Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Francijas vēstnieks Stefans Viskonti.
– Vispirms atļaujiet man izteikt līdzjūtību un solidaritāti Francijas tautai un žurnālistu kopienai. Kādus secinājumus, mācības jau šobrīd var izteikt sakarā ar traģiskajiem notikumiem Parīzē aizpagājušajā nedēļā?
– Kopš šiem traģiskiem notikumiem ir aizritējušas divas nedēļas. Pēc pirmajām emocijām, kas bija apstulbums, skumjas un sašutums, tagad dominē vienotības sajūta un apņēmība. Šī vienotība spilgti izpaudās pēc solidaritātes gājiena Parīzē un visā Francijā 11. janvārī.
Visus frančus aizkustināja līdzjūtības un solidaritātes apliecinājumi, ko izteica citas tautas un partnervalstu vadītāji. Ap piecdesmit valstu līderi bija ieradušies, lai plecu pie pleca ar frančiem piedalītos gājienā Parīzes ielās. Arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujumas kundze piedalījās, un manas valsts valdība ārkārtīgi augstu novērtēja šo draudzības zīmi.
Un kas mums būtu jādara šodien?
Ir skaidrs, ka nepieciešams pieņemt virkni pasākumu, lai nepieļautu, ka šādi notikumi atkārtotos Francijā vai kādā citā Eiropas valstī. Draudi joprojām ir, nevajag pievērt acis. Mēs esam uzsākuši darbu ar mūsu Eiropas partneriem.
Pirmā ES tikšanās iekšlietu ministru līmenī notika 11. janvārī Parīzē, kurā piedalījās arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Tajā tika diskutēts par visaktuālākajiem sadarbības jautājumiem. Par laimi, pagājušajā nedēļā drošības dienestiem izdevās novērst ieplānotu līdzīga veida terora aktu Beļģijā. Tas bija iespējams, apmainoties ar informāciju un sadarbojoties vairāku valstu attiecīgajiem dienestiem.
Janvāra beigās Rīgā notiks Eiropas Savienības valstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas tikšanās, lai konkrēti virzītu uz priekšu visu Eiropas pilsoņu drošības veicināšanu.
Šādas tikšanās vienmēr ir svarīgas, bet, ņemot vērā šodienas apstākļus, tai būs vēl lielāka nozīme un ietekme. Ieplānoti arī citi pasākumi, lai nostiprinātu mūsu pretterorisma struktūras.
Kad mēs runājam par terorismu, ir svarīgi izvairīties no terminu jaukšanas.
Francijā musulmaņi dzīvo desmitiem gadu, ļoti ilgu laiku. Tie ir mūsu līdzpilsoņi, franči ar tām pašām tiesībām un tiem pašiem pienākumiem, un arī daudzi no viņiem bija Parīzes ielās 11. janvārī, lai protestētu pret fundamentālismu un paustu savu piesaisti vērtībām, kas veido Francijas Republikas pamatus.
Liela daļa Francijas musulmaņu piedalījās janvāra protesta pasākumos pret terorismu. Nevar saistīt tik lielu kopienu ar tiem nedaudzajiem teroristiem, kas islāma vārdā īsteno šaušalīgus noziegumus.
– Es piedalījos diskusijā LTV7, kurā viens no dalībniekiem izteica viedokli: Parīzes terora akti liecina, ka integrācija ir pilnīgi izgāzusies. Aizrādīju, ka viens no nogalinātajiem policistiem, kas mēģināja apturēt teroristus, bija arābu izcelsmes.
– Pilnīgi pareizi.
– Savukārt imigrants no Mali Lasans Batili, kurš teroristu uzbrukuma laikā košera preču veikalam Parīzē palīdzēja cilvēkiem paslēpties, tika apbalvots ar Goda leģiona ordeni...
– ...un viņam 15. janvārī tika arī piešķirta Francijas pilsonība.
– Faktiski arī starp tiem, kas pretdarbojas teroristiem, daudzi ir saistīti ar islāmu.
– Tāpēc, vērtējot integrācijas politiku, es neieteiktu lietot apgalvojumus par pilnīgu izgāšanos. Es neesmu vienisprātis ar tiem, kas to uzskata par izgāšanos. Protams, mēs saskaramies ar izaicinājumiem un kulturālām grūtībām, bet integrācija à la française darbojas labi vairākumā gadījumu attiecīgajā populācijas daļā.
Ārzemju izcelsmes franči, ticiet man, ar drosmi, visu sirdi un kopējo interešu izjūtu dod iegudījumu tādas Francijas veiksmē, kuru daudzi apskauž. Tā tas ir, piemēram, slimnīcu struktūrās, mazumtirdzniecībā, būvniecībā….
Pārliecinošs vairākums respektē Francijas likumus un vērtības. Viņu lielum lielais vairākums ir lojāli, bet ir nedaudzi, kas neatrod savu vietu Francijas sabiedrībā. Tie, kuri radikalizējas un pieņem lēmumu pamest savas ģimenes, lai dotos uz Sīriju, pievienoties džihādistiem, ir margināli gadījumi.
