Nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits, kas izcieš sodu slēgta tipa ieslodzījuma vietās, arvien sarūk – pašlaik to ir tikai 30. Lielāks akcents likts uz citām pāraudzināšanas metodēm, piemēram, tiesa var piemērot sabiedrisko darbu vai iesaistīt dažādās Valsts probācijas dienesta (VPD) īstenotajās programmās.
Jau no 2008. gada tikai neliela daļa nepilngadīgo kriminālnoziedznieku nonāk speciālajās pāraudzināšanas iestādēs: puišiem tā ir Cēsu audzināšanas iestāde, meitenēm – īpaša nodaļa Iļģuciema cietumā.
«Šāda tendence vērojama no 2008. gada, kad likumdošanā veica virkni izmaiņu, kuru mērķis bija samazināt to pusaudžu skaitu, kas nonāk tiesā un pēc tam ieslodzījuma vietās. Tajā gadā nepilngadīgo bija 12% no visiem notiesātajiem, bet tagad to ir vairs 5%. Tas nozīmē – ja kādreiz Cēsīs sodu izcieta 300 zēnu, tad tagad – 30. Un nepilngadīgie tur nonāk par ļoti smagiem likumpārkāpumiem: slepkavībām, smagu miesas bojājumu nodarīšanu, izvarošanu. Tie bieži vien ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, no sociāli smagas vides nākuši, daļa diemžēl ir arī no bērnunamiem,» Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skaidroja VPD vadītājs Mihails Papsujevičs, piebilstot, ka ne tikai likumdošanas izmaiņas, bet arī lejupejošā demogrāfija atstājusi savu iespaidu uz šiem skaitļiem. Viņš uzskata, ka pašreizējā situācija vērtējama kā pozitīvs pagrieziens – jo, kā liecina pieredze, cietums cilvēku nespēj pāraudzināt, un, kā rāda statistika, tieši viņi visbiežāk atkārtoti izdara noziegumus. Tiesneši, izskatot pusaudžu kriminālpārkāpumus, kā vienu no risinājuma veidiem aizvien biežāk (2012. gadā 108 lietas, 2013. – 253) iesaka izmantot izlīgumu, kas ir viena no VPD atbildības jomām. Pērn no visām lietām – 52 gadījumos puses izlīga bez nosacījumiem, ar nosacījumiem – 105, bet pārējās neizdevās noslēgt ar pozitīvu rezultātu.
VPD atbildībā pērn nonākuši kopumā 148 nepilngadīgie, arī pirmstiesas procesā esošie (79; bet 2008. gadā tādu bija 429) un no soda izciešanas pirms termiņa atbrīvotie (7; 2008. gadā – 41). Dienesta pienākumos ietilpst arī kriminālsoda – piespiedu darba, sabiedriskā darba izpildes organizēšana, likumpārkāpēju uzraudzība sabiedrībā un programmu īstenošana. «Sabiedriskajos darbos pērn tika iesaistīti 105 VPD klienti. Patiesībā nav viegli atrast nodarbošanos un vietu, kas izrautu pusaudzi no nelabvēlīgas vides un dotu pozitīvu, audzinošu ietekmi. Ja lielajās pilsētās to vēl var atrast, tad laukos tas ir sarežģīti. Tai noteikti nevajadzētu būt skolai vai citai iestādei, kas bērnam ir pārāk pazīstama, lai rosinātu mainīt uzvedības modeli,» teica VPD vadītājs. Šo darbu ar dienesta spēkiem vien veikt ir grūti, tāpēc nākamgad plānots piesaistīt brīvprātīgos jauniešus. M. Papsujevičs atzina, ka uzraudzības process ir viens no komplicētākajiem dienesta pienākumiem: novērtēt katra klienta vajadzības un kriminogēnās noslieces, iesaistīt tiesas noteiktajās (nākamgad piemērotākās būs jāizvēlas pašam dienestam) programmās (sociālās rehabilitācijas, sociālās uzvedības korekcijas u.c.), kontrolējot procesu un ik pēc sešiem mēnešiem izvērtējot progresu. Ne visi programmas beidz, bet tā ir mazākā daļa, kas vai nu to laikā atkārtoti izdara noziegumu, vai, sasnieguši 18 gadu vecumu, atsakās to turpināt.
