Kad pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal iznāk apciemot Austrijas galvaspilsētu Vīni, tad šķiet, ka vizuāli nekas nav mainījies. Savukārt apmeklējot Ķīnu pēc vairāku gadu pārtraukuma, sajūtas ir citas. Šķiet, ka esi atbraucis uz citu valsti.
Pirms desmit gadiem Pekina bija divriteņu pilsēta. Pasaulslavenā dziedātāja Ketavana Melua (skatuves vārds – Katie Melua), pirms desmit gadiem dziedot «There are nine million bicycles in Beijing. That's a fact» (Pekinā ir deviņi miljoni velosipēdu. Tas ir fakts), nokļuva pasaules klausītāko dziesmu topā. Tolaik ierasta Pekinas aina bija milzīgas velosipēdu straumes, kas pārpildīja ielas, pārspējot automašīnu plūsmu. Šodien velosipēdi masveidā ir manāmi tikai tālākajās nomalēs. Pekinas metro līniju kopgarums tuvojas 500 km ar vairāk nekā 230 stacijām. Tagad Ketavanai būtu jādzied: «10 miljoni metro pasažieru ik dienas. Tas ir fakts.» Lielākā daļa no velosipēdistiem brauc ar metro vai ir pārsēdušies uz mopēdiem un motorolleriem. Romantisko velosipēdu pilsētu aizstājis globālas megapoles ritms. Turklāt ne tikai Pekinā vien. Arī nabadzīgākajā Ķīnas daļā – Gansu provincē Ķīnas rietumos – noticis tieši tas pats. Tie, kam ir darbs, pakāpeniski velosipēdu nomaina ar mopēdu vai motorolleru. Ķīniešiem arvien svarīgākas kļūst tādas vērtības kā ātrums, ērtības un brīvais laiks.
Otra lielākā ekonomika pasaulē
Tās ir tikai nedaudzas no vizuālajām pārmaiņām, kas parāda, ka šobrīd Ķīna ir kļuvusi par otro lielāko ekonomiku pasaulē, vērtējot pēc IKP, par pirmo pasaules ekonomiku, vērtējot pēc ārējās tirdzniecības apgrozījuma, un par trešo pasaules ekonomiku, vērtējot pēc investīciju kopapjoma. 8–10 procentus liels IKP pieaugums daudzu gadu garumā iezīmē to, ka pārmaiņas valstī notiek neticamā ātrumā. Svaigākās Eiropā izdotās Ķīnas kartes brīžiem nav lietojamas, jo ceļu tīkls tiek modernizēts un pilnveidots ļoti īsā laikā. Iztaisnotas maksas ātrgaitas šosejas nomaina gadsimtiem nemainīgo ceļu izkārtojumu. Protams, ka pārmaiņu temps nav vienāds visā valstī. Pekinā minimālā alga pēc nodokļiem (300 dolāru) jau ir lielāka nekā Latvijā. Pekinas apkārtnē vidējā alga – 700 dolāru mēnesī – jau tuvojas valsts attīstītākās daļas, Šanhajas, līmenim. Taču Ķīnas rietumu un centrālās daļas provinces pēc algu un bagātības līmeņa ievērojami atpaliek no galvaspilsētas un attīstītās Ķīnas austrumu daļas. Tāpēc Ķīnas oficiālās amatpersonas visai piesardzīgi atbild uz jautājumu, kad Ķīna kļūs par globālu superlielvalsti: «Mēs labi apzināmies savas spējas un iespējas, tāpēc mēs netēlosim to, kas mēs neesam. Mēs neuzņemsimies globālu atbildību tādā apmērā, kādā mēs to nevaram pacelt.»
Ķīnas mērķi līdz 2050. gadam
Ķīnas pozīcija ir nemainīga. Ķīna joprojām ir jaunattīstības valsts. To uzsvēra arī Ķīnas vēstnieks Latvijā Jangs Guocjangs šāgada 30. septembrī pieņemšanā par godu Ķīnas Tautas Republikas proklamēšanas 65. gadadienai. Ķīnas mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par vienu no attīstītākajām valstīm pasaulē.
Ķīnas izaugsme varbūt nebūs tik strauja kā agrāk, bet šogad tiek plānots 7,4% pieaugums. Vairākas Ķīnas provinces jau ir sasniegušas attīstīto valstu līmeni, tāpēc būtisks uzdevums ir īstenot kohēzijas politiku, lai paātrinātu nabadzīgāko provinču izaugsmi. Tāpēc Ķīnas rietumu provinces tuvākajā laikā būs galvenais izaugsmes dzinējspēks. Ķīnai ir vajadzīgs globāls miers, jo nav pabeigtas reformas.
