Kopš 2000. gada divreiz mēnesī Neatkarīgajā iznāk pielikums, kurā informējam par reģionos notiekošo. Tas top, pateicoties Ingrīdas Dērvenieces un viņas komandas uzņēmībai. Viņa pa šiem gadiem iepazinusi vai visu Latviju, un daudzviet viņa un laikraksts kļuvuši par gaidītiem paziņām.
Sākums projektam bijis 90. gadu beigās, kad Neatkarīgā sāka lūkoties pēc jauna tirgus. «Sākām domāt un skatīt. Jā, Rīga un tās apkaime jau bija apgūta, taču tad palūkojāmies tālāk un nolēmām: jāpievēršas reģioniem, kur arī mīt darbīgi ļaudis. Uzrunāsim pašvaldību vadību – viņi taču vislabāk zinās, kas pie viņiem notiek un ko vajadzētu izcelt saulē, pareklamēt plašākā mērogā,» atceras I. Dērveniece. Pirmo izvēlējušies Kuldīgu: viņa sazvanījusi pilsētas galvu un bijusi patīkami pārsteigta par atsaucību. Maz pamazām tā lieta attīstījusies: nereti pat pašas pašvaldības interesējas par iespēju pastāstīt par tur notiekošo. Treknajos gados arī bankas, kurām reģionos bija daudz filiāļu, vēlējušās pastāstīt par sevi. «Ar laiku pašai visu materiālu aptvert kļuva par grūtu, un tad man pievienojās palīgi – žurnālistes Ilze Upīte un Daiga Stokenberga. Darbs nav domājams arī bez fotogrāfa Ojāra Lūša un viņa fotosomas, kuru viņš pa jokam dēvē par govi. Un kur tad šoferītis Dmitrijs Kaļinovskis, kurš tik labi zina visus Latvijas ceļus un celiņus! Nav galva jālauza, kā kur nokļūt.»
Nu jau pielikums topot pastāvīgā ritmā: gada beigās tiek gatavots nākamā gada plāns. Viens no atskaites punktiem esot pilsētu jubilejas. Piemēram, Daugavpilij šogad aprit 740, Jelgavai – 750. Maijā sākas tūrisma sezona, kuru noteikti akcentēt gribēs Jūrmala. Jūlijā savs sakāmais būs Ventspilij. Tad pat paredzēts arī būt Kuldīgā, ar kuru sācies Neatkarīgās ceļojums pa Latvijas novadiem. Iepriecinot, ka par pirmo šā gada pielikumu, kurā rakstīts par Dobeles novadu, jau saņemta pašvaldības pateicība. «Tā kā ik pa laikam nākas atgriezties kādā vietā, ir interesanti uzzināt, kas pa šo laiku pašvaldībā ir noticis, kādi pasākumi iecerēti, kā strādā un kādi plāni ir vietējiem uzņēmējiem. Tāpat ir saistoši noskaidrot, kā attīstās projekti, par kuriem jau esam informējuši lasītāju, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu topošie ūdenssaimniecības projekti,» teic I. Dērveniece, piebilstot, ka daudzviet jūtas kā sena paziņa, kuru labprāt gaida ciemos. Arī Tukumā, uz kurieni plānots doties tuvākajā laikā. «Tur ir tik jauks ledus halles vadītājs – bijušais olimpietis Modris Liepiņš. Zvanu un saku, ka drīzumā braukšu pie viņa. Uzreiz atskan: «Nu tad gaidu!» Tā ir attieksme, kas iegūta, ilgus gadus sadarbojoties,» atzīst projekta vadītāja, piebilstot, ka vispatīkamāk atcerēties īpašus brīžus. Tā vēl tagad atmiņā veikaliņš Talsos, kurā strādājot ļoti viesmīlīgi un čakli ļaudis, kuri tikuši arī labāko Latvijas tirgotāju godā. Nesen braucot garām, iegājuši un tikuši ļoti sirsnīgi uzņemti. Tādi mirkļi uzmundrinot un liekot atkal doties ceļā!
