību, kas pēdējos astoņus gadus sniedz palīdzību cilvēktirdzniecības upuriem, kā arī personām, kuras iesaistītas fiktīvajās laulībās. No 2007. līdz 2014. gadam palīdzība sniegta 113 cilvēktirdzniecības upuriem, 59 personas bija iesaistītas fiktīvās laulībās. Biedrības juristi pārstāvējuši cietušo intereses tiesās un laikā no 2010. līdz 2014. gadam iesnieguši tiesā 27 pieteikumus par laulības atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Šobrīd tikai deviņas lietas ir iztiesātas. Lielākoties šīs laulības tiek slēgtas ārpus Latvijas.
«Latvija nav tik bagāta valsts, lai atļautos kaut vienu cilvēktirdzniecības upuri,» saka biedrības vadītāja Sandra Zalcmane. Diemžēl joprojām Latvijā daudzi atsaucas piedāvājumam noslēgt fiktīvu laulību, un pašlaik tās pārsvarā ir sievietes ar garīgās attīstības traucējumiem, viegli manipulējamas, viegli iesaistāmas, pierunājamas nelikumīgām darbībām. «Visbiežāk šīs sievietes pat nesaprot, kur viņas tiek iesaistītas. Viņu stāsti liecina, ka, noslēdzot šādas laulības, sievietes tiek piespiestas uz seksuāliem kontaktiem, šādās laulībās dzimst bērni, kurus izmanto kā rīku pret sievieti, ar viņu vēl vieglāk manipulēt,» atzīst S. Zalcmane. Viņa uzsvēra, ka projekta laikā viens no uzdevumiem būs meklēt arvien jaunas metodes, kā uzrunāt potenciālos upurus, piemēram, strādāt ar institūcijās dzīvojošiem jauniešiem, uzrunāt cilvēkus pēc iespējas vienkāršākā valodā. «Svarīgākais ir darbs, lai cilvēki nenonāktu noziedznieku rokās, jo cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācija ir dārgs process un ne vienmēr cilvēks pēc tam spēj atgriezties normālā dzīvē – fiziski un garīgi vesels,» saka S. Zalcmane.
