ASV spēkā stājies likums, uz kā pamata citu valstu bankām jāziņo par ASV nodokļu rezidentu kontiem, ienākumiem, darījumiem. Tā pilnais nosaukums ir Likums par ārvalstu kontu nodokļu pienākuma izpildi, bet atpazīstamā abreviatūra no angļu valodas - FATCA.
Arī Latvijā dzīvojošie cilvēki, kam ir nozīmīga saikne ar ASV, no 1. jūlija finanšu iestādēs tiek īpaši pieskatīti vai izspiegoti – kā nu katrs to uztver. Latvijas Komercbanku asociācija skaidro, ka FATCA ietekmē fiziskas un juridiskas personas, kas ir ASV nodokļu rezidenti un kam ir konti vai ieguldījumi bankās vai citās finanšu institūcijās ārpus ASV. Šādas personas ir: ASV pilsoņi; personas ar darba atļaujām un pastāvīgo mītnes zemi ASV; ASV dzimušas personas; ASV reģistrētas vai mītošas juridiskās personas; pasīvas juridiskās personas, kuru patiesie labuma guvēji ir ASV nodokļu rezidenti.
Maksa par pilsonību
Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace skaidro, ka ziņošanas ķēdē bankas piedalās tikai pirmajā posmā, proti, savāc informāciju, ko nodot Valsts ieņēmumu dienestam, un tālāk jau dienests sazināsies ar kolēģiem okeāna otrā pusē. Pirmā ziņu kolekcija par 2014. gadu Latvijai esot jāsagatavo un jānosūta līdz nākamā gada 1. oktobrim. Sākumā sūtīs vien konta numurus un to stāvokli. Nākamajos gados ziņojumu saturs kļūšot komplicētāks, atklājot visu izpētes objekta finanšu dzīvi.
Formāli uzraudzības jēga ir novērst iespēju, ka negodīgi amerikāņi noslēpj savus ienākumus ārzemēs un tādējādi izvairās no nodokļu maksāšanas. Lieta tāda, ka ASV ir viena no retajām valstīm pasaulē, kas pieprasa atlīdzību par savu pilsonību arī tad, ja pilsonis nedzīvo ASV. Ja gada laikā ienākumi pārsniedz 50 tūkstoš dolāru, jāsāk maksāt valdībai – un vienalga, no kuras vietas pasaulē.
Tumša diena emigrantiem
Latvijā FATCA attieksies uz vairākiem simtiem cilvēku. Vienkopus viņus katru gadu var sastapt ASV vēstniecības rīkotajos Pateicības dienas dārza svētkos. Savukārt visā pasaulē – uz 7,6 miljoniem ASV emigrantu, 13 miljoniem zaļo karšu turētāju un miljoniem uzņēmumu. Tādas ir globālās finanšu konsultāciju kompānijas deVere Group aplēses, un 1. jūliju kompānijas vadītājs Naigels Grīns sauc par tumšu dienu visiem Amerikas emigrantiem un globāli strādājošajām kompānijām, jo tagad bankas uz viņiem raudzīsies kā lepras slimniekiem. Savukārt valstu valdības darbosies kā ASV Ieņēmumu dienesta (IRS) aģenti. Protams, kam naudas maz, par savu finanšu datu mētāšanos no viena kantora pie otra varētu daudz neuztraukties, ja vien arī viņiem FATCA nedraudētu ar neērtībām. Žurnālistam Jurim Kažam ir abu valstu – Latvijas un ASV - pilsonība. Gadus 20 viņš nebija pildījis nodokļu deklarāciju, jo ienākumi ne tuvu nepārsniedza ar Amerikas nodokļiem apliekamo minimumu. Taču rudenī dēls stāsies universitātē ASV, un šogad Juris izlēma deklarēties. Viņa secinājums: “Amerikā tā deklarēšanās ir milzīgi sarežģīts mudžeklis.” Bažas esot arī par to, vai banka, kurā tiek turēts pavisam maz naudas, nepieprasīs slēgt kontu, jo tagad ASV pilsoņa apkalpošana kļūst neizdevīga. Konta izpēte bankai var maksāt vairāk, nekā kontā ir naudas. Bet kas attiecas uz pašu faktu, ka valdībai pēc būtības tiek nodota privāta informācija, J. Kaža daudz neuztraucas. Mūsdienās, ja vien cilvēks neslēpjas ar foliju pārklātā zaru būdā, par viņu tāpat ir noskaidrojams pilnīgi viss. Par jauno likumu daudz nesatraucas Rīgas starptautiskās sākumskolas dibinātājs un dubultpilsonis Jānis Mārtiņš Zandbergs: “Lielo brēku ceļ tie, kuri savu melno naudu kaut kur mēģina nogrūst.”
Ziņas vai 30%
Dažādu iemeslu dēļ Eiropā šī izpratne tomēr atšķiras un personīgās finanses daudzviet uzskata par konfidenciālu lietu. Diezin vai visi ASV emigranti, kas pašlaik atsakās no ASV pilsonības, ir blēži un krāpnieki. Tomēr gariem zobiem Eiropas valstis cita pēc citas slēdz finanšu informācijas apmaiņas līgumus. Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks un ASV vēstnieks Marks Pekala to parakstīja 27. jūnijā. Izrādās, amerikāņi ir ne tikai uzrakstījuši likumu visai pasaulei, bet arī izdomājuši atjautīgu represiju mehānismu. Neatkarīgajai to izskaidroja VID Nodokļu pārvalde. Jā, teorētiski Latvija un jebkura cita valsts varētu nesniegt informāciju par ASV pilsoņu kontiem, taču tādā gadījumā katra šī pilsoņa (vai uzņēmuma) veiktā transakcija uz ASV automātiski tiktu aplikta ar 30% ieturējuma nodokli. Nekāds bizness vairs nesanāktu.
