Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

VAKARA ZIŅAS: Pēc auto ietriekšanās kokā mirst pasažieris

© f64

Lubānas pievārtē kārtējo reizi notikusi avārija, kurā bojā gājis cilvēks. Vietējie uzskata, ka uz ceļa notiek mistiskas lietas un, lai gan noteicošais nelaimēs ir cilvēciskais faktors, alejā darbojoties seismiskie spēki, kas provocējot nelaimes.

Mersedess ietriecas ceļmalas kokos

Šā gada deviņos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos Latvijā bojā gājuši 147 cilvēki, kas ir par 27 vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā, liecina CSDD dati. Jāpiebilst, ka 19 cilvēki gājuši bojā, jo kāds no negadījumā iesaistītajiem autovadītājiem bijis alkohola reibumā. Dažāda smaguma traumas avārijās guvuši 3473 cilvēki. Arī oktobris iesācies ar smagām autoavārijām, kurās dzīvību zaudējuši jau vismaz 15 cilvēki. Avārija ar letālu iznākumu 3. oktobrī dažas minūtes pirms pulksten 8 notika Lubānas novadā autoceļa Lubāna – Dzelzava 1. kilometrā, kur ceļmalas kokā ietriecās vieglā automašīna «Mercedes Benz». No gūtajām traumām bojā gāja 48 gadus vecs vīrietis, bet 25gadus vecs vīrietis nogādāts slimnīcā. Policijas sniegtā informācija liecina, ka negadījuma iemesli varētu būt pārgalvīga braukšana, proti, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums un neveiksmīgi īstenots apdzīšanas manevrs. Likumsargi turpina izmeklēšanu, tiek veiktas dažādas ekspertīzes, tostarp lai noskaidrotu, vai autovadītājs nav braucis reibumā.

Traģēdija notikusi vien pārsimts metru attālumā no ceļa zīmes, kas vēsta, ka beidzas Lubānas pilsēta, tādējādi šajā vietā atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Ceļš ir taisns, taču abās tā pusēs blīvi – vien pāris metru attālumā cits no cita – aug jau pirms vairākiem gadu desmitiem stādīti koki. Diviem līdzās esošiem kokiem visai pamatīgi norauta miza, abās ceļa pusēs mētājas dažādas atlūzas no avarējušā tumši zilās krāsas mersedesa, bet uz braucamās daļas milzu traipus atstājis no sasistā auto izlijušais šķidrums. «Torīt redzēju to mašīnu Lubānas centrā, brauca lielā ātrumā, vēl pagriezienu paņēma, bet pēc brīža bija briesmīgi skaļš būkšķis. Bija skaidrs, ka viņiem brauciens beidzies,» mierīgi stāsta Jānis. «Tas, kas te notiek, ir vienas šausmas! Te nav gandrīz neviena koka, pie kura nebūtu bijuši salikti ziedi un degušas sveces. Te ik pa laikam kāds nositas,» nokāpusi no velosipēda, »VZ« satraukti saka lubāniete Vija. «Šoreiz gan puķu un sveču nav, visi dzer, kurš tad liks,» nopūšas sieviete.

Bērni bija atstāti bērnudārzā

Torīt, kad te avarējis mersedess, sieviete devusies dienas gaitās un garāmbraucot redzējusi baisu skatu. «Mašīna ar pilnīgi sašķaidītu priekšgalu stāvēja joslā, kas ved Lubānas virzienā, ar purnu uz Lubānas pusi. Es vēl nobrīnījos, ar ko gan tā saskrējusies, jo visi koki veseli, mašīna nav bijusi arī grāvī. Tikai vēlāk pamanīju, ka tā ietriekusies divos kokos pretējā pusē. Pat iedomāties negribas, kāds bija trieciens, ja tā tik tālu atsviesta no kokiem un apmetusies apkārt.» Arī ar velosipēdu braucošā Laumas kundze, kas piestāj traģēdijas vietā, lai parunātos ar paziņu un »VZ«, ir satriekta par notikušo. «Labi, ka es torīt nebraucu uz kapiem ar mašīnu, viņi man būtu purnā. Es torīt izvēlējos braukt pa citu ceļu, jo vajadzēja iebraukt mežā pie strādniekiem. Kad ap pulksten 12 braucu atpakaļ, policija vēl stāvēja. Man gan bija kauns stāties un interesēties, kas noticis,» nosaka Lauma.

