Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

"Oglekļa dioksīda" jautājums var iedzīt Latviju akmens laikmetā

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vakar cēla trauksmi par Eiropas Komisijas (EK) prasību Latvijas valdībai apsolīt, ka tā piedalīsies oglekļa dioksīda izmešu samazināšanā par 40% līdz 2030. gadam.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis vakar cēla trauksmi par Eiropas Komisijas (EK) prasību Latvijas valdībai apsolīt, ka tā piedalīsies oglekļa dioksīda izmešu samazināšanā par 40% līdz 2030. gadam.

Ceturtdien un piektdien notiks ES dalībvalstu vadītāju sanāksme, kurai jāpieņem EK sagatavotās prasības CO2 izmešu samazināšanā.

No vienas puses, EK uzdevums izskatās tāds, par kuru vispār nav jēgas lauzīt galvu, jo uzdevums stāsies spēkā tikai 2020. gadā un tā izpilde tiks rezumēta 2030. gadā. No otras puses, Latvijai jau sākušās nepatikšanas tāpēc, ka Latvija piekritusi iepriekšējai EK prasībai par izmešu samazināšanu kaut tikai ēku siltināšanas veidā. Jau samērā pieticīgas prasības Latvija nav spējīga izpildīt, par ko Latvijai draud naudas sodi pēc 2020. gada. Piedevām arī ES palīdzības fondi 2020. gadā Latvijai aizvērsies, jo Latvijai būs pienācis laiks palīdzēt trūcīgākām valstīm. Jāņem vērā arī tas, ka visu laiku paralēli uzdāvinātajai naudai Latvija ir aizņēmusies un turpinās aizņemties, audzējot savu parādu un procentu maksājumus par parādu. Visu šo apstākļu kopsalikums ir tik smaga nasta Latvijai, ka jāatgriežas pie iepriekš teiktā par bezjēdzību domāt, kā Latvija ar to tiks galā. Gan jau par to parūpēsies EK, ja tā pati vēl pastāvēs pēc 2020. gada un ja Latvija būs vajadzīga uz Eiropas politiskās kartes.

Latvija nespēj tikt galā ar siltināšanu tāpēc, ka EK uzdevuma apjoms Latvijai, tāpat kā citām valstīm, ir atbilstošs ES palīdzības kopapjomam. Bagātākas valstis, kas savu tehnisko un sociālo infrastruktūru spēj uzturēt pašas, ES naudu var novirzīt tikai EK prasību apmierināšanai. Latvijā šo naudu nākas dalīt daudziem mērķiem, tāpēc EK prasības paliek neizpildītas. Cita lieta, ka reāla soda naudu piedzīšana no Latvijas līdzinātos tam, kā sabiedriskajā transportā tiek piedzīta soda nauda no bezpajumtniekiem: protams, nauda netiek piedzīta, vienīgais sods smirdošajai personai ir izsēdināšana no transporta līdzekļa.

Tehniskāk skaidrojot, kopš šā gada sākuma siltumražošanas uzņēmumiem ir jāiekļauj savos budžetos izdevumi ēku siltināšanai. Prasības izpilde liktu celt siltuma tarifus pāri par Latvijas iedzīvotāju caurmēra maksātspēju un izputinātu siltuma ražotājus daudz ātrāk, nekā ēku siltināšanas dēļ sarukušie siltuma rēķini atgrieztos iedzīvotāju maksātspējas līmenī. Protams, centralizētās siltuma ražošanas pārraukšana nozīmētu arī EK uzskaitīto izmešu radīšanu, kaut gan Latvijas iedzīvotāju sildīšanās pie tā sauktajām Godmaņa krāsniņām atmosfēru reāli piesārņotu vairāk. Tik bezjēdzīgu efektu uzskaitīšanu varētu turpināt. Vakar par tiem trauksmi cēla ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Latvija gan nav vienīgā valsts, kur EK jauno prasību izpilde ir principā neiespējama, neatgriežoties akmens laikmetā, kā teica V. Dombrovskis. Viņa publiskais jautājums pirms valdības sēdes bija tāds, kāpēc Latvija nav pievienojusies to valstu grupai, kura pret EK klimata prasībām esot saliedējusies ap Poliju.

Ekonomikas ministra demaršam nekāda efekta nebija. Valdība vakar ierastā stilā, tajā skaitā slepenībā, apzīmogoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto piekrišanu EK prasībām par Latvijas pozīciju. Pēc valdības sēdes Ministru prezidente Laimdota Straujuma apgalvoja, ka ES valstu vienošanās par CO2 emisijas samazināšanu tiktu pieņemta neatkarīgi no Latvijas piekrišanas vai nepiekrišanas. Cita lieta, ka lēmums būšot ļoti vispārīgs un atstās iespēju valstīm spēkoties par to, kā sadalīt kopējos 40%. Pēc L. Straujumas versijas, sadalījums aptuveni atbildīs valstu IKP. Latvijai ar salīdzinoši mazu IKP arī emisijas samazinājums būšot mazāks. Polija esot piekritusi šādiem darījumiem, un nekādas vairāku valstu kopīgas nostājas pret EK neesot.

Šodien Latvijas klimatiskā pozīcija vēl jāapzīmogo Saeimas Eiropas lietu komisijā. Tās priekšsēdētāju Zandu KalniņuLukašēvicu vakar piemeklēja veselības vājums tieši tajā brīdī, kad Neatkarīgā jautāja, vai valdības pozīcijas apstiprināšana notiks automātiski, vai varbūt tomēr tiks pieļauta publiska diskusija par tēmu, ko valdība līdz šim virzījusi slepenībā.