Nākotnes reformas skars ne tikvien ekonomiku, bet arī Ķīnas sabiedriskās dzīves organizāciju, juridisko un pārvaldes sistēmu. No principa, ka centrālā valdība nosaka to, kas ir jādara, Ķīna tiek reformēta, veidojot tiesiskuma sistēmu, kurā likumdošana noteiks tikai aizliegumus, bet tiks atļauts viss, kas nav aizliegts vai ierobežots.
Kapitalizēt ģeogrāfisko stāvokli
Ķīnas izaugsme un globālās nozīmes pieaugums ietekmēs visu pasauli, ES un Latviju ieskaitot. Šāgada maijā Astanas ekonomiskā foruma laikā Kazahstānas premjerministrs Karims Masimovs uzsvēra: «Nākamo 10 gadu laikā Kazahstānas stratēģiskais partneris – Krievija – daudz lielāku uzmanību pievērsīs sadarbībai ar Austrumiem, nevis ar Rietumiem. Kazahstāna ģeogrāfiski atrodas starp Krieviju un Ķīnu. Tāpēc mēs paredzam lielas tranzīta plūsmas virzienā no Krievijas uz Ķīnu un no Ķīnas uz Krieviju. Mums ir jākapitalizē sava ģeopolitiskā atrašanās vieta un jāpiesaista investīcijas no visas pasaules, lai Kazahstāna būtu stabilāka.» Kazahstāna attīsta savu dzelzceļa sistēmu, uzceļot simtiem kilometru jaunu dzelzceļa līniju un modernizējot esošo tīklu. Mērķis ir skaidrs – piedāvāt konkurētspējīgus risinājumus Ķīnas tranzīta plūsmai gan virzienā uz Eiropu, gan Centrālo Āziju, Irānu ieskaitot.
Ķīnas Tautas Republikas vadītājs Sji Dzjiņpins Jaunā Zīda ceļa koncepciju ir izvirzījis kā galveno ārpolitisko stratēģiju. Pēc būtības Ķīna aicina nojaukt ģeogrāfiskās barjeras starp Āzijas valstīm. Sji Dzjiņpins septembra beigās apmeklēja Tadžikiju, Maldivu salas, Šrilanku un Indija. Tikās ar Krievijas, Pakistānas un Centrālāzijas valstu vadītājiem. Ķīna aicina Indiju kopīgi uzņemties Āzijā tādu pašu lomu, kādu savulaik Eiropas integrācijā uzņēmās Francija tandēmā ar Vāciju.
Latvijas vieta Zīda ceļā
Jautājums, ko man uzdeva oficiālu un neformālu sarunu laikā: «Vai Latvija saredz savu vietu Ķīnas Jaunā Zīda ceļa projektā?»
Latvijas uzņēmēji pierādīja, ka uz Rīgu no Šanhajas konteineru var nogādāt divās nedēļās vai pat desmit dienās. Tas ir ātrāk, nekā ceļojot par jūru – 45 dienas, bet šāda transportēšana izmaksā daudz dārgāk. Vai ir daudz tādu preču, kurām 15 dienu transportēšana ir tik izšķiroša, salīdzinot ar 45 dienu ilgu ceļu, lai par to maksātu daudz vairāk? Šķiet, ka šādas preces nosaukt ir visai grūti.
Varbūt Latvijas izdevīgums jaunajā Zīda ceļā ir atrodams, piedāvājot ekonomiski izdevīgākus loģistikas risinājumus?
Ķīna kopīgi ar Āzijas partnervalstīm rada platformu un aicina visu valstu uzņēmējus meklēt komerciālu izmantojumu, savu nišu šajā platformā. No Ķīnas rietumu robežas līdz Rīgai ir 5,2 tūkstoši kilometru taisnā līnijā un gandrīz tikpat – 4,6 tūkstoši km – līdz Šanhajai. Latvijai jāpiedāvā loģistikas sistēma, lai Ķīnas rietumos ražotas preces nogādātu uz Eiropu caur Latvijas ostām – Rīgu vai Ventspili. Līdz šim galvenais šķērslis šādiem projektiem bija Ķīnas rietumu, īpaši Sindzjaņas uiguru autonomā reģiona, nabadzība. Taču rietumu Ķīnā attīstība notiek ļoti strauji. Sindzjaņas kaimiņos Gansu provinces ziemeļdaļa pārtop par Ķīnas alternatīvās enerģētikas centru. Simtiem kvadrātkilometru Gobi tuksneša platības jau ir atvēlētas vēja parkiem un saules elektrostacijām. Darbu sākusi pirmā kārta no ieplānotajām vairāku tūkstošu MW saules elektrostacijām. Ik pa brīdim Gobi tuksneša ainavā izceļas pārsimt MW lielie vēja parki. Ņemot vērā reģiona specializāciju, tieši šeit jau ir izveidotas lielākās atjaunojamās enerģētikas iekārtu rūpnīcas. Gansu provincē saražotie vēja ģeneratori tiek transportēti gandrīz 4000 km attālumā uz Ķīnas austrumu piekrasti, lai tur ar kuģiem tos nogādātu pasūtītājiem uz Eiropu vai Dienvidameriku. Iespējams, ir komerciāla jēga piegādāt vēja ģeneratorus pa sauszemi pretējā virzienā uz Eiropu un izveidot Latvijā vēja ģeneratoru servisa centru Ziemeļeiropas vēja parkiem. Vienīgi būtu jāatrisina problēma par lielgabarīta kravu koridora izveidi – vēja ģeneratoru propellera lāpstiņu garums ir no divpadsmit līdz pat trīsdesmit diviem metriem.
