Pēc divarpus mēnešiem Rīgas apgabaltiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā izlēma jautājumu par drošības līdzekli Ventspils mēram Aivaram Lembergam, atstājot spēkā pašreizējos ierobežojumus.
Tiesa vakar paziņoja saīsināto lēmumu, līdz ar to motivācija pagaidām nav zināma.
Jāatgādina, ka A. Lembergs jau 30. jūnijā lūdza atcelt viņam piemēroto drošības līdzekli. Savukārt 11. augustā (pa vidu bija viena tiesas sēde un tiesnešu atvaļinājums) prokurori, paužot viedokli par A. Lemberga lūgumu, lūdza noteikt vairāk ierobežojošu drošības līdzekli.
Jautājumi, kas saistīti ar drošības līdzekli, parasti tiek izlemti nekavējoties jeb dažu dienu laikā. Acīmredzot šoreiz tiesai pagadījās sevišķi «ciets rieksts», jo A.Lembergs savu lūgumu atcelt drošības līdzekli - aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja amata pienākumus - izteica, ņemot vērā ļoti nopietnus argumentus. Nav šaubu - ja tiesa atceltu minēto drošības līdzekli, tā izpelnītos noteiktu politisko aprindu neapmierinātību un droši vien pat nosodījumu.
Pārāk ilgi!
Galvenais no A. Lemberga argumentiem bija: drošības līdzeklis - aizliegums viņam pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus - ir spēka jau gandrīz 7 gadus. Turpretī pat Krimināllikumā paredzētais sods - aizliegums pildīt noteiktus amata pienākumus - nevar būt ilgāks par 5 gadiem.
Cita starpā dažādos starptautiskos dokumentos un rekomendācijās ir noteikts, ka piespiedu drošības līdzekļu ilgumam jābūt «proporcionālam tā nodarījuma smagumam, par kura izdarīšanu persona tiek turēta aizdomās». Citiem vārdiem - drošības līdzeklis nedrīkst būt smagāks nekā iespējamais sods.
Drošības līdzeklis nav un nedrīkst būt sods, jo personas vainu var noteikt tikai ar tiesas notiesājošu spriedumu.
Saprātīgi termiņi?
Runājot par drošības līdzekļa termiņu, A. Lembergs arī norādīja uz paša pret viņu uzsāktā kriminālprocesa termiņa nesaprātīgumu. Proti, izmeklēšanas darbības šajā kriminālprocesā sāktas pirms 15 gadiem (1999. gadā), formāli kriminālprocess uzsākts pirms 9 gadiem (2005. gadā), tiesas process sākts pirms vairāk nekā 5 gadiem, kriminālprocess notiek sakarā ar 21 gadu seniem notikumiem...
Ventspils mērs arī uzsvēra, ka tiesvedības ilgums palielinās tieši prokuroru rīcības dēļ. Tiesvedības gaitā prokurori lūguši krimināllietas materiāliem pievienot jaunus un jaunus sējumus (šobrīd jau 20 jaunus sējumus). Liela daļa no šiem materiāliem jau daudzus gadus bija prokuroru rīcībā, un nav nekādi paskaidrots, kāpēc šie materiāli kādu laiku tika slēpti un netika pievienoti krimināllietas materiāliem jau brīdī, kad lietu nodeva tiesai. Prokurori pieteikuši arī 10 jaunus lieciniekus, turklāt arī tādus, kuri par apsūdzībā minēto neko nezina (piemēram, jau nopratinātais bijušais Ventspils domes preses sekretārs Normunds Rozenšteins).
Turklāt, kā uzsvēra A. Lembergs, šajā tiesvedības procesā «politikas ir pārpārēm», jo «visu līmeņu politiķi» ir iesaistījušies ar saviem lūgumiem šajā tiesas procesā un prokurori «atbalsta politiķu lūgumus te tiesā, kas vērsti uz politisko mērķu sasniegšanu». Politisku mērķu sasniegšana it kā nedrīkstētu būt kriminālprocesa mērķis.
Muti ciet!
Prokuroru atbildes gājiens bija lūgums tiesai ne tikai saglabāt pašreizējo drošības līdzekli A. Lembergam, bet to pat pastiprināt. Prokurori lūdza tiesu aizliegt A. Lembergam tuvoties Ventspils domes un Ventspils brīvostas pārvaldes ēkām tuvāk par 100 metriem. Tāpat viņi lūdza aizliegt A. Lembergam pietuvoties tuvāk par 100 metriem jebkurai citai ēkai, kurās notiktu «šo institūciju» (droši vien domāta Ventspils dome un Ventspils brīvostas pārvalde vai Ventspils brīvostas valde) sēdes.
Prokuroru galvenais arguments bija Edmunda Sprūdža laikā sagatavota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēstule, ka domes priekšsēdētāja pienākumos ietilpst sabiedrības informēšana par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, skaidrojot pašvaldību rīcības cēloņus un izvēlētā risinājuma pamatotību. Pēc E. Sprūdža laika VARAM domām - ja pašvaldības vadītājs pauž publisku viedokli, tad viņš tādējādi pilda amata pienākumus. Diemžēl šajā lietā sanāca arī kāds misēklis, jo iepriekšminētā vēstule nebija pievienota krimināllietas materiāliem.
Jāatgādina, ka citu ministru vadītā VARAM neuzskatīja, ka viedokļa paušana ir domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšana. Tāpat jāatgādina, ka pirms visām vēlēšanām, kas notikušas t.s. Lemberga prāvas laikā (kopš 2009. gada 16. februāra, kad sākās šī prāva, notikušas jau divas pašvaldību vēlēšanas, divas Saeimas vēlēšanas un vienas Eiropas Parlamenta vēlēšanas), risinājušās smagas vārdu kaujas par to, vai A. Lembergs drīkst paust viedokli vai nedrīkst. Turklāt šis nav pirmais gadījums, kad prokurori prasījuši drošības līdzekļa pastiprināšanu A. Lembergam par viedokļa paušanu, kas prokuroru ieskatā ir drošības līdzekļa pārkāpums.
Turklāt šoreiz A. Lembergs pieļāvis īpaši smagu viedokļa paušanas gadījumu, kas kā arguments figurēja prokuroru lūgumā pastiprināt drošības līdzekli - viņš atļāvās rakstīt vēstuli NATO ģenerālsekretāram, kā arī Latvijas aizsardzības un ārlietu ministriem par NATO jūrnieku nepiedienīgo uzvedību Ventspils pilsētā.
Tāpat prokurori savu lūgumu argumentēja ar to, ka A. Lembergs «turpina noziedzīgās darbības», par ko ir ierosināts jauns kriminālprocess par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Kā varēja saprast no pušu debatēm tiesas sēdēs, jaunais kriminālprocess ir par to, ka A. Lembergs joprojām negrib deklarēt tās «patiesā labuma guvēja tiesības» vairākos uzņēmumos, par ko viņam jau izvirzīta apsūdzība un notiek šis tiesas process. Cita starpā, Saeima ne pārāk sen pieņēma likumu, ka valsts amatpersonām patiesā labuma guvēja tiesības būs jāsāk deklarēt tikai no 2015. gada 1. janvāra.