Pēc avārijas Lubānu visai ātri aplidojušas ziņas par notikušo, taču tās bijušas tik dažādas, ka pirmajā brīdī nav bijis skaidrs, kam ticēt un kam ne. «Runāja, ka vieglais sadūries ar «fūri». Teica, ka sieviete braukusi ar bērniņiem un visi pagalam,» cita caur citu stāsta lubānietes. «Todien Rīgā bija avārija, kur kravas un vieglās automašīnas sadursmē gāja bojā jauns vīrietis, tāpēc laikam arī kāds kaut ko sajauca.»

Tikai vēlāk tapis skaidrs, ka bojā gājis lubānietis Guntis, bet gados stipri jaunākais Lauris guvis visai vieglas traumas. Tieši jaunais vīrietis arī sēdējis pie stūres. «Viņam it kā tikai kāja lauzta,» zina teikt Vija. Viņa atklāj, ka negadījumu redzējis kādas «fūres» šoferis. «Viņš esot redzējis, ka mersedess sācis žonglēt pa ceļu, sapratis, nebūs labi. Cik saprotu, abi braucēji iepriekšējā dienā bija dzēruši un, kas zina, vai maz bija atreibuši, vai nebija no rīta paņēmuši vēl.» Arī auto nemaz nav piederējis mašīnā braukušajiem, bet gan viņu darba devējam. «Runā, ka vispār esot mašīnu bez atļaujas paņēmuši. Un vēl – viņi taču torīt brauca atpakaļ no bērnudārza, uz kurieni bērniņus bija aizveduši. Paldies dievam, ka tā nelaime nenotika turpceļā,» sievietes atviegloti nopūšas.

Nositas kokos un slīkst grāvjos

Vietējie pārdzīvo par kārtējo avāriju šajā ceļa posmā un īpaši necenšas meklēt vainīgo notikušajā, jo, lai kā arī bijis, jaunajam puisim visu mūžu būs jādzīvo ar apziņu, ka viņa vadītā automašīna ietriekusies kokā un nosities cilvēks. «Iespējams, puisim palika slikti pie stūres, bet draugs nemācēja palīdzēt, nevarēja vairs auto savaldīt. Patiesību jau tikai viņš pats zina, bet vai stāstīs, vai viņam ticēs, kas zina, kā tā lieta beigsies,» lubānietes netic, ka kādreiz būs skaidrība par avārijas iemesliem. Savukārt Gunta mammai, kurai dzīvē asaru neesot trūcis, tāpat neviens nevarot palīdzēt. «Guntis daudz dzēra, bet mammītei vienalga ļoti sāp, tagad viena raud. Gunta vectēvs traģiski gāja bojā, arī vecākajam brālim bija traģiska nāve,» norāda sievietes.

Lubanieši dalās atmiņās par alejas baiso auru un sauc dažādus vārdus, kas te gājuši bojā. Kāds nosities ar mašīnu, ietriecoties kokā vai iebraucot grāvī, kāds avarējis ar motociklu. «Tas Andrītis nebija ne dzērājs, nekā, vienkārši brauca ar moci un te nositās. Pirms diviem gadiem te kāda mašīna avarēja, sieviete ar diviem bērniņiem stāvēja un raudāja. Pirms daudziem gadiem viens ejot vienkārši iekrita grāvī un noslīka, pēc tam viņa dēls arī kanālā noslīka. Šis posms ir tāds riebīgs, tāpat kā pirms Aizkraukles ir viens posms, kur vienmēr, braucot ar mašīnu, ļoti nāk miegs. Lasīju, ka Latvijā, lai arī nav zemestrīču, ir seismiskās zonas, tāpēc pārplīst ceļi. Uz šā ceļa tepat bija arī liela plaisa, tagad gan tā aizvērusies,» pārdomās dalās Lauma. Viņa piekrīt Vijai, ka autobraucēju kultūra ir zema, tāpēc arī notiek tik daudz nelaimju. «Labi, brauc un sities pats, bet briesmīgi, ka citu padari nelaimīgu. Ja vēl beigts, lai dievs piedod, nu labi, noraudi asaru, aizej uz kapiņiem, bet, ja paliek cilvēks par kropli, par apgrūtinājumu sev un citiem – tas ir briesmīgi,» skaišas lubānietes. Sievietes atzīst, ka baidās braukt ar velosipēdu gan pa Lubānas tiltu, gan nāvju skartajā ceļa posmā, taču izvēles nav un viņas atkal un atkal pa to dodas savās ikdienas gaitās.