Rīgas Centrāltirgū uz tirdzniecības galdiem grēdās sakrauti lauku gurķīši, tomāti, ziedkāposti, kabači un citi dārzeņi – Latvijā audzēti vai no citām valstīm ievesti. Polijas gurķi un tomāti vismaz par trešdaļu lētāki nekā pašmāju dārzos audzētie.
Krievija kopš ceturtdienas aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. Iemesls esot sanitāro normu pārkāpumi, nevis tas, ka Polija ir viena no kvēlākajām Ukrainas prorietumnieciskā kursa atbalstītājām. Polijā audzētie dārzeņi, kuri bija paredzēti Krievijas tirgum, visticamāk, tiks pārvirzīti uz citiem tirgiem, arī Latviju.
Tirgū šmaucoties ar izcelsmi
Rīgas Centrāltirgū ar vietējiem dārzeņiem lepojas – ja tie audzēti pašu dārzā vai saimniecībā, par to lepni arī vēsta pie dārzeņiem pieliktās zīmītes ar vārdu Latvija, Iecava vai Bauska. Tikai uz retās zīmītes redzams, ka guŗkis audzēts Lietuvā vai Polijā. Biežāk vispār nav norādīta izcelsmes valsts.
Arī pārdevēja Taja, kas tirgo dārzeņus no Bauskas novada Mežotnes pagasta, ir lepna, ka uz viņas galda ir tikai Latvijā audzēti dārzeņi – gurķi, tomāti, kabači, pat vēlīnas zemenes un avenes. Viņa pircējiem piedāvā arī pašu gatavotus mārrutkus un eļļu.
Par Krievijas sankcijām pret Poliju viņa neraizējas. Arī tas, ka tirgu varētu pārplūdināt lētie poļu dārzeņi, viņu neuztrauc.
«Jau tagad tirgus ir pilns ar Polijas gurķiem un tomātiem. Tie tiešām ir nedaudz lētāki, taču pircēji vienalga izvēlas Latvijā audzētus dārzeņus,» Neatkarīgajai optimistiski teic Taja.
Savukārt Vladimirs Fišers no Bauskas rajona Gailīšu pagasta savu produkciju tirgo tieši no savas mašīnas. Ik pa brīdim pie saimnieka pienāk kāds pircējs, kurš nolūkojis tieši Fišeru saimniecības gurķīšus un plūmes.
«Pasmaržojiet, kā smaržo vietējais gurķis. To nevar sajaukt var ievesto,» mudina Vladimirs. Taču viņam sāp sirds, ka Polijā un citās valstīs audzēto pārdod kā vietējo. «Gadiem tiek solīts, ka ar šo problēmu tiks galā, bet nekā. Kur skatās Valsts ieņēmumu dienests? Man nekas nav pretī, ka pircējiem tiek dota izvēles brīvība, taču tai ir jābūt godīgai. Šeit tā nav,» sašutis ir Vladimirs. Arī viņš, tāpat kā citi dārzeņu audzētāji, ir noraizējies, ka Polijas dārzeņi un augļi izspiedīs vietējo produkciju. «Zemnieks Latvijā maksā nodokļus, apstrādā zemi, algo strādniekus, pērk minerālmēslus un tā tālāk. Arī nopelnīto tērē šeit uz vietas. Iegādājoties ievesto produkciju, tiek atbalstīta cita valsts,» uzsver Vladimirs.
Vai Polija ir konkurente?
Polijā lauksaimniecībā nodarbināto skaits tuvojas diviem miljoniem, tas ir, tikpat, cik Latvijā vispār ir iedzīvotāju. Šajā valstī pērn tika iegūts 6 miljoni tonnu kartupeļu, 3 miljoni tonnu ābolu, 761 tūkstotis tonnu tomātu, 538 tūkstoši tonnu sīpolu un daudz citu dārzeņu un augļu, liecina Eurostat dati.
Pēc Lielbritānijas un Polijas tirdzniecības kameras vērtējuma, pērn Polija, pārdodot savu lauksaimniecības produkciju, ieņēmusi aptuveni 20 miljardus eiro. Polija ir viena no lielākajām dārzeņu un augļu eksportētājām, un pagājušā gadā īpaši pieaudzis šīs valsts dārzeņu eksports uz Krieviju. Līdz ar to Polijas eksportspēju nedrīkst novērtēt par zemu.
Importam pastiprināta uzmanība
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ceturtdien tikās ar Latvijas dārzeņu un augļu audzētāju organizācijām un lielo veikalu tīklu vadītājiem, lai pārrunātu iespējamo situācijas attīstību. «Esmu gandarīts, ka Latvijas lielo tirdzniecības tīklu vadība apliecināja – neraugoties uz iespējamo cenu starpību, vietējo pārtikas ražotāju produkcija no veikalu plauktiem nepazudīs un pircējiem tiks atstāta iespēja,» teica J. Dūklavs.
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests uzsvēris, ka aizliegums ievest Krievijā Polijas dārzeņus pieņemts tāpēc, ka Polijas dārzeņi un augļi bieži ir bijuši piesārņoti un saturējuši pārmērīgi daudz pesticīdu un nitrātu.
Zemkopības ministrs solīja, ka Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests raudzīsies, lai importētā produkcija atbilstu visām pārtikas drošuma un kvalitātes prasībām.
***
UZZIŅAI
Dārzeņu un augļu produkcija 2013. gadā, tūkst. tonnu
Latvija Polija
Āboli 14,8 3068,5
Bumbieri 1,0 74,2
Tomāti 6,4 761,5
Kartupeļi 226,8 6334,2
Sīpoli 4,5 538,6
Burkāni 13,9 735,1
Avots: Eurostat
