Visa jūlija nokrišņu norma sešās stundās! Šāds ekstremāls ūdens daudzums otrdien ne tikai daudzviet Vidzemē izskalojis ceļus, bet arī simboliski atrisinājis Gaujas Nacionālā parka dedzināšanas sāgu.
Formāli valstī joprojām turpinās ugunsbīstamais vasaras sausuma periods, taču konkrētās dedzināšanai sagatavotās platības pielijušas slapjas, un te pat gribot tuvāko nedēļu laikā nekas nevarēs degt. Savukārt septembra naktis jau būs vēsākas un diennakts temperatūras starpības pārāk lielas, lai mežs pa dienu pagūtu atbrīvoties no rasas. «Daba šo lietu ir atrisinājusi,» atzīst projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā koordinatore Kristīne Kampuse.
Pieteikusies zinātniskā opozīcija
Saskaņā ar plānu zemsedze būtu jāizdedzina līdz minerālu kārtai, bet tas šobrīd nav iespējams. «Un mūsu mērķis jau nav tikai par katru cenu kaut ko padedzināt.» No projekta koordinatores stāstītā izriet, ka ieceres jau ir pārskatītas. Oficiālu paziņojumu gan plānots izplatīt tikai jaunnedēļ. Lietus būs atvieglojis projekta īstenotājiem pārdzīvot profesionālo sakāvi. Sabiedrība zaļo dedzināšanu Gaujas Nacionālajā parkā tā arī nav akceptējusi. Turklāt runa nav tikai par it kā nezinošajiem un neko nesaprotošajiem vietējiem iedzīvotājiem un žurnālistiem, kuri nostājušies viņu pozīcijās. Arī profesionāļu aprindās Dabas aizsardzības pārvaldes un tās nolīgto dedzināšanas atbalstītāju propaganda nav uztverta ar vienprātīgu atbalstu. Vides konsultatīvajā padomē esošās sabiedriskās organizācijas gan balsojušas par projekta īstenošanu. Taču 800 vietējo iedzīvotāju un citu meža līdzjutēju parakstītajai protesta vēstulei vadošajām vides institūcijām nule sekojusi 44 Latvijas meža
un vides zinātnieku vēršanās pret Gaujas Nacionālajā parkā iecerēto dedzināšanu. Vides un zemkopības ministriem, kā arī Ministru prezidentei adresētās atklātās vēstules noslēgumā teikts: «No meža ekoloģijas izziņas viedokļa raugoties, kontrolētās dedzināšanas eksperiments nav nepieciešams. Turklāt nav mazsvarīgi šo uguns rotaļu ekonomiskie un sociālie aspekti, kas arī liecina par vajadzību tās izbeigt Latvijas valstij piederošos mežos.»
Var papētīt arī tāpat
Pilnā apjomā ar zinātnieku vēstuli iespējams iepazīties Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava mājaslapā. Galvenie argumenti ir šādi: pirmkārt, nav pārliecības par to, vai degumos palielinās bioloģiskā daudzveidība, jo ļoti daudzi dzīvie organismi sadeg. Tas vispirms jāizpēta. Ik gadu ļaunprātības vai neuzmanības dēļ Latvijā izdeg lielas platības. 2013. gadā – 217 hektāru. 2006. gadā 1929 hektāri. 1992. gadā – 8412 hektāru. Šogad lielākā vienlaidus izdegusī platība Ziemeļkurzemē pie Cirkales pārsniedz 28 hektārus. Tātad vietas pētīšanai ir vairāk, nekā vajadzīgs – pietiktu i Viesturam Lārmanim, i Viesturam Ķerus, i citiem zaļās dedzināšanas fanātiķiem.
Savukārt zinātnieki – dedzināšanas pretinieki – norāda, ka mūsdienās uguns dabiska izplatība ir uzskatāma par neatgriezenisku pagātni un šobrīd uguns nelaimju cēlonis ir cilvēku bezatbildīga rīcība: «Valsts pārvaldes iestādes Dabas aizsardzības pārvalde iecerētās meža tīšas dedzināšanas mērķis – atjaunot bioloģisko daudzveidību Gaujas Nacionālajā parkā – neiztur kritiku, jo meža ekosistēmu daudzveidība ir jāvērtē valstī kopumā un tās veidošanai nelielā administratīvā teritorijā nav ne zinātniskas, ne dabu sargājošas nozīmes.»
Neviens – nevienu
Zaļo dedzinātāju novēlotie centieni pārliecināt iedzīvotājus cietuši neveiksmi. Vispirms bija preses tikšanās dedzināšanas vietā pie Cēsīm, uz kurieni viņi nebija aicināti, bet tomēr atnāca. Tad Siguldā. Aizvakar Auciema tautas namā. Kāds rezultāts? «Neviens nevienu nepārliecināja, katra puse palika pie sava,» stāsta Raitis Kārkliņš, vietējais. Un, ja tā, spēkā jāpaliek vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa solītajam, ka bez iedzīvotāju piekrišanas dedzināšana netiks atļauta. Viņa preses sekretāre Sanita Karpoviča Neatkarīgajai vēl vakar apstiprināja, ka ministra nostājā nekas neesot mainījies. Vai nu visām iesaistītajām pusēm jāpiekrīt dedzināšanai, vai arī projekta īstenotājiem no tās jāatsakās. Pašlaik ministrs gaida pēdējās apspriedes rezultātus, bet jaunnedēļ tiksies ar Dabas aizsardzības pārvaldes vadību. Tad arī sagaidāms galīgais lēmums.
Projekta pārstāve K. Kampuse savukārt informē, ka pašlaik Dabas aizsardzības pārvalde gatavo atbildes uz abām – iedzīvotāju un zinātnieku – vēstulēm. Vēl jaunnedēļ tikšot saņemts daža ekologa atzinums, neapšaubāmi tiks respektēts arī ministrijas kā vadošās iestādes viedoklis – tās norādījumi pārvaldei ir saistoši. Tomēr galvenais šķērslis Gaujas Nacionālā parka dedzināšanai šobrīd ir un paliek lietus. Acīmredzot daba pati labāk zina, kas tai ir vai nav vajadzīgs.
