Šodien stājas spēkā jaunais Arodbiedrību likums, kura mērķis ir noteikt arodbiedrību un to apvienību dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī principus, kurus arodbiedrības ievēro sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.
Jaunajā likumā arodbiedrība ir definēta kā brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses.
Likumā tiek nošķirtas uzņēmuma līmeņa arodbiedrības un arodbiedrības, kuras izveido ārpus uzņēmuma, piemēram, nozarē vai profesijā. Attiecībā uz katru no tām ir noteikts minimālais dibinātāju skaits. Uzņēmuma arodbiedrību varēs dibināt 15 cilvēki vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu strādājošo, bet jebkurā gadījumā dibinātāju skaits nevarēs būt mazāks par pieciem cilvēkiem. Savukārt arodbiedrības, kuru izveido ārpus uzņēmuma, dibinātāju skaits nevarēs būt mazāks par 50 strādājošajiem.
Atrunātas arī arodbiedrību pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumi. Noteiks, ka arodbiedrības pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus nosaka likumi, kas regulē strādājošo pārstāvību, kā arī darba koplīgums vai cita darba devēja un arodbiedrības vienošanās.
Likums arī paredz, ka turpmāk visas arodbiedrības, arodbiedrību apvienības un arodbiedrību patstāvīgās vienības, kurām ir paredzēts juridiskas personas statuss, tiks ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Līdz ar to arodbiedrību reģistrs vairs netiks veidots.
Kā norāda par likuma izstrādi atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāvji, būtiskas inovācijas un konceptuālas izmaiņas jaunais likums neparedz, taču tas būtiski modernizēs līdzšinējo regulējumu. Līdz šim spēkā esošais likums "Par arodbiedrībām" ietvēra normas, kas ir novecojušas un pretrunā citiem likumiem, turklāt tas vairs neatbilst arī starptautisko tiesību normām.
Arodbiedrību darbības tiesiskais pamats nostiprināts Satversmē, kas nosaka, ka valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.
