Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā

Maxima kasieris Mārtiņš veseļojas

© lsm

Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušais veikala Maxima kasieris Mārtiņš turpina ārstēties, viņam vajadzīga rehabilitācija, bet viss iet uz labo pusi, Neatkarīgajai dēla veselības stāvokli skopos vārdos aprakstīja Maruta Plāse. Mārtiņu no sagruvušā veikala drupām pagājušā gada 21. novembrī atbrīvoja pēdējo, viņš bija ļoti smagi cietis. No slimnīcas viņu izrakstīja tikai šā gada februārī. Puisim tika veiktas vairākas operācijas.

Kamēr Mārtiņš un citi cietušie ārstējas, advokāti sākuši cīņu par viņa un citu cietušo interešu aizstāvību. Drīz vien pēc nelaimes atskanēja ziņa, ka Maxima Latvija ir noraidījusi sava darbinieka Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam gandrīz 50 miljonus eiro. Sākotnēji tiesa bez virzības atstāja arī Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikumu par 100 miljonu latu piedziņu. Abos gadījumos iesniedzēji tika aicināti novērst prasībā pieļautos trūkumus. Neatkarīgā jau rakstīja, ka A. Gobzems radīja precedentu Latvijas tiesu praksē, pārstāvēdams Zolitūdes traģēdijā trīs cietušos, kuri no galvenajiem atbildētājiem – tirgotāja SIA Maxima Latvija, būvuzņēmuma Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieka SIA Tineo, ēkas attīstītāja SIA Homburg Zolitūde – prasījuši 100 miljonus latu.

Jūnijā A. Gobzems paziņoja, ka slēdz savu advokāta biroju un vismaz telefonsarunā ar Neatkarīgo šo lēmumu nekomentēja, sakot, ka ļaujot to katram interpretēt, kā tīk. Viņš neielaidās sarunās arī par to, vai turpinās pārstāvēt Zolitūdes traģēdijā cietušo intereses, vien īsi pateica: «Es jums saku – negribu komentēt.» Šajās dienās M. Plāse savukārt noteica, ka advokāts neesot viņus pametis likteņa ziņā un savu darbu turpinot.

Nevēlēšanās runāt ar žurnālistiem ļauj izmantot sausus faktus. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā esošo informāciju A. Gobzems partijai Vienotība jūlijā ziedojis 12 000 eiro. Gada sākumā viņš preses konferencē pateica, ka viņa startēšana politikā Zolitūdes traģēdijas kontekstā pašreiz ir «atvērts jautājums». Pērn augustā viņš stāstīja, ka plāno startēt uz Saeimu. Cik zināms, tagad viņš vairs neplāno piedalīties Saeimas vēlēšanās kādas partijas sastāvā un nevienā politiskajā spēkā nav iestājies.

Zolitūdes traģēdijā izdzīvojušais veikala Maxima kasieris Mārtiņš turpina ārstēties, viņam vajadzīga rehabilitācija, bet viss iet uz labo pusi, Neatkarīgajai dēla veselības stāvokli skopos vārdos aprakstīja Maruta Plāse. Mārtiņu no sagruvušā veikala drupām pagājušā gada 21. novembrī atbrīvoja pēdējo, viņš bija ļoti smagi cietis. No slimnīcas viņu izrakstīja tikai šā gada februārī. Puisim tika veiktas vairākas operācijas.

Kamēr Mārtiņš un citi cietušie ārstējas, advokāti sākuši cīņu par viņa un citu cietušo interešu aizstāvību. Drīz vien pēc nelaimes atskanēja ziņa, ka Maxima Latvija ir noraidījusi sava darbinieka Mārtiņa Plāša pilnvaroto pārstāvju – zvērinātu advokātu Alda Gobzema un Madaras Ķirses – prasību samaksāt Zolitūdes traģēdijā cietušajam gandrīz 50 miljonus eiro. Sākotnēji tiesa bez virzības atstāja arī Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikumu par 100 miljonu latu piedziņu. Abos gadījumos iesniedzēji tika aicināti novērst prasībā pieļautos trūkumus. Neatkarīgā jau rakstīja, ka A. Gobzems radīja precedentu Latvijas tiesu praksē, pārstāvēdams Zolitūdes traģēdijā trīs cietušos, kuri no galvenajiem atbildētājiem – tirgotāja SIA Maxima Latvija, būvuzņēmuma Re&Re, sagruvušās ēkas īpašnieka SIA Tineo, ēkas attīstītāja SIA Homburg Zolitūde – prasījuši 100 miljonus latu.

Jūnijā A. Gobzems paziņoja, ka slēdz savu advokāta biroju un vismaz telefonsarunā ar Neatkarīgo šo lēmumu nekomentēja, sakot, ka ļaujot to katram interpretēt, kā tīk. Viņš neielaidās sarunās arī par to, vai turpinās pārstāvēt Zolitūdes traģēdijā cietušo intereses, vien īsi pateica: «Es jums saku – negribu komentēt.» Šajās dienās M. Plāse savukārt noteica, ka advokāts neesot viņus pametis likteņa ziņā un savu darbu turpinot.

Nevēlēšanās runāt ar žurnālistiem ļauj izmantot sausus faktus. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā esošo informāciju A. Gobzems partijai Vienotība jūlijā ziedojis 12 000 eiro. Gada sākumā viņš preses konferencē pateica, ka viņa startēšana politikā Zolitūdes traģēdijas kontekstā pašreiz ir «atvērts jautājums». Pērn augustā viņš stāstīja, ka plāno startēt uz Saeimu. Cik zināms, tagad viņš vairs neplāno piedalīties Saeimas vēlēšanās kādas partijas sastāvā un nevienā politiskajā spēkā nav iestājies.