Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
– Laiku pa laikam tiek izteikta kritika par Latvijas komercbanku sistēmu. Ikvienai sistēmai ir savi trūkumi, bet, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas komercbanku sektorā dominē liela konkurence. Vairākās ES valstīs ir pilsoņu grupas, kurām nevar tikt atvērts rēķins bankā. ES vēl tikai gatavo noteikumus par tiesībām uz bankas kontu. Latvijā šādas tiesības faktiski ir. Kādas, jūsuprāt, ir banku sistēmas stiprās un vājās puses?
– Latvijas komercbanku sistēma izveidojās salīdzinoši nesen, tāpēc mums ir moderna banku norēķinu sistēma. Banku sektorā konkurence ir pietiekami nopietna. Labs uzņēmuma biznesa projekts Latvijā šodien var saņemt vairāk banku kreditēšanas piedāvājumu nekā Zviedrijā. Latvijā var nosaukt kādas septiņas komercbankas, kas piedāvās labam uzņēmumam konkurētspējīgu priekšlikumu kreditēšanā vai apkalpošanā. Privātpersonu segmentā konkurence varbūt ir mazāka, jo ne visas komercbankas konkurē tieši šajā segmentā, bet par labiem klientiem cīņa ir pietiekami asa. Otra liela Latvijas priekšrocība ir augsti attīstītas tehnoloģijas. Latvijas komercbanku sistēma veidojās no nulles un varēja ņemt pašu labāko un modernāko no banku sistēmām un IT tehnoloģijām. Tas ļāva mums ļoti operatīvi ieviest mūsdienīgus banku rēķinu apstrādes rīkus, internetbanku u.c. Pie tā mūsu klienti jau ir pieraduši, un viņiem tas šķiet kaut kas pats par sevis saprotams.
– Komercbankas elektronisko parakstu ieviesa pirms valsts sektora.
– Diemžēl Latvijā šis jaunievedums vairāk izpletās privātpersonu segmentā, tāpēc vienota identifikatora fiziskām un juridiskām personām joprojām nav. Bet vienots identifikators būtu ieguvums visām sfērām, sākot no internetbankas un noslēdzot ar pieeju informācijai. Banku sistēma nodrošina modernus un ērtus pakalpojumus.
Vienlaikus visi Latvijas pakalpojumu sniedzēji, gan tirgotāji, gan aptiekas, gan bankas, gan arī citi, saskaras ar problēmu, kuru rada mazapdzīvotība Latvijas teritorijas lielākajā daļā. Iedzīvotāju blīvums ārpus lielajām pilsētām nenodrošina rentabilitāti kvalitatīviem pakalpojumiem.
– Internetbanka jau ir pieejama visur, kur ir mobilo sakaru pārklājums.
– Internetbanka ir moderna un efektīva klientu apkalpošanas forma, kas ir ekonomiski izdevīga un efektīva.
Ja runājam par klientu apkalpošanu ārpus lielajam pilsētām, tad internetbanka un attālinātā apkalpošana ir banku darbības stiprā puse. Lielā problēma ir klātienes pakalpojumi. Visu klientu tiešā tuvumā nav iespējams nodrošināt banku infrastruktūru – filiāli vai bankomātu. Izskan mīts, ka bankas nav pietiekami pretimnākošas tirgotajiem un pašvaldībām, ka nenodrošina visu skaidrās naudas apriti vai prasa par to pārāk lielu cenu. Daudzi ir pieraduši, ka skaidras naudas aprite ir par velti. Tirgotāji nav pieraduši, ka par drošu skaidras naudas apriti kādam ir jāmaksā. Inkasācijas pakalpojumus piedāvā specializēti uzņēmumi, un par šiem pakalpojumiem un drošības garantijām, ko tie sniedz, ir jāmaksā. Teorētiski ir divi veidi, kā padarīt visus pakalpojumus pieejamus visā Latvijas teritorijā. Pirmais – Rīgas un lielo pilsētu iedzīvotāji maksā par pakalpojumiem nedaudz vairāk, lai tie būtu pieejami un nebūtu pārlieku dārgi mazāk apdzīvotajā Latvijas daļā. Otrs variants – valdība nosaka pieejamo garantēto pakalpojumu standartu un subsidē minimālo pakalpojumu apjomu.
Tad reģionālās politikas ietvaros ir jāvienojas par minimālo pakalpojumu klāstu un valstij ir jākompensē pakalpojumu sniedzējiem daļa no izmaksām, lai minimāli pakalpojumi būtu pieejami.
