Daugavu, latvju tautas likteņupi, apvij dažādas teikas un nostāsti. Arī mūsdienās dažādi mīti par un ap Daugavu neiet mazumā, tikai iegūst modernas versijas. Gan senatnē, gan arī šajās dienās cilvēkus biedē nezināmas būtnes, kas it kā mitinās šīs upes ūdeņos.
Rīgas velns vairs nebaida
Daudzi dzirdējuši teiku par to, ko atbildēt uz it kā velna (vai raganas) uzdoto jautājumu: «Vai Rīga jau gatava?» – protams, jāsaka «nē!», citādi ar atbildētāju būs beigas. Teikām par Daugavā mītošo velnu vai raganu, kas ik gadumiju iznāk sauszemē ar vēlmi pazudināt Rīgu, ir vairāki simti dažādu versiju, taču visas vieno jau minētais jautājums. Šīs un līdzīgas teikas radušās bailēs no svešzemju iebrucējiem, kas Latvijā nonākuši, ceļojot ar kuģiem. Mūsdienās šīs stāsts nu ir kļuvis par sava veida pasaku, un cilvēki vairs nebaidās no Daugavā mītošā velna, kas vēlas nogremdēt Rīgu. Taču, laikam ritot, par Daugavu ir radušies citi mīti.
Milzu sami – slepkavas
Šā gada vasarā netālu no Birzgales Daugavā kāds vīrietis, glābjot slīkstošu zēnu, pēkšņi pats tika ievilkts dzelmē. Vietējie žurnālam »VZ« pauda aizdomas, ka pie vainas ir milzu sama uzbrukums – uz nogalētā vīrieša pēdām esot bijušas redzamas šīs zivs kodiena atstātās sekas.
Stāsti par milzu samiem ir īpaši izplatīti netālu aiz Ķeguma HES, taču arī nedaudz tuvāk Rīgai, Ikšķilē, ir savs nostāsts par šo uzbrūkošo briesmoni. 2009. gadā laikrakstā «Diena» tika publicēts sirdi plosošs vīrieša stāsts, kurš visiem spēkiem no ūdenī mītoša milzeņa centās izglābt savu zelta retrīveru. «Brīdī, kad saimnieks peldinājis divus suņus un metis koku, kuram suņi peldējuši pakaļ, viens no suņiem pēkšņi sācis griezties uz vietas, brīžam iegrimdams dziļāk, brīžam paceldamies virs ūdens kā pludiņš. Saimnieka mēģinājums peldus izglābt suni nav sekmējies, – satvēris aiz kaklasiksnas, viņš nav spējis suni izvilkt. Pēc tam saimnieks laivā ar ķeksi ilgi pārmeklējis vietu Daugavā, bet ne suni, ne kādus tīklus nav atradis,» tā tika aprakstīts šis notikums.
Patiešām mēdzot kost
Pārliecību, ka Daugavā tiešām varētu dzīvot milzu zivis, pēdējos gados nostiprina makšķernieku neticamie lomi. Tā, piemēram, 2008. gada jūnijā Daugavā, posmā starp Koknesi un Aizkraukli, neretietis Jānis Kolpakovs noķēra 76,1 kilogramu smagu un 2,25 metrus garu samu. Pēc diviem gadiem veiksme uzsmaidīja ventspilniekam, kurš lejpus Pļaviņu HES noķēra 84,7 kilogramus smagu un 2,42 metrus garu milzeni. Savukārt šovasar netālu no Ķeguma kādam vietējam makšķerniekam ticis 75,3 kilogramus un 2,20 metrus garš sams.
Taču pat tādi lomi nepierāda, ka šie milzeņi varētu būt slepkavnieciski noskaņoti. Arī diplomēts ihtiologs un dabas draugs Māris Olte šādas runas uzskata par diezgan neticamām. «Sams ir agresīvs, viņam ir liela pašapziņa. Ir bijis, ka cilvēki nomakšķerē samu, piesien to striķī, atstāj ūdenī, tad aiziet un grib [zivi] apskatīties, un viņš iekož plikas kājas īkšķī. Taču sams nekad neuzbruks medījumam, kas ir līdzvērtīgā lielumā viņam,» norāda Olte.
Krokodils peld Daugavpilī
Daugavpils un Krāslavas novadi vasarās daudzus tūristus vilina savām acīm aplūkot vienu no pašmāju lielākajiem dabas krāšņumiem Daugavas lokus. Pirms pāris gadiem uz minēto atpūtas vietu devās arī šo rindu autors. Vietējiem prasot labāko ceļu, īsts pārsteigums bija ieteikums nepeldēties nakts stundās, jo varot uzbrukt... krokodils! Sākumā šīs runas par zobaino briesmoni šķita pilnīgi absurdas – radās versija, ka kāds vairāk «uz krūts» paņēmis onkulis par krokodilu uzskatījis ūdens nogludinātos melnos akmeņus, kas vietām rēgojās no ūdens.
Taču īsts krokodilu medīšanas bums sākās 2010. gadā, kad vides eksperti uz Daugavu meklēt aszobaino rāpuli devās teju katru otro dienu. Leģenda par krokodilu radās tāpēc, ka Daugavpilī izgāztuvē kādā kastē tika atrasts beigts krokodils. Par atradumu toreiz nekavējoties tika ziņots Daugavpils universitātes Zooloģijas fakultātes speciālistiem, kuri pētīja, kas tieši tā ir par krokodilu sugu. Daugavpilī uzietais Latvijai neierastais dzīvnieks bija aptuveni 55 centimetrus garš un divus kilogramus smags, bet tā arī netapa skaidrs, kā dzīvnieks nokļuvis izgāztuvē, – izmests jau beigts vai arī lielajā aukstumā atkritumu kastē nosalis. «Iespējas, ka Daugavā spētu izdzīvot krokodils, nav nekādas. Labākajā gadījumā šis dzīvnieks varētu izvilkt savu eksistenci vasarā, bet, pienākot rudenim, viņš nobeigtos. Daugavā nav nekādu piemērotu apstākļu, lai šie dzīvnieki varētu izdzīvot,» sarunā ar »VZ+« norāda dabas draugs Ingmārs Līdaka.
