Jaunajiem robežsargiem parādījušās cerības, ka uz darbu un mācībām vairs nevajadzēs ģērbties džinsos un T kreklos, jo Valsts robežsardzei šogad beidzot atvēlēti līdzekļi formas tērpu iegādei. Tikmēr valsts austrumu robeža, kas Ukrainas kara kontekstā ir īpašs sāpju bērns, pagaidām paliek pienācīgi neaprūpēta.
Latvijai ar Krieviju ir 276 kilometrus gara robežlīnija, vēl 173 kilometrus robežojamies ar Baltkrieviju. Šobrīd robeža nav pienācīgi ierīkota un tātad arī pilnvērtīgi kontrolējama. «Ir skaidrs, ka visus mēs neaizturam,» Neatkarīgajai atzīst Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars. Pērn gan nelegālās imigrācijas straujā pieauguma dēļ, gan Ukrainas notikumu kontekstā robežsardze aplēsa visas vajadzības pienācīgai austrumu robežas ierīkošanai. Kopējais skaitlis ir 14 miljoni eiro, kas tiktu apgūti trīs gados. Tie gan neietvertu kustības sensoru un novērošanas sistēmas izmaksas. Tikai fiziski izbraucamu joslu gar robežu, atsevišķas kinologiem un suņiem nepieciešamas takas.
«Šobrīd mēs nevaram teikt, ka mums ir ierīkota robeža. Jā, krūmi ir izcirsti, bet darbi jāturpina,» atzīst N. Garbars. Robežsardze arī pieprasījusi 200 jaunu štata vietu, kam valdība nav piekritusi.
Ar iesniegto tāmi Ministru kabinets ir iepazinies un konceptuāli austrumu robežas projektu atbalstījis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis vēl pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka austrumu robeža ir Latvijas prioritāte. Diemžēl pagaidām tikai vārdos, jo garantēts finansējums neseko un par naudu katru gadu nāksies cīnīties no nulles.
Šai ziņā Iekšlietu ministrija atrodas sliktākā situācijā nekā aizsardzības resors, kam valdība, pakļaujoties ASV spiedienam, garantējusi pakāpenisku budžeta pieaugumu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta 2020. gadā. Robežsardzei nekas nav garantēts, kaut gan tai, tāpat kā armijai, jāpieskata otrpus robežai esošā Krievijas kara helikopteru bāze. Proti, jāuzmana zemu lidojoši objekti, kas šķērso valsts robežu – jākonstatē viss, kas notiek acs redzamības attālumā no robežas līnijas, un jāsalīdzina ar Latvijas Gaisa satiksmes sniegto informāciju par atļautajiem lidojumiem. Krievijas helikopteri līdz šim nav redzēti. «Paldies dievam! No Krievijas puses līdz šim nav bijis tādu provokatīvu darbību mūsu austrumu robežas tuvumā, ko varētu identificēt kā militāras aktivitātes,» atzīst robežsardzes priekšnieks. Krievijai vien zināmu iemeslu dēļ militārās aktivitātes tiek koncentrētas jūras pusē, dažus kilometrus no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Ceturtdien aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Latvijas neapmierinātību ar šo faktu darīja zināmu Krievijas vēstniekam Aleksandram Vešņakovam. Krievijas militārās aktivitātes Latvijas pierobežā raisot bažas par drošības situāciju reģionā un veicina spriedzi.
Austrumu pusē pagaidām viss mierīgi, ja neskaita vjetnamiešu invāziju. Taču pret to valdībai nav pietiekami nopietna attieksme. Un ne tikai valdībai. Arī tiesām. Robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvalde vēsta, ka pērn kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret diviem Igaunijas valstspiederīgajiem par astoņu personu nelikumīgu pārvietošanu organizētā grupā. Krimināllikums paredz sodu līdz septiņiem gadiem ieslodzījumā, savukārt tiesa piesprieda trīs un četrus gadus nosacīti. Izmeklētāji secina: «Latvijā nav izpratnes par minētā fenomena bīstamību.»
Ja pāri Latvijas robežai tiek civilā tērpti un šķietami nekaitīgi vjetnamieši, afgāņi un gruzīni, nav pamata uzskatīt, ka to pašu nespētu zaļie cilvēciņi – kaitīgi provokatori vai pat kaujinieki.
