Raugoties uz Valsts prezidenta posteni, Latvijas iedzīvotāji visaugstāk novērtē spēcīgas, izteiksmīgas personības, apliecinot vēlmi pēc stingrās rokas un līdera. Minot vispiemērotāko personību prezidenta amatam, respondenti visbiežāk nosaukuši Aivaru Lembergu, Nilu Ušakovu, Vairu Vīķi Freibergu, kā arī bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Aģentūras SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktais pētījums apliecina, ka sabiedrība Valsts prezidenta amatā grib redzēt saimnieku, kurš uzņemas līdera lomu. Jāpiebilst, ka aptauja tikai veikta ar atvērtā jautājuma metodi, kad respondentiem bija nevis jāizvēlas kāds no piedāvātiem uzvārdiem, bet gan brīvi pašam jāmin sava izvēle.
Saimnieka sindroms
Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst – saimnieka sindroms skaidrojams ar sabiedrības pārliecību par Latvijas valstsvīru vājo spēju aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses gan starptautiskā arēnā, gan iekšpolitiskos procesos. «Ikviens cilvēks sevi asociē ar valsti un grib, lai viņa intereses, vajadzības tiktu kvalitatīvi aizstāvētas. Diemžēl pastāv lielas šaubas par vietējo politiķu vēlmi un spējām to kvalitatīvi veikt, tāpēc sabiedrība visaugstākajā līmenī vēlas redzēt saimnieku, kurš par cilvēkiem uzņemas rūpes,» klāsta F. Rajevskis. «Tiesa, cilvēki vēlas stingru saimnieku visā, kas attiecas uz ārējiem procesiem, taču, tikko šis despotisms vērstos pret viņiem pašiem, tā sāktos kurnēšana,» pārliecināts ir eksperts.
Tikmēr SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš uzskata: gadu simtiem demokrātija ir bijusi bīstama un neprognozējama, jo pūlim ir tiesības noteikt varas turētāju. «Demokrātijas bīstamību apliecina arī regulārās Saeimas un jo īpaši pašvaldības vēlēšanas. Ir bijuši spoži piemēri, kad vēlētājs pašvaldību vadību nodod pieredzējušiem, zinošiem un aktīviem cilvēkiem. Taču diemžēl demokrātijai ir arī otra puse, kad virkne pašvaldību piedzīvo vienas vienīgas ķezas un neveiksmes. Līdzīga aina paveras arī parlamentā. Ne velti Latvija kūļājas nopakaļ Lietuvai, Igaunijai un visai Eiropas Savienībai,» pārliecināts ir A. Kaktiņš.
Rīdzinieki – skeptiskākie, kurzemnieki – kūtrākie
Otra aptaujas daļa skāra jautājumu par sabiedrības vēlmi pašai izvēlēties piemērotāko kandidātu Valsts prezidenta amatam.
Vispārliecinātākie par to, ka Valsts prezidents būtu jāvēlē tieši tautai, nevis politiķiem, ir respondenti vecumā virs 55 gadiem, kuri ir arī vieni no visaktīvākajiem vēlētājiem. Pilnībā par sistēmas maiņu iestājas 46% šādu respondentu. Tikmēr vecuma grupā no 18 līdz 34 gadu vecumam tādu vidēji ir tikai 35–36% respondentu. Interesanti, ka latvieši par tautas pilnvaru palielināšanu ir mazāk pārliecināti (38%), kamēr krievu tautības cilvēki par radikālo novitāti iestājas daudz kategoriskāk (44%).
Jaunā sistēma vislielāko popularitāti ieguvusi Latgalē, kur doties pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītos sev tīkamu Valsts prezidentu, būtu gatavs 51% respondentu. Tikmēr kurzemnieki ir viskūtrākie un jaunu pilsonisko pienākumu gribētu uzņemties tikai 30% aptaujas dalībnieku.
Salīdzinot visas vecuma, tautības, nodarbošanās un arī dzīvesvietas grupas, jāsecina, ka visnoraidošākie pret vēlēšanu izmaiņām ir rīdzinieki, starp kuriem 7% aptaujāto šo ideju kategoriski noraida, kā arī cilvēki, kuri pašreiz atrodas bezdarbnieka stāvoklī.