– Komercbanku piesaistīto noguldījumu atlikums 2014. gada maijā palielinājās par 2,4%. Tostarp rezidentu noguldījumi pieauga par 3,7%, jo valdība komercbankās kā depozītus izvietoja daļu no aprīļa beigās veiktās eiro obligāciju emisijas. Ja vērtējam Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumus, tad tie nedaudz samazinājās, bet par 103,7 miljoniem eiro pieauga nerezidentu noguldījumi.Uz pirmo jūniju rezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās bija 10 miljardi eiro, bet nerezidentu noguldījumi – 9,6 miljardi eiro. Vai tik liela nerezidentu naudas daļa rada papildu risku finanšu sistēmas stabilitātei?
– Latvijas komercbanku sistēmai ir jau 20 gadu pieredze darbā ar ārvalstu klientiem. Vietējo un ārzemnieku noguldījumu apjoma attiecība ir visai līdzīga. Tā nedaudz mainījās banku krīzes laikā, bet pamatā attiecība svārstās puse pret pusi. Attiecībā uz komercbanku sistēmas stabilitāti Eiropas Komisija un Latvijas regulators nosaka arvien augstākas prasības. Komercbankām, kas apkalpo ārvalstu klientus, likviditātes un kapitāla prasības ir augstākas, regulators darbības ar nerezidentu naudu kopumā vērtē ar augstāku risku. Bankām, kas apkalpo ārvalstu klientus, lielāki līdzekļi ir jātur kontos vai likvīdos, viegli pārdodamos vērtspapīros, lai bankas varētu bez īpaša riska izmaksāt klientu naudu. Vērtējot vēsturisko pieredzi, Latvijas banku krīzes vai atsevišķu banku maksātnespējas gadījumos galvenais iemesls nekad nebija nerezidentu līdzekļu apjoma lielums. Vienmēr bija kāds cits – ekonomisks iemesls vai bankas vadības kļūdas. Darbs ar nerezidentiem ir ar lielāku risku, bet ārvalstu klientu apkalpošana ir ar augstāku rentabilitāti un nodrošina lielākus ienākumus banku akcionāriem.
– Piesaistīto noguldījumu daudzums uz vienu klientu nerezidentiem ir daudz augstāks...
– ...daudz, daudz augstāks. Līdz ar to noguldījumu garantiju fonda izmantošanas risks ir mazāks, salīdzinot ar vidējo Latvijas rezidentu noguldījumu lielumu.
– Šajos sešos mēnešos, saskaņā ar Latvijas komercbanku asociācijas apkopoto informāciju, Latvijas komercbankās pret eiro ir apmainīti 281,4 miljoni latu. Ko komercbankām nozīmēja pāreja uz eiro?
– Pietiekami lielai klientu grupai, kuriem ienākumi bija latos, bet kredīti eiro, valūtas risks ir pazudis. Tas attiecas gan uz klientiem, gan uz bankām.
– Tas, ko sauc par «atvērto valūtas pozīciju», kad ienākumi bija vienā valūtā, bet kredīti citā...
– Jā! Tā vairāk nav problēma nedz komercbankām, nedz mājsaimniecībām, nedz biznesam. Vairāk arī nav devalvācijas riska. Kamēr bija devalvācijas risks, tas bija jāiekļauj kredīta cenā. Tā kā šāda riska nav, tas tiek izņemts no cenošanas. Tātad, ja rēķinām, cik visa mūsu ekonomika maksā par īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem, vienalga, vai tās ir mājsaimniecības, kas maksā hipotekāro kredītu, uzņēmēji, kam vajadzīgs kredīts apgrozāmiem līdzekļiem, vai jebkurš cits kredītu ņēmējs, tad devalvācijas risks ir izņemts ārā, un tas ir ieguvums visai tautsaimniecībai. Otrs ieguvums ir konvertācijas izmaksas. Eksportējot vai importējot konvertācijas izmaksas ir palikušas tikai uz nedaudzām ES valstīm. Savstarpējos norēķinos nav jāierēķina valūtas risks un konvertācijas izmaksas.
Komercbanku sistēmas lielākais ieguvums ir pieejamās kredītlīnijas no Eiropas Centrālās bankas (ECB). Bankām ir pieejami ECB likviditātes instrumenti. Ja kādai komercbankai būs nepieciešami īstermiņa finanšu resursi, tad nav jāuztraucas, ka būs ierobežojumi.
– Lielai daļai klientu pirms pāriešanas uz eiro bija konts eiro un konts latos. Tagad ir divi konti eiro.
