Latvijas pedagogi arvien vairāk pārliecinās, ka jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai papildu naudas, visticamāk, nākamgad nebūs. Premjere Laimdota Straujuma paziņojusi, ka jaunā valdība, kas strādājot tikai 20 dienas, nekādus solījumus skolotājiem neesot devusi. Pedagogi uzskata: Vienotība ne tikai uzmetusi viņus, bet arī jauno izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili.
L. Straujuma vakar Latvijas Televīzijā gan atzina, ka sarunas ar pedagogiem ir starp neatrisinātajiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem. Skolotāji esot neapmierināti, ka netiek piešķirti papildu līdzekļi jaunā darba samaksas modeļa ieviešanai, un tas nozīmē, ka tiks liegts algas kāpināt par 10%. Premjere gan nejūtoties par to vainīga, jo, lūk, kā pati esot vēlreiz pārliecinājusies, rūpīgi pārlasot Vienotības priekšvēlēšanu programmu: par algu paaugstināšanu no 1. janvāra tur nekas neesot teikts. Turklāt, kamēr neesot zināms, cik naudas jaunā modeļa ieviešanai vajadzēs, papildu līdzekļus valdība nepiešķirs. Tad, kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegšot skaidru redzējumu par modeļa ieviešanu, nauda kvalitatīvām pārmaiņām tikšot atrasta, L. Straujuma bija strikta.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs gan atgādina, ka ministre velti norāda uz jaunās valdības īso darbības laiku – viņa taču vadīja iepriekšējo Ministru kabinetu, un arī Vienotība, kuras biedre viņa ir, bija viena no valdošajām partijām.
«Jāmin arī tas, ka tieši ar iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes (Vienotība) akceptu tika pieņemts lēmums izstrādāt jauno algas modeli. Vienojāmies taču, ka bez papildu naudas ieviest to nav iespējams,» saka E. Grigorjevs. Tas pirms vēlēšanām ticis ierakstīts LIZDA un Vienotības sadarbības memorandā. Ko tad tas nozīmējot – ka dokuments nav vērā ņemams? Tad lai pasakot skaidri un gaiši: tas viss bija tikai uz papīra, bet dzīvē neko no tā nevēlamies īstenot! Muļķīgi esot arī stāstīt, ka nauda atradīsies tad, kad modelis būs izstrādāts. Vai tad to meklēs pēdējā brīdī – tieši pirms 1. septembra? E. Grigorjevs norāda, ka tas ir arī pārmetumu akmens IZM lauciņā. Izmaksas ir jāzina, bet šobrīd to nav.
Tieši uz šo Ahilleja papēdi vērš uzmanību arī pašvaldību pārstāvji. Pašlaik pat nav nojausmas, cik lielus tēriņus tas prasīs. «Lai to saprastu, vajadzīgi detalizēti aprēķini. Tagad tiek minēti dažādi dati, dažādi mērījumi, arī iespējamās summas ir atšķirīgas. Tiek runāts par 36, 20 vai desmit miljoniem,» teic Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure.
Pedagogi uz valdības vadītājas atrunām un pašreiz notiekošo skatās ar noguruma pilnu ironiju – būtu savādi, ja solījumi tiktu arī pildīti. Mazsalacas vidusskolas direktore Zaiga Ivana jau 25 gadus strādājot skolā, un pa šo laiku no valdībām lērums solījumu dzirdējusi. Ar katru reizi cerības, ka reiz samaksās visu par skolotāja padarīto, arvien sarūkot. Un šī reize neesot izņēmums. «Kad vajadzēja algas apcirpt vairāk par pusi, tad gan to izdarīja zibenīgi. Aizmirsa par visiem algu kāpuma koeficientiem, par kuriem bija jau vienošanās. Laikam jau jāpriecājas, kad, rēķinot tarifikācijas, atklājās, ka šogad par likmi saņemam tikai par vienu eiro mazāk. Kāds tur kāpums!» pasmīn Rīgas 28. vidusskolas direktors Guntars Jirgensons. Viņš gan varot pateikt noteikti: ja ieviesīs jauno modeli bez papildu kompensācijām un daļa skolotāju zaudēs pat vairākus simtus eiro, tad gan var gadīties, ka daļa pedagogu (it īpaši viskvalificētākie) šo darbu atstās. Tāpat noteikti būs gaidāmas skaļas izglītības darbinieku aktivitātes.
Savukārt Latvijas Pedagogu domes valdes loceklis Oskars Lūsis uzskata: bēdīgākais ir tas, ka minimālā alga aug, bet atšķirība starp to un skolotāja zemāko likmi ir vairs tikai 60 eiro. «Tas ir signāls, ka izglītība mums nav prioritāte. Mācīties gadiem, lai kļūtu par pedagogu un saņemtu teju minimālo algu – kurš jaunais to gribēs? Tad par kādu paaudžu maiņu mēs te runājam?!» Viņš arī visai piesardzīgi raugās uz ministres Mārītes Seiles iespējām ko mainīt tad, kad «Vienotība viņu ir uzmetusi». Viņai pat sūdzēties nav kam, jo nav taču Vienotības biedre!
***
VIEDOKLIS
Ligita GINTERE, LPS Izglītības un kultūras komitejas vadītāja un Jaunpils novada domes priekšsēdētāja:
– Pašlaik notiekošais atgādina vēlmi aizbāzt mutes, taču, ļoti iespējams, to neizdosies izdarīt un izglītības darbinieki izies ielās. Skaidrs ir viens: ne tikai algu modelis vajadzīgs jauns, bet reformas ir vajadzīgas visā sistēmā. Jāizveido sakarīga sistēma. Neviens jau nevēlas revolūciju, bet pakāpeniskas un noteiktas pārmaiņas gan. Pašlaik katrs ministrs un valdība manevrē, kā grib, taču jēgpilnu rezultātu nav. Drošība un stabilitāte vajadzīga – lai tiek turpināts tas, ko iepriekšējais ministrs iesāk.
