Lai gan lielākā Latvijas sabiedrības daļa ir pilnīgi pārliecināti, ka bērniem nevajadzētu augt bērnunamā, tikai 16 procentu iedzīvotāju būtu gatavi paši uzņemties rūpes par kādu vecāku gādību zaudējušu bērnu.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, uzsākot sociālu kustību Neviens nav vainīgs, bet bērns bez ģimenes nav laimīgs, vēlas šo situāciju mainīt un izglītot sabiedrību, kā kļūt par viesģimeni, audžuģimeni, aizbildni vai adoptēt bērnu.
Pašlaik ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās jeb bērnunamos dzīvo ap divtūkstoš bērnu. Pēc Latvijas bāriņtiesu sniegtajiem datiem, 4845 bērni dzīvo aizbildņa ģimenē, 1262 bērni – audžuģimenēs. Adoptējamo bērnu skaits kopumā ir ap 4000 bērnu, jo adoptēt var arī no aizbildņu ģimenēm, ne tikai no bērnunama. Kopumā bērnu skaits bērnu aprūpes iestādēs pēdējo gadu laikā ir samazinājies, tas izskaidrojams gan ar bērnu skaita samazināšanos, gan adopciju. Adopcijas reģistra dati rāda, ka pašlaik (2014. gada septembris) ir 1367 bērni, kurus var adoptēt, lielākā daļa bērnu vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Zīdaiņa vecumā, tas ir, līdz gadiņam, reģistrā ir 22 mazuļi, taču praktiski par visiem jau izsniegta informācija potenciālajiem adoptētājiem.
Latvijas sabiedrība uzskata, ka bērniem nav jādzīvo bērnunamā, taču tikai 16 procentu pašlaik būtu gatavi uzņemties rūpes par kādu bērnu, kurš zaudējis vecāku aizgādību. Ja tie būtu radinieku, draugu bērni, tad 42 procenti piekristu pieņemt savā ģimenē šos bērnus. SOS bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar SKDS veikusi pētījumu, kurā cilvēki skaidrojuši, kāpēc viņi neapsver domu pieņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus, un iedzīvotāji minējuši trīs galvenos iemeslus – finanšu līdzekļu trūkums, neatbilstoši sadzīves apstākļi un nepietiekami labs veselības stāvoklis, vecums.
«SOS bērnu ciematu pārliecība ir, ka ikvienam bērnam ir jāuzaug ģimenē. Diemžēl Latvijā joprojām gandrīz divi tūkstoši bērnu dzīvo bērnunamā,» norāda Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja, «bērni jau ļoti agrīnā bērnībā piedzīvo pamestības, vientulības un atsvešinātības sajūtu, kas pavada viņus visu mūžu.» Kampaņas laikā sadarbībā ar partneriem izglītosim sabiedrību par iespējām kļūt par bērnu, kuri dzīvo bērnunamos, viesģimenēm, audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem. I. Paleja stāsta, ka kampaņas laikā aicināsim atbalstīt arī ģimenes, kuras jau ir pieņēmušas bez vecāku gādības palikušos bērnus savās ģimenēs, tajā skaitā SOS audžuģimenes. SOS audžuģimenes asociācija aicina atbalstīt, ziedojot gan pa labdarības tālruni 90006386, gan sūtot atbalsta īsziņu SOS uz numuru 144, gan ziedojot kampaņas mājaslapā www.sosbernuciemati.lv.
Aptaujā arī noskaidrots, ka visnepieciešamākais atbalsts no valsts ģimenēm, kuras ir bērnu adoptējušas vai pieņēmušas audžuģimenē vai aizbildniecībā, ir finansiāls atspaids, arī bezmaksas medicīnas un citu speciālistu pieejamība, apmaksāts maternitātes vai paternitātes atvaļinājums. Labklājības ministrs Uldis Augulis stāsta, ka tuvāko gadu laikā Labklājības ministrija ieguldīs Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļus, lai par 60 procentiem jeb 1056 bērniem samazinātu bērnu skaitu bērnunamos un nodrošinātu viņiem dzīvošanu ģimenēs. Finanšu ministrijā kā jaunās politikas iniciatīva ir iesniegts arī četru miljonu eiro līdzekļu pieprasījums atbalsta palielināšanai aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem. Pēc U. Auguļa teiktā, tas ļautu palielināt bērna uzturam paredzētā atbalsta apjomu, sniegt bezmaksas psiholoģisko atbalstu, organizēt apmācības un īstenot citus pasākumus.
***
Bērni, kuri zaudējuši savas ģimenes aprūpi
2013. gadā 2032 bērnu vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības
7967 bērni atrodas ārpusģimenes aprūpē:
no viņiem audžuģimenē 1262
aizbildņa ģimenē 4945
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (bērnunamā) 1760
Adoptējamo bērnu skaits 3722
no viņiem 1514 nepiekrīt adopcijai
Avots: Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
***
81% Latvijas iedzīvotāju domā, ka bērniem labāk ir izaugt audžuģimenē, aizbildniecībā vai adopcijā, nevis bērnunamā
BET tikai 16% no sabiedrības locekļiem ir gatavi paši uzņemties rūpes par bez ģimenes palikušajiem bērniem
42% ir gatavi to darīt izņēmuma gadījumā (pieņemt savu radu, draugu bērnus)
Kāpēc nepieņemtu savā ģimenē bērnu?
• Finanšu līdzekļu trūkums 45%
• Neatbilstoši sadzīves apstākļi 32%
• Nepietiekami labs veselības stāvoklis, liels vecums 32%
