Valdošā koalīcija parādīja savu spēku, panākot Saeimas balsojumu par tādiem nodokļu likuma grozījumiem, kuri uzliek uzņēmumu valžu locekļiem personisku materiālu atbildību par viņu vadīto uzņēmumu nodokļu parādiem.
Grūti pateikt, vai likuma grozījumu mērķis ir papildu naudas iekasēšana vai valdošās koalīcijas deputātu uzticamības pārbaude. Proti, likuma grozījumu pieņemšanas slalomā, balsojot par valdības prasīto likuma grozījumu versiju un noraidot opozīcijas priekšlikumus grozīt grozījumu priekšlikumus, no visām valdošās koalīcijas partijām atradās pa kādam deputātam, kurš ar nebalsošanu vai atturēšanās balsojumu demonstrēja savu līdzjūtību uzņēmējiem. Vienā gadījumā grozījumu virzība tika nodrošināta ar 50 deputātu balsīm, kas veidoja ne visu, bet klātesošo Saeimas deputātu vairākumu. Deputāti izmantoja izdevību parādīt sevi debatēs un nebalsošanā precīzi atbilstoši savu frakciju prasībām, bet neviens īsti nezina, par ko viņš balsoja vai pret ko viņš balsoja. Likuma grozījumi ir ļoti samudžināti, tāpēc izpildāmus tos padarīs tikai izpildes instrukcijas. Lūk, piemērs ar vienu no pieciem likumā formulētiem nosacījumiem personiskās atbildības uzlikšanai uzņēmumu valžu locekļiem, ja «pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē». Nosacījuma jēgu varētu izskaidrot tā, ka personiskā manta tiks prasīta nobēdzinātas uzņēmuma mantas vietā. Diemžēl likums nepasaka, kā šo uzdevumu sasniegt. Vienmēr būs iespējas strīdēties par to, no kura brīža sākusies nodokļu maksāšanas kavēšana un ko uzskatīt par aktīvu atsavināšanas brīdi; un kāpēc lai uzņēmuma mantas slēpēji atklātu sevi, atdodot mantu «ieinteresētās personas jēdzienam» atbilstošai personai – vai tiešām pasaulē nav nevienas «jēdzienam] neatbilstošas fiziskas vai juridiskas personas?
Šaubas par likuma izpildāmību rada arī tādi gadījumi, kuros valžu locekļi ir tikai par algu strādājoši cilvēki bez kapitāla daļām šajā vai citos uzņēmumos. Ja tā, tad nodokļu piedzinējiem būtu jāķeras uzreiz pie viņu personiskās mantas, bet tas nav tik vienkārši. Daudzi nekustamie īpašumi taču ir jau ieķīlāti, automašīnas ņemtas līzingā – tad kā šīs mantas atņemt par labu valstij? Tiesu izpildītāji nevēlas atņemt cilvēkiem datorus un televizorus, kuru glabāšana var pārsniegt ieņēmumus no to pārdošanas.
Saeimā notikušajai uzņēmēju biedēšanai jau ir sekojusi mierināšana. Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji darīja zināmu Neatkarīgajai VID solījumu nesākt likuma piemērošanu pirms tam, kad likuma izpildes instrukcijas būs uzrakstītas kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem.
***
VIEDOKĻI
Lienīte Caune, grāmatvedības konsultāciju firmas CBB valdes locekle:
– Ja kaut viens uzņēmuma valdes loceklis Latvijā pateiks, ka likums uz viņu neattiecas, tad viņš vispār nesaprot, kas notiek. Un notiek tā, ka tiesas vietās nāks Valsts ieņēmumu dienests. Ceru, ka tālāki paskaidrojumi vairs nav vajadzīgi, jo to nu gan uzņēmēji zina, kas ir VID. Ja viņiem ir uzdots savākt astoņus miljonus eiro gadā, tad līdz šādai summai viņi arī tiks – vismaz aprakstīs uzņēmēju mantu par šādu summu. Nevaru iedomāties tādu cilvēku, kurš spētu pildīt uzņēmuma valdes locekļa pienākumus situācijā, kur viņam jāglābj no izputināšanas ģimene.
Andris Božē, celtniecības firmas YIT valdes priekšsēdētājs:
– Valdība iedomājusies vienkāršot sev dzīvi – naudu iekasēt, bet tā, lai jau esošie likumi nebūtu jāpilda. Konkrēti, lai uzņēmēju pārkāpumi nebūtu jāpierāda tiesā. Ir taču pietiekami daudz likumu un likumpantu, pēc kuriem pārnest atbildību uz fiziskām personām, ja tās izdarījušas likuma pārkāpumus nevis privātajā dzīvē, bet savā darbā. Šādi likumu panti attiecas arī uz privāto SIA vadītājiem un var tikt piemēroti tā, lai nedegradētu SIA ideju. Jaunais likums paredz pavisam citu pieeju, un tāpēc ir cerības, ka Valsts prezidents to neizsludinās.
