Meklējot iespējas sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, Cēsu klīnikā tiek attīstīti dienas stacionāri dažādās nozarēs: garīgās veselības aprūpē, ķirurģijā, traumatoloģijā ortopēdijā, ginekoloģijā, otolaringoloģijā un internajā medicīnā. Vidēji gadā dienas stacionāru pakalpojumus izmanto ap 3000 iedzīvotāju. Savukārt diennakts stacionārā gadā vidēji ārstējas vairāk par 5000 cilvēku.
«Mēs esam viena no lielākajām lokālajām slimnīcām, kurā kā prioritāte ir izvirzīta neatliekamās palīdzības sniegšana, ko mēs sniedzam visiem, kam tā nepieciešama. Mūsu rīcībā ir labas telpas un mūsdienīgas tehnoloģijas, kā arī lielisks medicīniskais personāls un ārsti,» uzsver Cēsu klīnikas pakalpojumu reģistrācijas, uzskaites un kvalitātes kontroles daļas vadītāja un valdes locekle Olga Rudzīte.
Dienas stacionārs – lētāk un ērtāk
Dienas stacionāru institūcija Latvijas slimnīcās aug un attīstās, jo tā ir iespēja saņemt medicīniskās manipulācijas ārstu uzraudzībā un drošā vidē, lieki netērējot nedz valsts, nedz privātos līdzekļus, kā arī ietaupot savu laiku. Pacients dienas stacionārā uzturas nepilnu dienu, tāpēc ārstēšanos nereti var savienot ar darbu un vakaros būt kopā ar ģimeni. Pacienta iemaksa ir praktiski uz pusi mazāka nekā diennakts stacionārā.
Cēsu klīnikā ļoti labi attīstīts ir terapijas jeb internās medicīnas dienas stacionārs. To visbiežāk izmanto pacienti ar neiroloģiskām slimībām, tostarp muguras sāpēm. Gaidīti ir arī mazie pacienti, kam ārsts ordinējis intravenozas vai intramuskulāras injekcijas vai citas medicīniskas manipulācijas.
Cēsu klīnika piedāvā arī endoskopiskos izmeklējumus, tai skaitā zarnu izmeklējumus, ko veic narkozē, tādējādi pasargājot pacientu no sāpēm un psiholoģiskā diskomforta. Pēc šī izmeklējuma pacients var atpūsties dienas stacionārā medicīnas personāla uzraudzībā.
Cēsu klīnikā ierobežotais valsts finansējums nedod iespēju veikt plānveida operācijas diennakts stacionārā. Ir daudz ķirurģisku operāciju ar īsu atveseļošanās laiku, ko var veikt dienas stacionāra institūcijas ietvaros. «Cēsu klīnikā ir četras labi aprīkotas operāciju zāles, kas mums paver iespēju sniegt cilvēkiem kvalitatīvus ķirurģiskas dabas pakalpojumus plānveida kārtībā, izmantojot mūsdienīgās tehnoloģijas un operācijas metodes. Lepojamies, ka mums ir ne tikai vispārējās ķirurģijas un traumatoloģijas speciālisti, bet arī operējoši ginekologi un otolaringologs, kas lokālajās slimnīcās ir retums,» stāsta Olga Rudzīte. Viņa piebilst, ka arī dienas stacionāra darbībai Nacionālais veselības dienests ir noteicis valsts finansējuma apjomu vai kvotu, tāpēc nereti rindā uz operāciju var nākties gaidīt visai ilgi. Vajadzētu rūpīgi izvērtēt savu veselības stāvokli un konsultēties ar ārstu, vai ilgstoša gaidīšana uz operāciju neradīs papildu riskus. Ja šādi riski pastāv un pacienta ekonomiskā situācija to atļauj, labāk šo operāciju veikt agrāk par saviem līdzekļiem, kas būs bez rindas un pacientam izdevīgā laikā. «Vienmēr ir jāatceras, ka plānveida operācijām ir daudz zemāki komplikāciju riski un atveseļošanās noritēs ātrāk nekā gadījumos, kad slimība ir ielaista.»
Cēsu klīnikai ir ilggadēja pieredze un laba prakse vēnu operāciju jomā. Diemžēl valsts šādas operācijas neapmaksā, taču Cēsu klīnikā šāda operācija izmaksās mazāk nekā Rīgas klīnikās. Cēsu klīnika ir laba izvēle, kur meklēt medicīnisko palīdzību.
