Latviešu valodas skolotājs nevar mācīt fiziku, un arī otrādi ne – to pieļaujot, tiks pazemināta izglītības kvalitātes latiņa, uzskata Fizikas skolotāju asociācija un Latvijas Universitāte, asi kritizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto skolotāju kvalifikācijas un profesionālās pilnveides noteikumu projektu.
Pedagogu asociācijas un arī Latvijas Universitāte (LU) saskata noteikumos vēlmi samazināt skolotāju kvalifikācijas prasības. Dokumentā gan tiekot noteiktas augstas akadēmiskās un profesionālās prasības skolotājiem, bet vienlaikus paredzēts, ka «par skolotājiem var kļūt personas, kuras, apgūstot profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu (B programmu), nepietiekami pārzina vai vispār nepārzina mācāmā priekšmeta saturu un metodiku un kurām nav bijusi pedagoģiskā prakse skolā». Tas taču nozīmējot, ka divarpus mēnešu laikā latviešu valodas skolotājs iegūst tiesības strādāt par ķīmijas vai fizikas skolotāju vidusskolā, faktiski neapgūstot šo priekšmetu pat pamatskolas līmenī. Arī Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas valdes locekļi Austris Cābelis un Vēsma Reinkaite ļoti apšauba, ka šāds cilvēks varētu mācīt vidusskolas programmu un kur nu vēl sagatavot obligātajam (šāda iespēja taču tika apsvērta) centralizētajam eksāmenam. Viņi pieļauj, ka matemātiķis vēl var piemācīties fiziku vai biologs ķīmiju, bet ne nesaistītu mācību priekšmetu pasniedzēji. Ja tas viss esot darīts, lai mazinātu skolotāju trūkumu dabaszinātņu jomā, tad tā, viņuprāt, ir iebraukšana no viena grāvja otrā. Vispirms IZM vajadzējis izanalizēt, cik un kādu pedagogu trūkst, un tikai tad ķerties klāt noteikumiem.
Gan asociācijas, gan LU ierosina izvirzīt stingras prasības skolotāju izglītībai, nosakot, ka par skolotāju var strādāt tikai tas, kam ir augstskolas izdots diploms ar mācību priekšmetam atbilstošu skolotāja kvalifikāciju.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere LU un pedagogu satraukumu nosauc par nevajadzīgi saceltu paniku. Viņa uzsver, ka, pirmkārt, noteikumi jau bijuši un šie ir tikai grozījumi. Otrkārt, tie šobrīd ir «uzsaukti valsts sekretāru sanāksmē un līdztekus izsūtīti arī sociālajiem partneriem, lai viņi var paspriest un ieteikt labojumus. Tā, lai līdz Ministru kabinetam nonāktu labākais variants». Viņa piekrīt, ka grozījumi vērsti arī uz to, lai risinātu mazo skolu pedagogu problēmu. Tie ļautu skolotājam mācīt vairākus mācību priekšmetus, iegūstot papildu zināšanas kursos, nevis tērējot naudu un laiku veselā studiju programmā, kā arī saņemt normālu algu. Jo galvenais uzstādījums taču palikšot: lai stātos klases priekšā, vajadzīga augstākā pedagoģiskā izglītība. Vienīgi interešu izglītībā tiks atļauts strādāt bez šāda diploma.
