Latvijas lauki ir pustukši, un tajos praktiski vairs nav atlicis vēlētāju, kurus uzrunāt. Šogad pirms vēlēšanām partijas demonstrē apbrīnojamu pasivitāti reģionos, apliecinot, ka ieguldīt naudu un milzīgas pūles, lai reklamētos laukos, nav jēgas.
Ja Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un citās lielās pilsētās vienlīdz aktīvi reklamējas visi politiskie spēki, tad perifērijā paveras cita aina. Kā novēroja Neatkarīgā, tad Maltas, Aglonas, Krāslavas un Līvānu apkārtnē mežmalas un lauki ir politiskās reklāmas neskarti. Perifērijā – ne ciemos, ne mazpilsētās – praktiski nekur nav redzami atribūti, kas liecinātu, ka līdz vēlēšanām atlicis mazāk par mēnesi. Vienīgā politiķe, kura burtiski okupējusi visu kaut cik nozīmīgo ceļu nomales, ir Inguna Sudraba un partija No sirds Latvijai. Tiesa, lai gan ikviena politiskā organizācija pēc būtības ir līdzīgi domājošu cilvēku kopums – tomēr Latgales reģionā ir redzami tikai un vienīgi pašas I. Sudrabas attēli.
Pēc līdzīgas stratēģijas šur tur perifērijā darbojas arī Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība, uz kuras plakātiem neiztrūkstoši ir redzami divi personāži – sabiedrībai labi zināmais M. Bondars, bet līdzās – arī kāds viņa mazpazīstams kolēģis.
Izvēlas stratēģiskas vietas
Nedaudz cienīgu konkurenci I. Sudrabai Līvānu pusē veido vienīgi Jānis Klaužs, kurš startē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā. Viņa attēli ir redzami šur tur Jersikas pagastā, kur politiķim pieder zemnieku saimniecība. Turklāt, ja I. Sudraba mēģina savu vēlētāju paņemt uz masu, tad J. Klaužs rīkojas daudz racionālāk, savām reklāmām izvēloties stratēģiskas vietas, kur koncentrējas maksimāli liels cilvēku skaits. Neatkarīgā novēroja J. Klauža individuālās reklāmas Jersikas baznīcas pagalmā, kā arī pie vairāku degvielas uzpildes staciju iebrauktuvēm.
Jāpiebilst, ka lauku apvidos izvietotās politiskās reklāmas maz atgādina stendus, kas redzami Rīgā un citās lielpilsētās. Mežmalas un laukus rotājošie reklāmas stendi vairumā gadījumu ir nelieli audekla stendi, kas vairāk atgādina amatieru rokdarbus nekā nopietnu politisko aģitāciju.
Atdeve minimāla
Politologs Ivars Ījabs sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka viņam partiju pasivitāte reģionos ir neizprotama, taču viens no skaidrojumiem varētu būt Latvijas lauku depopulācija jeb izmiršana. «Visticamāk, partijas apzinās, ka perifērijā ir ļoti maz vēlētāju, un negrib piepūlēties, lai ar lielu darbu uzrunātu mazu iedzīvotāju skaitu,» pauž eksperts.
To, ka Latvijas lauki ir pustukši, apliecina arī ZZS līderis Augusts Brigmanis, kurš atklāti atzīst – lai izvietotu reklāmu mežmalās vai lielceļu nomalēs, ir jāpieliek milzīgas pūles: jābraukā, jāmeklē piemērota vieta, jāvienojas ar katru privāto īpašnieku, atsevišķi jāsaskaņo katrs plakāts, taču: «atdeve ir neliela. Skumji, taču laukos nav vairs cilvēku, kurus uzrunāt».
Kaimiņš dodas uz Īriju
Ja Latvijas lauki tukšojas, tad Īrijas un Lielbritānijas latviešu diaspora ar katru gadu pieaug. Apzinoties šo faktu, provokatīvā raidījuma Suņu būda veidotājs Artuss Kaimiņš, kurš kandidēs 12. Saeimas vēlēšanās, ir devies medīt balsis uz Īriju. Kā zināms, A. Kaimiņš ir ieguvis negaidītu popularitāti, piedaloties LTV diskusiju raidījumā 1:1, kurā spīdoši apspēlēja žurnālisti Ingu Sprinģi. Kamēr vēl sajūsmas vilnis nav noplacis, A. Kaimiņš devies aģitēt Īrijas latviešus. Vakar sociālajā tīklā facebook topošais politiķis atzina: «Jauka pilsēta Dublina ar smaidīgiem cilvēkiem. Un latvieši arī šeit smaida. Diez, cik gadiem pie mums jāpaiet, lai cilvēki smaidītu?»
