Kaut arī sabiedrībā joprojām vērojams sentiments par nacionālās valūtas aizstāšanu ar eiro, uzņēmēji jaunās valūtas ieviešanu uztver pragmatiski un novērtē tās sniegtās priekšrocības darījumos ar citām eirozonas valstīm.
Atzīmējot pirmo mēnesi, kad tirgotājiem vairs nav pienākuma uz cenu zīmēm norādīt cenu arī latos, Rīgā tika atklāta piemiņas plāksne nacionālajai valūtai.
To, ka uzņēmēji jau ir pieraduši pie eiro un samierinājušies ar investīcijām, kas bija nepieciešamas, lai pielāgotu savu biznesu jaunajai valūtai, apliecina arī Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
«Lats ir skaists un vērtīgs, un tas ir kā simbols Latvijai, ko mēs nekad neaizmirsīsim. Taču ir jāprot iet līdzi laikam un pielāgoties izmaiņām, tostarp saskatīt pozitīvās priekšrocības arī mūsu jaunajā valūtā. Starp citu, lats vēl joprojām ir kopā ar mums, tikai nedaudz pagājis nomaļus, jo Latvijas Bankas kasē latus un santīmus pieņems vienmēr,» saka tirgotāju interešu aizstāvis.
Jautāts, cik īsti uzņēmējiem izmaksājusi valūtas maiņa, viņš skaidro, ka tas joprojām nav precīzi aprēķināts, bet summas bijušas atkarīgas gan no uzņēmuma lieluma, gan nozares, kurā tas darbojas. Katrā gadījumā izteikta neapmierinātība ar jauno valūtu Latvijas tirgotājos neesot vērojama, jo uzņēmēji esot pragmatiski ļaudis.
Savukārt akadēmiskās vides ļaudis ir sentimentālāki un uz latu atskatās ar zināmām skumjām. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis neslēpj – viņu nedaudz skumdina, ka lata atgūšana prasījusi krietni vairāk laika un pūles, bet eiro mūsu ikdienā ienācis ar joni. «No vienas puses, šis ir skumjš brīdis, jo ir aizgājis labs draugs, tomēr ir arī svētku sajūta, jo ar latiņu tika piedzīvoti daudz pozitīvu brīžu. Savukārt kristīgajā ticībā ir minēts par augšāmcelšanos, tāpēc, iespējams, pēc ilgāka laika posma piedzīvosim lata atdzimšanu,» saka akadēmiķis. Protams, lata atgriešanos viņš neprognozē pārredzamā nākotnē, jo norises Eiropas Savienībā liecina, ka tiek veltītas milzīgas pūles, lai šo mākslīgi veidoto valūtu nostiprinātu, taču teorētiski lata atgriešanos izslēgt gan nedrīkstot.
Nenoniecinot eiro priekšrocības, lata emocionālo nozīmi uzsver arī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Andris Deniņš. «Esmu pārliecināts, ka lats katra latvieša sirdī ir uz ilgiem gadiem ierakstīts un tas nekur nepazudīs. Tas ir Latvijas simbols, kas valstij ļāva patiešām daudz sasniegt savā attīstībā,» teica profesors.
