Daļas valdošās koalīcijas politiķu noraidošā attieksme pret piedāvājumu palielināt ministru algas ir skaidrojama ar vēlmi Latvijā veidot pēc iespējas vājāku un ietekmējamāku valsts pārvaldi, šodien LTV izteicās no politikas aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks (V), kura vadītajā ministrijā bija tapis algu palielinājuma piedāvājums.
Vilks atzīmēja, ka ministru algas ir saistītas ar atalgojumu valsts pārvaldē, sekojoši vēršanās pret lielāku atalgojumu esot mēģinājumi ietekmēt valsts pārvaldi, lai tā būtu pēc iespējas vājāka un ietekmējamāka.
Aizejošais politiķis uzskata, ka pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā mūsu valsts zaudēšot virkni izskolotu ierēdņu, kuri atsaukšoties labākiem darba piedāvājumiem un pametīšot valsts pārvaldi.
Kā vienu no koalīcijas draudiem Vilks atkārtoti minēja augošo Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi. Pēc Vilka vārdiem, Lembergs kā bija, tā esot palicis Minhauzens, tāpēc viņam neesot skaidrs, kāpēc viņš vēl nav izveidojis savu populistu partiju, kuru neviens neņem vērā, bet tā vietā ar Lembergu sasējusies tāda cienījama partija kā Zaļo un zemnieku savienība.
Vilks apgalvoja, ka Lembergs savā publiskajā retorikā visu laiku blefojot un sagrozot argumentus. Kā šādu piemēru Vilks minēja Lemberga izteikumus, ka Vilka vadītā Finanšu ministrija pārmērīgi steidzoties atdot valsts parādus, kuriem vēl nemaz nav pienācis termiņš. Vilks skaidroja, ka valsts tiešām ir pārkreditējusies par lielāku summu, nekā pašlaik nepieciešams, taču tas darīts, zinot, ka ziemā Latvijai būs jāatdod Eiropas Komisijai aizņēmums 1 miljarda eiro apmērā, bet pavasarī bijušas iespējas aizņemties par ļoti labām likmēm.
