Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Latvijā

Alfrēds Čepānis: Latviju izpērk "norvēģu krāsā iekrāsota Krievijas nauda"

© f64

Biedrības 4. maija Deklarācijas klubs loceklis, LR AP, 5. un 6. Saeimas deputāts, bijušais Saeimas spīkers un Latvijas–Baltkrievijas ekonomisko sakaru biedrības priekšsēdētājs Alfrēds ČEPĀNIS intervijā Neatkarīgajai raksturo priekšvēlēšanu politisko ainavu.

– Jau 1992. gadā jūs intervijā Neatkarīgajai teicāt, ka no «tādas» politikas gribat aiziet. Varbūt tagad gribat atpakaļ?

– Nē!!! Noteikti nē!

– Vai tad joprojām ir «tāda» politika?

– Joprojām. Man bija daži piedāvājumi piedalīties. Gan pagājušajā gadā pašvaldību vēlēšanās Garkalnes novadā, kur es dzīvoju, gan šogad Saeimas vēlēšanu kampaņā. Atteicos. Patiešām – man nav nekādas nostalģijas pēc kaut kādas varas vai ietekmes. Es tagad esmu politisko intrigu patērētājs. Vairāk nekas.

Bet pirms nedēļas satiku vienu labi pazīstamu Saeimas kancelejas darbinieku. Jautāju, kā iet. Viņš teica: «Tu zini, kā zirnekļi burkā…» Lūk, tā! Un tas pats izriet no tām drumstalām, ko es uzzinu par norisēm starp partijām un dažāda ranga klerkiem. Skumji.

– Tomēr jūs esat viens no tiem, kas visu neatkarības laiku un vēl pirms tam bijis vai nu politiskajā upē iekšā, vai sēdējis tās malā un skatījies, kas tur notiek. Jūs varētu pateikt, kā mainījusies šī upe un uz kurieni tā tek?

– Tad, kad mēs abi bijām PSRS tautas deputāti, tad, kad es biju Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, kad biju 5. un 6. Saeimā, tad manī vēl bija ideāli. Tagad tie ir pilnīgi zuduši. Tagad dzīvoju mierīgu pensionāra dzīvi, aizbraucu medībās, pamakšķerēju, ar draugiem iedzeru kādu šņabi….

– Jā, jā, lasīju… «cilvēks, kas prot tēmēt». Bet – mazāk par šņabi, vairāk par politiku. Uz kurieni upe aiztecējusi?

– Upe ir aiztecējusi uz varaskāri, uz personīgā labuma gūšanas vietām un virzieniem. Tur tā upīte ir aizticējusi… Protams, es arī gribu dzīvot labi, kā jebkurš cilvēks to grib. Bet – es gribu, lai citiem arī ir labi.

– Pirms pāris gadiem jūs teicāt, ka Reformu partija – tie ir siles meklētāji, kuri dabūjuši tik daudz vietu Saeimā, tikai pateicoties savai aizmugurei – tiem, kam pieder faktiskā vara Latvijā. Kam pieder faktiskā vara Latvijā?

– Aivaram Lembergam. Andrim Šķēlem. Kirovam Lipmanam. Jurim Savickim. Solvitai Āboltiņai…. Pietiks. Bet Reformu partija – tā bija viendienīte.

– Toreiz jūs ieteicāt paskatīties, kam pieder lielie uzņēmumi.

– Šajā laikā daudzi lielie uzņēmumi paspējuši mainīt īpašniekus. Nupat saņēmām ziņu, ka ukraiņi it kā pirks Metalurgu… Latvijas zīmolu Laimu, Staburadzi un ko tur vēl nopirka Orkla. Norvēģi. Ja tie ir norvēģi. Varbūt tā ir norvēģu krāsā iekrāsota Krievijas nauda. Tāpat kā pa taisno nopirkts Valmieras piens un vēl daudz kas cits. Tiem arī pieder tā reālā vara. Bet cilvēkiem, kurus es minēju, vai nu pašiem ir lieli īpašumi, vai arī viņi ir tuvu klāt pie tiem īpašumiem. Tāpēc tie ir cilvēki, kam reāla vara.

– Bet kas esam mēs? Jūs esat teicis, ka šī Saeima sastāv no garāmgājējiem. Bet kas tad tos tur ievilka? Mēs abi. Kopā ar vēl dažiem simtiem tūkstošu.

– Taisnība. Piekrītu. Un, ja jūs iesiet un ja es iešu (bet es iešu) uz vēlēšanām, tad mēs atkal ievilksim tādus pašus.

– Proti – ākstīsimies. Kāpēc?

– Tāpēc, ka citu nav. Es zinu, par ko es balsošu. Ir cilvēki, kuriem es pielikšu krustiņus, un ir tādi, kurus nežēlīgi svītrošu. Bet no tā, ka es tā darīšu, nekas īpaši nemainīsies.

– Tad jājautā – vai pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība ir kaut cik mainījusies? Ja tā, tāpat kā agrāk, nespēj neko ne ietekmēt, ne mainīt?

– Sabiedrība ir mainījusies, bet maz. Sabiedrības lielākā daļa ir tikai politikas patērētāji. Tie joprojām balsos par atsevišķiem cilvēkiem, neskatoties uz to, vai šie cilvēki var vai nevar pagriezt valsti visiem vai lielākajai daļai vēlamajā virzienā.

Šoreiz runāju par Ingunu Sudrabu. Droši vien viņa ir godīgs un godprātīgs cilvēks. Un viņa, manuprāt, noteikti tiks Saeimā. Bet viņa tāpat neko tur nelems. Ja nesametīsies kopā ar Saskaņu. Tādas runas klīst, lai gan viņa to kategoriski noliedz. Bet var jau samesties kopā arī bez oficiāliem līgumiem. Norunāt kaut ko šaurā kabinetā un tad darīt, kā abiem izdevīgi. Bez tā viņa ar savām 15, vai cik, deputātu vietām, vienalga, neko radikāli neizmainīs. Tā, kā viņa grib. Turklāt viņas komanda ir stipri pašvaka.

– No sirds Latvijai dabūs vairāk par desmit vietām?

– Viņai pievienosies daļa no tiem, kas tagad saka, ka vēl nav izlēmuši. Par Reformu partiju arī domāja, ka tā ne uz ko daudz nevar cerēt.

(Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA)