«To, ka vecam zēnam aprit 82 gadi, būtu labāk noklusēt, sēžot siltās čībās,» smaidot saka Georgs Andrejevs. Ārsts, diplomāts, bijušais ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts šobrīd pievērsies memuāru rakstīšanai, bet, vērojot aktuālos notikumus valstī, viņš atzīst, ka «vairāk ir uztraukumu nekā prieks un gandarījums par to, kas notiek».
«Būšu priecīgs, ja man liks svētu mieru un es varēšu turpināt savus rakstu darbus, kas ir vienīgais, kas man palicis dzīvē nepadarīts,» saka šīs dienas jubilārs Georgs Andrejevs un piebilst, ka, visticamāk, būs kā atvērto durvju dienā – atnāks tie, kas gribēs, bet noteikti būšot dēls Ģirts un meita Ilze ar ģimenēm. 82. dzimšanas diena neesot nekas tik būtisks, šajā gadā viņa dzīvē bijuši daudz nozīmīgāki notikumi – dzīvesbiedrei Anitai nosvinēta 80. dzimšanas diena, un pasaulē nākuši pirmie mazmazbērni – Olīvija un Emīlija.
Jau vairāk nekā gadu Georgs Andrejevs esot pats sevi «piekalis pie datora», jo sācis rakstīt memuārus. Šis darbiņš piespiežot arī šķirot «kastu kastes, pilnas ar papīriem, kas krāti gadu gadiem». Ekspolitiķis atzīst, ka 90 procenti no uzkrātā esot nevajadzīga makulatūra, bet, lai tiktu pie nepieciešamā, viss esot jāizšķiro, un tas prasot laiku, pacietību un nervus. «Man uz priekšu iet ļoti lēni, un diez vai man būs dots tik daudz laika, lai iesākto pabeigtu,» viņš nosaka. «Es šo darbu uzsāku, jo gribēju mazbērniem atstāt mantojumu – liecību par laiku, kurā es dzīvoju. Lai viņi zinātu vairāk, jo es ne pārāk daudz zināju par saviem vecvecākiem – kara un okupācijas trakumos nevienam nebija laika stāstīt. Nu, kad gribu kaut ko savākt par savas dzimtas koku, izrādās, tās saknes ir apcirstas, informācija, ko es varu dabūt, ir ļoti skopa.» Memuāri sākas līdz ar viņa pirmajām atmiņām dzimtajā Tukumā, būs arī atmiņas par bēgļu gaitām Vācijā, kurp viņš bija devies kopā ar mammu un brāli Leonīdu, par atgriešanos Latvijā 1945. gadā, par dzīves posmu medicīnā un, protams, laiku politikā, kas, visticamāk, varētu raisīt vislielāko interesi sabiedrībā.
Šopavasar bijis Austrijā, atpūties bijušā politiķa, deputāta un arī ministra Jāņa Kinnas īpašumā. Kā zināms, Kinna pirms dažiem gadiem pārcēlies uz dzīvi Austrijā, kur ierīkojis viesnīcu. «Man izdevās paslēpot Alpos, kas nav vienkārši manā vecumā un pēc pārciestām gūžas operācijām,» atzīst kādreizējais kalnu slēpošanas fans un piebilst, ka viņš teicis ardievas arī citiem vaļaspriekiem – skvošam un fotografēšanai, reizēm vien pa Kronvalda parku izmetot līkumu ar riteni.
«Kā gan savādāk var dzīvot, ir jāseko līdzi tam, kas šodien notiek sabiedrībā,» nopūšoties saka Georgs Andrejevs. «Mani māc bailes, ka viss var notikt un kaut kas jau briest un tiek gatavots arī pie mums. Būšu pateicīgs Dievam, ja būšu maldījies, bet rožainu ilūziju man nav. Mums jābūt maksimāli aktīviem, vajag darīt iesākto darbu, veicināt valsts aizsardzību pašiem, negaidot tikai palīdzību no ārpuses, jābūt stingrākiem pret dažādiem tā sauktiem demokrātiskā sistēmā pieļaujamiem izlēcieniem, vajag asāk vērsties pret problēmām, kas absolūti mums nav vajadzīgas. Neizskatās gan, ka tādā virzienā kāds gatavs iet, jo Latvijā politiķos acīmredzot valda ne tikai patriotisma jūtas.».