Kā 15. janvārī uzsvēra Francijas prezidents Fransuā Olands, pasaulē tieši islāmticīgie visvairāk cieš no terorisma. Skaitliski terorisma upuru ir vairāk nevis starp eiropiešiem, bet starpa islāmticīgajiem. Es nepiekrītu tiem, kas saka, ka integrācijas politika ir izgāzusies.
– Ko jūs atbildēsiet tiem Latvijā, kas uzskata, ka tā ir Francijas problēma. Latvija nepiedalās karadarbībā pret Islāma valsti, tāpēc mēs neesam apdraudēti.
– Protams, Francijas vēsture ir lielvaras vēsture. Francija palīdz un uzņemas atbildību par drošību daudzās vietās pasaulē. Francija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Tās ir gan tiesības, gan arī liela atbildība. Mums ir lielākā armija ES, kuras virspavēlnieks ir Francijas prezidents. Šobrīd astoņi līdz desmit tūkstoši Francijas karavīru pilda dažādus uzdevumus visā pasaulē. Latvijai nav šādas vēsturiskas pieredzes. Latvijai nav tik daudz resursu tik liela mēroga militārajām operācijām. Taču ES un NATO ietvaros Latvijas karavīri veiksmīgi darbojas kopīgi ar Francijas karavīriem. Latvijas karavīri piedalījās misijās Mali, Centrālāfrikā un citur. Latvija piedalās gan kopējās militārās operācijās, gan kopējās štābu konsultācijās. Tas ir ļoti svarīgi, un mēs to augstu vērtējam.
– Latvija šogad ir prezidējošā ES valsts. Kuri no prezidentūras dienaskārtībā iekļautajiem jautājumiem Francijai ir īpaši svarīgi?
– Mēs pilnībā atbalstām Latvijas noteiktās prioritātes. Nav pareizi teikt, ka prezidējošā valsts tikai uzņem viesus. Lielā mērā prezidentūras dienaskārtība ir tā, kuru nosaka prezidējošā valsts. Protams, dienaskārtību ietekmēs arī notikumi pasaulē. Pēc Parīzes terora aktiem jautājumi, kas attiecas uz drošību un solidaritāti, noteikti būs svarīgi dienaskārtības punkti. Pilsoņu aizsardzības jautājuma svarīguma pakāpe, salīdzinot ar citiem dienaskārtības jautājumiem, palielināsies. Tāpēc ministru sanāksmei, kas janvārī notiks Rīgā, tiks pievērsta ļoti liela uzmanība, turklāt ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā.
Savukārt, risinot ekonomiskus un sociālus jautājumus, mums ir jāveicina ekonomikas izaugsme un jāuzlabo iedzīvotāju sociālā drošība. Vairākās ES valstīs šis jautājums nav viegls. Svarīgs jautājums ir jauniešu bezdarbs. Lai ES brīnišķīgā ideja veiksmīgi attīstītos, ir jāpārliecina visi, ka Eiropas Savienība ir vajadzīga un tās loma ir būtiska, ka tā visiem ir izdevīga. Ja tas netiks darīts, tad pieaugs populisma ietekme. Francijā to jau var redzēt. Svarīgs jautājums ir Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 315 miljardu eiro lielais investīciju plāns, kura sagatavošanas darbi notiks šāgada pirmajā pusgadā. Protams, ļoti svarīgs ir Austrumu partnerības samits, kas maijā notiks Rīgā un uz kuru ieradīsies visu ES valstu vadītāji. Kaimiņu attiecību politikai Eiropas dienvidos arī ir ļoti daudz izaicinājumu. Latvijai un Rīgai tiks pievērsta visas pasaules uzmanība. Prezidentūra un Austrumu partnerības samits veicinās Latvijas starptautisko atpazīstamību. Visi šie jautājumi Francijai ir ļoti svarīgi.
– Ukrainas notikumu iespaidā daudzas valstis aicina paātrināt ES integrāciju, jo ciešākā integrācijā saskata veidu, kā uzlabot savu drošību. Savukārt izskan viedokļi, ka strauja izplešanās rada draudus starptautiskajai drošībai, īpaši ņemot vērā Krievijas attieksmi.
– Jautājums attiecas uz vairākiem procesiem. Protams, arī Francijā tiek diskutēts par to, ka nepārdomāta un pārāk strauja ES paplašināšanās var apdraudēt ES nākotni. Šobrīd ES paplašināšanās var attiekties tikai uz tām valstīm, kurām jau tagad ir kandidātvalsts statuss. Lai kandidātvalstis kvalificētos pilntiesīgai dalībai ES, tām ir jāizpilda daudzi mājasdarbi – ir jāpielāgo likumdošana un jāsakārto daudzi citi jautājumi. Turklāt lēmumi par ES paplašināšanos tiek pieņemti kolektīvi. Francijā šis jautājums ir ļoti svarīgs. Francija daudz palīdz kandidātvalstīm, un tai ir liela pieredze. Galu galā Francija kopīgi ar Vāciju izveidoja ES kodolu.
Cits jautājums ir par Austrumu partnerību. Šobrīd uzsāktajam procesam ir laba dinamika, kuru mums visiem kopā jānostiprina Rīgas samitā 22. maijā. Tajā pašā laikā ir jārēķinās ar reālajiem faktiem un jāpieņem atšķirīga pieeja. Ir, piemēram, sarežģīti salīdzināt to, kā ES būtu jāsadarbojas ar Armēniju un Moldovu. Armēnija izdarīja izvēli par labu Eirāzijas savienībai. Taču tas nenozīmē, ka mums būtu jāpārtrauc sadarbība. Tieši pretēji – mums ir jāatrod piemērotas un atbilstošas sadarbības formas. Pavisam cita situācija ir ar Baltkrieviju. Savukārt Gruzija un Moldova jau ir parakstījušas asociācijas līgumu. Es vēlos, lai to ieviešana noritētu veiksmīgi.
Kopējais mērķis ir stabila un droša Eiropa. Austrumu partnerība netiek vērsta pret Krieviju.
– Kādi bija nozīmīgākie sniegumi Latvijas un Francijas ekonomiskajās un kultūras attiecībās 2014. gadā?
– Francijas pārstāvji piedalījās daudzos pasākumos, kas notika saistībā ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu. Rīgu apciemoja gan mākslinieki, gan kultūras eksperti. Maijā mēs sarīkojām ekonomikas forumu, kurā piedalījās 160 uzņēmumu no Francijas un Latvijas. Šajā forumā sasniegtais tagad pārtop par reāliem līgumiem, reālām investīcijām, piemēram, viesnīcu biznesā. Ar šo rezultātu varu lepoties. 2014. gadā nostiprinājās politiskais dialogs. Francija bija viens no svarīgajiem Latvijas partneriem, lai sagatavotos ES prezidentūrai. Prezidentūra jau notiek, bet, lai tā raiti ritētu, vispirms bija jāveic liels sagatavošanās darbs. Gandrīz vai ik nedēļu Latvijā viesojās Francijas eksperti, 300 Latvijas ierēdņiem tika uzlabotas viņu franču valodas prasmes utt. Sasniegtais sagatavošanas posmā bija svarīgi gan mums, gan Latvijai.
– Kādi ir Francijas un Latvijas sadarbības plāni 2015. gadā?
– Pirmā pusgada pamata tēma neapšaubāmi būs prezidentūras jautājumi. Tomēr ne tikai. Mēs gatavojamies tradicionālajām frankofonijas dienām, kuras notiks marta sākumā. Pagājušā gada frankofonijas dienu laikā Rīgu apmeklēja pasaulslavenā dziedātāja Mireija Matjē. Tas bija ievērojams notikums. Nezinu, vai mums šogad to izdosies pārspēt, bet mēs pie šā jautājuma strādājam. Frankofonijas dienu pasākumi notiks ne tikai Rīgā, bet arī reģionos – Daugavpilī un citviet. Notiks vairākas izstādes. Piemēram. Jūrmalas sadraudzības pilsēta ir Francijas Kabūra. Ir iecerēta izstāde, kas būs veltīta pasaulslavenā rakstnieka Marsela Prusta (1871–1922) daiļradei. Marsela Prusta dzīve ir saistīta ar Jūrmalai līdzīgu kūrorta pilsētu. Paralēles starp šīm divām pilsētām ir vienkārši fascinējošas. Ieplānota Provansas mākslinieku izstāde un citi pasākumi.
– Jaungada brīvdienās es kopā ar draugiem noskatījos franču komēdiju ar Pjēru Rišāru galvenajā lomā. Mēs diskutējām par to, ka pat Latvijas vidējās paaudzes ļaudis pagājušā gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu franču kino pārzina labāk nekā mūsdienu Francijas kino.
– Tolaik to noteica PSRS vadības politisks lēmums. Ņemot vērā Francijas īpašo politiku, visaugstākajā līmenī tika panākta vienošanās par plašu kultūras apmaiņu. Visas PSRS republikas tika iepazīstinātas gan ar Francijas mūziku, gan labākajām filmām. Es neapgalvotu, ka mūsdienu Francijas kino Latvijā ir galīgi nezināms. Francija pēc kinofilmu skaita ir otrajā vieta pēc ASV. Frankofonijas dienu laikā regulāri notiek Francijas kino nedēļa. Latvijā franču valodu var apgūt skolās un skolēnu skaits, kas to mācās, nemitīgi palielinās. Manuprāt, tas ir ceļš, kā labāk izprast un iepazīt Francijas kultūru.
– Kad ieejat kādā Rīga supermārketā, kādas Francijas preces jūs visbiežāk pamanāt?
– Francijas preces ir atrodamas praktiski visur. Esot Latvijā, es izvēlos Latvijas pārtikas preces. Man ir ļoti iepatikusies Latvijas rupjmaize. Kad esmu mājās Francijā, tad izvēlos franču bageti, bet, kad esmu Latvijā, rupjmaizi. Man ļoti patīk Latvijas siļķe, bet visvairāk – Latvijas medus. Tas ir patiesi unikāls. Protams, kādā brīdī, kad rodas vajadzība, tad atrodu veikalu, kur ir laba Francijas sieru un vīnu izvēle.