Partijas demonstrē augstprātību
Jāpiebilst, ka jautājums par tautas vēlētu prezidentu Saeimas dienaskārtībā atrodas jau trīs gadus, tomēr vispārēja sajūsma un atbalsts regulāri mijas ar bažām un šaubām. Kopš brīža, kad lielajā politikā iesoļoja eksprezidents Valdis Zatlers, ideja nodot vēlēšanas tautas rokās ir virmojusi gaisā, gūstot teju visu partiju atbalstu. Taču asiņainie notikumi Ukrainā, kā arī atsevišķi saspīlējumi nacionālos jautājumos Latvijā ir likuši partijām kļūt piesardzīgām. Arī šobrīd gan nacionāļi, gan Zaļo un zemnieku savienība savos vērtējumos ir piesardzīgi, bažījoties par tautas spējām analizēt starptautisko situāciju un iespējamo Kremļa cilvēku iefiltrēšanos iekšpolitiskajos procesos. Tikmēr partija Vienotība ir viennozīmīgi norādījusi, ka pretēji pirms vēlēšanām solītajam šobrīd vairs nav gatava atbalstīt ieceri nodot Valsts prezidenta vēlēšanas tautas pārziņā.
Komentējot partiju paustās bažas, A. Kaktiņš atzīst: «Politiķi šajā jomā ir ārkārtīgi augstprātīgi. Ja reiz viņi uzskata, ka sabiedrība vēl nav nobriedusi tik nozīmīgiem lēmumiem, tad viņi netieši apliecina, ka arī Saeimas vēlēšanas ir bijusi kļūda, bet izvēlētie deputāti – nekvalitatīvi.»
Tikmēr F. Rajevskis ir pārliecināts: tautas vēlme pašai lemt savu likteni un izraudzīties augstas amatpersonas vistiešākajā veidā saistīta ar sabiedrības zemo uzticēšanos politiskajai videi. «Vēlētāji jau pašos pamatos netic deputātu un Saeimas darbam, tā godīgumam. Tieši tāpēc viņi grib izšķirīgus lēmumus pieņemt paši,» ir pārliecināts F. Rajevskis.
***
Piemēroti valsts prezidenta amatam
Cilvēki, kurus ieteikuši aptaujas dalībnieki
minēti 4 reizes: Anatolijs Gorbunovs, Andris Vilks (bijušais Finanšu ministrs), Ilga Kreituse, Kārlis Šadurskis;
minēti 3 reizes: Aleksandrs Mirskis, Andrejs Mamikins, Andris Rāviņš, Dana ReiznieceOzola, Guntis Belēvičs, Ingmārs Līdaka, Kaspars Gerhards, Tatjana Ždanoka, Uldis Sesks;
minēti 2 reizes: Aleksandrs Bartaševičs, Alfrēds Rubiks, Andris Buiķis, Anrijs Matīss, Einars Repše, Ilmārs Rimšēvičs, Imants Lancmanis, Ivars Godmanis, Ivars Ījabs, Jānis Maizītis, Juris Rubenis, Māra Zālīte, Mārtiņš Šics, Pēteris Kļava (ārsts), Rihards Eigims, Rihards Kozlovskis, Vita Matīsa, Vjačeslavs Dombrovskis, Žaneta Ozoliņa;
minēts 1 reizi: Arnis Cimdars, Aivars Endziņš, Aivars Fomins (Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks), Aivis Ronis, Alvis Hermanis, Andrejs Elksniņš, Andrejs Klementjevs, Andris Bērziņš (Latvijas Samariešu apvienības vadītājs), Armands Krauze, Baiba Broka, Baiba Rozentāle, Inesis Boķis, Dace Melbārde, Einārs Cilinskis, Fjodors Jemeļjaņenko (sportists), Gaidis Bērziņš, Gunārs Ķirsons, Gunārs Upenieks (Krāslavas novada domes priekšsēdētājs), Gundars Daudze, Guntars Krasts, Gustavs Strenga (vēsturnieks), Ģirts Valdis Kristovskis, Haralds Burkovskis, Hosams Abu Meri, Ilma Čepāne, Ilmārs Ančāns, Ilze Jaunalksne, Ilze Viņķele, Imants Parādnieks, Indulis Jansons («Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības» valdes priekšsēdētājs), Inese Vaidere, Irina Jegorova (vecmāmiņa), Ivars Auza (inženieris), Ivars Kalviņš (zinātnieks), Ivars Zariņš, Iveta Grigule, Janīna KursītePakule, Jānis Ādamsons, Jānis Pujāts, Jānis Straume, Jāzeps Šņepsts («Preiļu siers» valdes priekšsēdētājs), Kārlis Streips, Lato Lapsa, Māra Priede (bijusī Ropažu vidusskolas direktore), Māris Gailis, Māris Grigalis, Māris Riekstiņš, Mārīte Seile, Ojārs Kalniņš, Olga Dreģe, Rita Strode, Regīna LočmeleLuņova, Sandis Ozoliņš, Taiga Plitniece (Lādezera pamatskolas direktore), Uldis Augulis, Valdis Birkavs, Valdis Šteins, Valters Nollendorfs, Vitālijs Gavrilovs, Vladimirs Putins, Zigmārs Liepiņš.
SKDS dati
