Vašingtonas štatā mītošie zāles pīpētāji turpina līksmot – jau otro nedēļu marihuāna tur ir legāls apreibināšanās veids.
Arī Kolorādo ir legalizēta marihuānas tirdzniecība atpūtas mērķiem, bet 21 štatā marihuāna tiek pārdota medicīniskiem nolūkiem pēc ārsta receptes. Slimnieku, protams, netrūkst.
Legalizācijas vai vismaz dekriminalizācijas iniciatīvas no stratēģiskā partnera un Amsterdamas kofīšopiem aktīvi ceļo arī Latvijas virzienā. Iespējams, jau rudens sesijā Saeimai nāksies oficiāli izvērtēt dekriminalizācijas ieceri. Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv savākto balsu skaits jau pārsniedzis astoņus tūkstošus, un pa vasaru atlikušie divi tiks sagrabināti. Varbūt arī ne, jo nekāda aktīva aģitācija nenotiek, un iniciatīva bijusi atvērta sabiedrības atbalstam jau kopš 2012. gada. Taču jebkurā gadījumā iespēja, ka šī Saeima varētu legalizēt vēl vienu apreibināšanās veidu, līdzinās nullei.
Tetrahidrokanabinols pret etilspirtu
Pēc būtības par marihuānu nāktos spriest Sabiedrības veselības apakškomisijai, bet iesniegto iniciatīvu vēl pirms tam vērtētu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Abas vada deputāts un pēc profesijas neirologs Vitālijs Orlovs. Viņš pilnīgi noteikti ir marihuānas pretinieks. Ar kolēģiem par šo tematu pagaidām nav runāts, taču nav arī nekādu indikāciju, ka šobrīd kāds Saeimā varētu sākt lobēt marihuānu. Legalizācijas atbalstītāji kā vienu no galvenajiem argumentiem par min Latvijas iedzīvotāju hroniskās problēmas ar alkoholismu. Kulturāli lietota zāle, viņuprāt, ir daudz mazāk kaitīga alternatīva. Nav paģiru, nav aknu cirozes, nav dzēruma agresijā pastrādātu noziegumu. V. Orlovs idejai apkarot etilspirta popularitāti ar tetrahidrokanabinolu nepiekrīt: «Mums jācīnās ar pārmērīgu dzeršanu, bet tas nenozīmē, ka jāpiedāvā vēl kaut kas vieglāks nekā dzeršana.» Savulaik deputātam mediķos mācīts, ka 50 gramu konjaka dienā neko nekait. Bet problēma, ka lielais cilvēku vairums neprot dzert kulturāli – ja paņem vienu glāzi, tai seko pudele, otra, trešā. «Latvijā ir jāceļ dzeršanas kultūra! Jāmācās dzert mazāk un vieglāks alkohols,» spriež deputāts. Viņš pieļauj, ka marihuānas jautājumā uz Latviju varētu tikt izdarīts spiediens no ārzemēm, taču ir pārliecināts, ka parlaments nepadosies. Kā piemēru deputātu stingrībai sabiedrības veselības sardzē atgādina nepakļaušanos ASV spiedienam attiecībā uz kokakolas un citu veselībai kaitīgu dzērienu tirgošanu skolās. Aktīvais politiskais lobijs tika pilnībā ignorēts.
Konvencija garantē
Pat teorētiski pieļaujot, ka kādam Saeimas deputātam varētu būt liberālāki uzskati, šobrīd neviens neriskēs aizbiedēt savus vēlētājus ar publiskām vaļsirdībām. Turklāt legalizācijas pretinieki ir tālredzīgi nodrošinājušies ar juridiskiem argumentiem. Deputāts un pēc profesijas narkologs Jānis Strazdiņš atgādina, ka Latvija 1993. gadā ratificēja ANO konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti. Tātad jebkādām izmaiņām mūsu valsts likumos, kas skar konvencijas regulējumu, jātiek apstiprinātām nevis ar vienkāršu, bet ar divu trešdaļu balsu vairākumu. «Toreiz Ģenerālajā asamblejā premjers Guntars Krasts pateica, ka Latvija nekad neies uz narkotiku legalizāciju. Latvijai nav nepieciešams vēl trešais atkarības vielu tirgus,» uzskata deputāts.
Cita lieta, ka šis tirgus jau tāpat pastāv. To lieto gan pieaugušie, gan jaunieši. Katrā skolā un katrā klasē ir kāds, kurš zina, kur un no kā var dabūt marihuānu vai par marihuānu uzdotas vielas. Neatkarīgā jau rakstīja – laikā, kad iepriekšējos pāris gados uz ielām par smiekla naudu legāli tirgotas vēl neaizliegtas narkotikas jeb spaiss, marihuānas popularitāte strauji kritās. Tagad narkoūķi aizklapēti gan ielās, gan internetā un zāle atkal atgriežas apritē. Šo biznesu kontrolē noziedznieki, un viņi ir tieši ieinteresēti arvien lielākā skaitā atkarīgo, turklāt – no arvien spēcīgākām/dārgākām vielām. Šis ir vēl viens marihuānas legalizācijas piekritēju arguments.
Latvijā Sorosam neizdosies
Pagaidām pīpējamās kaņepes aizstāvji runā galvenokārt anonīmi, interneta vidē, un tikai daži sabiedrībā zināmi cilvēki atļaujas publiski aizstāvēt legalizāciju. Viens no tādiem ir politikas procesiem joprojām tuvu stāvošais Jurģis Liepnieks. Viņa izveidotajā interneta žurnālā vīriešiem Puaro.lv pat ir atsevišķa sadaļa, kurā tiek publicētas marihuānas legalizācijas aktualitātes no visas pasaules. Tajā skaitā citēts ASV prezidents Baraks Obama sludinām, ka marihuāna nav bīstamāka par alkoholu.
Deputāts J. Strazdiņš ir pārliecināts, ka marihuānas legalizācijas idejas tiek lobētas no okeāna viņas puses. To darot atvērtās sabiedrības ideologs, ietekmīgais finanšu spekulants Džordžs Soross un viņa atbalstītāji: «Taču Latvijā šie Sorosa fonda tīkojumi būs bezcerīgi. Viņi nesavāks balsis.»
Sekojot liberalizācijas tendencēm visā pasaulē, marihuānas pīpētāji un pīpēt gribētāji Latvijā ceļ balsi. Taču vismaz pagaidām ārsti un politiķi apņēmušies mācīt sabiedrībai kulturālāk dzert, nevis piešķirt tai vēl vienu alternatīvu apreibinošām izklaidēm.