Piena produktu tirgus ir atvērts
Visai skeptiski ķīniešu uzņēmēji vērtē Latvijas iespējas Krievijas vietā mūsu piena produkciju eksportēt uz Ķīnu. Tirgus formāli ir atvērts, taču, ja Latvijas fasēto piena produktu un jogurta kopējais eksports 2013. gadā tika vērtēts 30 tūkstošu tonnu apjomā, tad viena pati Šanhajas Bright Dairy and Food Co. Ltd. rūpnīca, kas nodrošina 50% no Šanhajas provinces 24 miljonu iedzīvotāju piena un jogurta patēriņa, gadā saražo 600 tūkstošus tonnu piena un jogurta. Latvijas kopējais eksports šajā segmentā ir tikai 5% apjomā no Šanhajas lielākās rūpnīcas ražošanas apjoma. Turklāt vietējā piena un jogurta lielākais pircējs ir valsts, lai apgādātu skolēnus vispārizglītojošās skolās. Ķīnas patērētāji vēl ir jāpieradina pie piena produktiem, jo tradicionālajā Ķīnas virtuvē raudzēti piena produkti (īpaši siers) vēsturiski netika un joprojām netiek lietoti. Šanhajā, kurā dzīvo un strādā vairāki simti tūkstošu ārzemnieku un tūristu, piena produkti tiek lietoti, bet uz iekļūšanu Ķīnas ārzemnieku ēdienkartē pretendē gan Jaunzēlandes, gan Francijas, gan citu valstu sieri un piena produkti. Turklāt, ja rēķinām transporta izmaksas, tad kādai jābūt Latvijas jogurta vairuma cenai, lai konkurētu ar Ķīnas piena pārstrādes milžiem?! Ideja, ka Ķīnā piena pārstrāde ir tik nekvalitatīva, ka mēs uzvarēsim vietējos ar savu kvalitātes līmeni, ir utopiska. Bright Dairy and Food Co. Ltd. ražo piena produktus, kas atbilst pasaules līmeņa kvalitātes standartiem.
Interese par nišas produktu ražotnēm
Par ko ir interese Ķīnas piena nozares līderiem? Iegādāties rūpnīcu citviet, lai to specializētu konkrēta nišas produkta ražošanai! Bright Dairy and Food Co. Ltd. 2011. gadā nopirka Synlait Jaunzēlandē. Jaunzēlandes rūpnīcā tika izveidota sausās zīdaiņu barības ražotne Ķīnas tirgum. Pašlaik Synlait Jaunzēlandes rūpnīcas produkcija aizņem 10% no Ķīnā patērētās sausās zīdaiņu barības apjoma. Tikai, lai uzņēmums atbilstu šādiem mērķiem, tā pārdošanas apjomiem vajadzētu būt kādiem 200 miljoniem eiro (lai uzņēmumu pēc tā pielāgošanas Ķīnas tirgus vajadzībām būtu viegli sagatavot akciju izvietošanai fondu tirgos). Latvijā labākās piena pārstrādes rūpnīcas spēj pietuvoties tikai 50 miljoniem eiro gadā...
Tomēr Ķīnas tirgus ir vaļā un ikviens uzņēmējs var cerēt, ka viņš atradīs īsto dzīslu par spīti visiem skeptiķiem un analītiķiem.
Latvijas lielākā iespēja atgādināt par sevi, lai iekļautos Ķīnas Jaunā Zīda ceļā projektā, ir mūsu izvēlētās prioritātes ES prezidentūras laikā. Latvijas prezidentūras laikā var turpināt darbu, lai līdzsvarotu ES un Ķīnas intereses. Savas vajadzības Ķīna jau ir noformulējusi. Ķīnas trīs punkti sarunām ar ES ir jautājumi par investīciju aizsardzības līgumu, brīvās tirdzniecības līgumu un atvieglojumiem vīzu režīmā, vienkāršojot ES un Ķīnas tūrisma, biznesa un izglītības sakarus.
