Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar valdības sēdē panāca ministru un ierēdņu solījumus celt elektrības cenu Latvijā straujāk, nekā tika paredzēts.
Vakar valdības darba kārtībā bija Ekonomikas ministrijas priekšlikums pazemināt elektrības cenu lieluzņēmumiem uz visu pārējo lietotāju rēķina. Ministrija to piedāvāja kā ekonomikas stimulēšanas pasākumu no
2017. gada 1. janvāra, bet Ministru prezidente norādīja, ka ekonomiku stimulēt taču vajagot ātrāk. Ja to nevar izdarīt tūlīt, tad vismaz no 2016. gada 1. janvāra. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un attiecīgo jautājumu pārzinošie ierēdņi apsolījās ievērot Ministru prezidentes gribu.
Vakar valdība sprieda par to, kā pārdalīt vienu no četrām elektrības cenu veidojošajām komponentēm, kas nebūt nav tā jūtamākā. Runa bija par pilnīgi mākslīgi radīto «obligātā iepirkuma komponenti» (OIK), kas šobrīd sasniegusi 2,69 eirocentus par kilovatstundu. Jāatgādina, ka elektrības tarifs ir, vienkāršojot un noapaļojot, 11 vai 15 eirocenti mājsaimniecībām, bet uzņēmumiem piedāvāto tarifu variantu bagātību šeit neminēsim nemaz. EM ierosina saglabāt komponentes vidējo vērtību, kas turpmāk veidosies no cenu dalījuma 1,89 eirocenti atbalstāmiem uzņēmumiem un 2,77 eirocenti pārējiem.
Naudas pārdalīšana eirocenta desmitdaļu mērogā šķiet tikai sīkums, bet kopumā ar OIK palīdzību no elektrības lietotājiem pie mākslīgi sadārdzinātas elektrības ražotājiem jānonāk 213,6 miljoniem eiro šogad un tālāk aizvien pieaugošā apjomā līdz 265,3 miljoniem eiro 2017. gadā. Uz šīs pārdales bāzes valdība grib izveidot nākamo pārdali – šoreiz par labu dažiem elektrības lietotājiem. Jaunās pārdales apjoms šobrīd izsakāms vien pieņēmumu līmenī, ka tas varbūt būs 1/10 daļa no OIK kopējā apjoma. Ja tā, tad katram no pāris miljoniem Latvijā atlikušo iedzīvotāju (ņemam iespējami optimistiskāko novērtējumu) būs jāsamaksā aptuveni 250 : 10 : 2 = 12,5 eiro gadā. Arī tas šķiet paciešami, bet jābrīdina par šīs maksas nevienmērīgo sadalījumu, multiplicēšanos un iziešanu tālu ārpus elektrības rēķiniem iedzīvotājiem. Lielu daļu sadārdzinājuma segs ārpus maksas atlaidēm atstātie uzņēmumi un iestādes, sākot ar valsts budžeta iestādēm. Par cik celsies, piemēram, slimnīcu izdevumi par elektrību, par tik saruks slimnīcu sniegtie valsts apmaksātie pakalpojumi slimniekiem. To vietā nāks pilnas maksas pakalpojumi, kas konkrētam pacientam var nozīmēt izdevumu pieaugumu par 12,5 eiro nevis gadā, bet vienā stundā no daudzām stundām, kad viņu apskata, pārsien utt.
Trīs citas elektrības cenas komponentes gaida savu pieaugumu jau 2015. gada 1. janvārī, bet par tām valdība atgādinās tikai pēc Saeimas pārvēlēšanas 4. oktobrī. Par 2014. gadā aizejošas valdības apņemšanos attiecībā uz 2016. gadu varbūt nav pārāk jāuztraucas, jo līdz tam laikam vēl daudz kas notiks un mainīsies. Jāuzsver, ka vakar valdība varēja apņemties nevis straujāk celt elektrības cenu, bet drīzāk iegūt Eiropas Komisijas atļauju cenu pārdalei, t.i., valsts atbalstam lieluzņēmumiem un lieluzņēmējiem. Ja EK ar šādu atļauju kavēsies, tad pasākumu nāksies atlikt. Tomēr iespaidīgs ir valdošo aprindu kopīgais viedoklis, ka elektrības cenas paaugstināšana ir visu Latvijas problēmu risinājums.
***
Neapturams pieaugums
Ar valsts dotācijām atbalstītās elektrības ražošanas apjoma un dotāciju summas paredzamais pieaugums sadārdzinājums kopā miljonos eiro
sadārdzinātās elektrības daudzums gigavatstundās
2014 2015 2016 2017
6859 7089 7100 7300
x 2,69 =
213,63 238,30 247,00 265,32
Pārdalīšana
Sadārdzinājuma sadalījuma plāns 2016. gadam
Valsts atbalstītajiem uzņēmumiem 1,89 eirocenti par kilovatstundu
Vidēji 2.69 eirocenti par kilovatstundu
Pārējiem uzņēmumiem, iestādēm un iedzīvotājiem 2,77 eirocenti par kilovatstundu
