Jaunajā mācību gadā skolēnus un pedagogus sagaida pārmaiņas: svešvalodu apguve sāksies jau 1. klasē, brīvpusdienas nodrošinās pirmo trīs klašu audzēkņiem, pedagogi saņems lielākas algas un piemaksas, skolas varēs būt brīvākas savu programmu izveidē.
Pie labiem jaunumiem jāmin pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātais valsts pamatizglītības standarts, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, piebilstot, ka tas paredz saglabāt izglītības saturu, precizējot vien programmu paraugus, un vērtējams kā pārejas posms līdz jauna pamatizglītības satura izstrādei. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Evija Papule skaidroja, ka tās skolas, kas īsteno pamatprogrammas ar specializāciju (humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; profesionāli orientētā), mācību priekšmetu un stundu plānu varēs veidot pēc saviem ieskatiem. Arī ģimnāzijām būs iespēja piedāvāt savas, atšķirīgas, programmas, un tas pats attiecas uz mazākumtautību skolām (to ir 13,5% no visām izglītības iestādēm), nosakot vien, ka 7.–9. klasēs dzimtās un latviešu valodas attiecībai mācību priekšmetos jābūt 40%:60%. Standarts paredz arī to, ka 1. klases skolēnu vecāki varēs izvēlēties vienas, Eiropas Savienības oficiāli noteiktas, svešvalodas mācīšanu savām atvasēm. E. Papule pieļāva, ka, visticamāk, tā lielākoties būs angļu valoda. Otrā svešvaloda, kā ierasts, būs jāmācās no 6. klases.
Jaunās izglītības politikas iniciatīvas paredz arī lielāka akcenta likšanu uz dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām. Lai izvērtētu, kā skolēni apguvuši šos mācību priekšmetus, kuros, kā atzīmēja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis, šogad varēja vēlēties labākus rezultātus, plānots 2015. gada februārī izstrādāt diagnosticējošo darbu 8. klases skolēniem – matemātikā, 9. klases – dabaszinātnēs. Tajā pašā laikā notiks arī centralizētie pārbaudes darbi 3. un 6. klašu audzēkņiem, bet pārējie centralizētie eksāmeni notiks tāpat kā pērn. Tiks turpinātas arī diskusijas par dabaszinātņu, fizikas un ķīmijas piloteksāmena projekta programmu un saturu, akcentēja G. Vasiļevskis.
IZM arī solās sniegt lielāku atbalstu reemigrējušiem skolēniem, lai viņi labāk varētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā – šiem bērniem būs iespēja piedāvāt papildu nodarbības latviešu valodas, sociālo zinību un Latvijas vēstures apguvei.
Nākamajā mācību gadā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī drošībai izglītības iestādēs. Plānots, ka Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pirms izglītības iestādes reģistrācijas un licences izsniegšanas pieprasīs būvvaldē atzinumu par ēkas un to telpu atbilstību drošības prasībām. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča arī norādīja, ka 2015. gadā paredzēts uzsākt valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanas pakāpenisku ieviešanu. Tā varētu notikt kopā ar iestādes akreditāciju – reizi sešos gados. Tāpat dienests vērtēs, vai atļaut strādāt par pedagogu par kriminālpārkāpumu sodītām personām, ja to sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