– Pakāpeniski kontu skaits samazinās, īpaši privātpersonu segmentā, jo daudzām privātpersonām bija konts kopā ar maksājumu karti eiro un konts kopā ar maksājumu karti latos. Kad maksājumu kartes derīguma termiņš beidzas, tad var atteikties no gan no liekās maksājumu kartes, gan no liekā konta, lai varētu vieglāk un efektīvāk pārvaldīt savus līdzekļus.
– Ko Latvijas vidējo ienākumu saņēmējam nozīmē negatīvā ECB banku depozītu likme?
– Tā ir politika, kas vērsta uz bankām un kas dod skaidru signālu: meklējiet iespējas naudu atgriezt ekonomikā, lai veicinātu aktivitāti, kreditēšanu un investīciju pieaugumu.
Tas viennozīmīgi ir ECB spiediens uz depozītu likmju lielumu, jo bankām ir daudz līdzekļu, bet ekonomikā pieprasījums pēc jauniem kredītiem un banku biznesa produktiem ir ļoti ierobežots. Arī no iedzīvotāju puses liela pieprasījuma nav, un līdz ar to visā Eiropā kredītu un depozītu likmes ir zemas. Bankas saviem klientiem depozīta likmes notur virs nulles, un ECB vai Vācijas bankas ievieš negatīvas likmes par naudas uzglabāšanu.
– Vācijā ir negatīvas depozītu likmes?
– Vācijā negatīvas depozītu likmes ir nevis banku klientu depozītiem, bet starpbanku tirgū. Ja kāda banka vēlas savus brīvos līdzekļus izvietot Vācijas vai Šveices bankās, tad likme varētu būt negatīva. Drošākās banku sistēmas, par kurām ir pietiekami liela pārliecība, ka bankas ir labi uzraudzītas, ka bankas ir drošas, veido biznesa modeli, ka citām bankām ir jāpiemaksā, ja tās vēlas tur uzglabāt savus līdzekļus. Tāds ir pašreizējais ekonomiskais cikls. Tas nozīmē, ka naudas ir emitēts daudz un ekonomiskā aktivitāte nav bijusi pietiekama, lai šo naudu apgūtu un izmantotu.
– Kādas sekas uz cilvēku ikdienas dzīvi atstās t.s. banku transakciju nodoklis, kad tāds tiks ieviests visā Eiropas Savienībā?
– Piedāvātais nodokļa procents ir niecīgs, bet tas skars vispārējo ES ekonomisko konkurētspēju. Šis nodoklis skars konkrētus uzņēmējus, kuri savukārt nodokļa radītās izmaksas tālāk pārliks uz saviem klientiem. Latvijas gadījumā jaunā nodokļa ietekme nebūs ļoti liela. Pie mums mazāk izmanto daudzus darījumu veidus, kuri ir izplatīti vecajā Eiropā, kad uzņēmēji līdztekus pirkšanas un pārdošanas darījumiem veic atvasinātos darījumus, lai nodrošinātos pret riskiem. Šo nodokli izjutīs arī lieli finanšu investori, bet mazos uzņēmējus un algu saņēmējus tas īpaši neskars.
– Tikko ASV varas iestādes smagi sodīja Francijas banku BNP Paribas par ASV noteiktā sankciju režīma pārkāpšanu pret Irānu, Sudānu, Kubu un Mjanmu. BNP Paribas ir jāmaksā 8,9 miljardi ASV dolāru kā soda nauda.
Tiek paustas bažas, ka miljardiem lielas soda naudas var tikt piemērotas pret citām ES bankām.
– Šeit ir jāņem vērā fakts, ka Amerikas regulatori sāka ar savām bankām un savas bankas sodīja ar vēl lielākiem sodiem. Bankas tika sodītas par naudas atmazgāšanas noteikumu neievērošanu, par terorisma finansēšanas noteikumu nepienācīgu izpildi, gan arī par pārāk agresīvu vietējo kredīta politiku. Sodi nav tikai pret Eiropas bankām. Eiropas bankām, kas konkurē starptautisko tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanā, ir jārespektē ASV politika finanšu iestāžu uzraudzības pastiprināšanā. Es te nesaskatu politiku, kas tiktu vērsta īpaši pret Eiropas bankām.
– Vairākās valstīs, tostarp arī Latvijas kaimiņvalstīs, tiek diskutēts par iespēju pārtraukt norēķinus ASV dolāros vispār.
– Tas ir stāsts par to, kādu ekonomikas un finanšu sektora modeli vēlamies attīstīt. Viens ceļš ir visus riskus izslēgt. Tas nozīmē neapkalpot nevienu, nedz savu, nedz ārvalstu, klientu ASV dolāros, tādējādi būtiski samazinot transakciju un aktivitātes apjomus. Otrs ir apzināties riskus un veidot nepieciešamos pasākumus, uzturot maksimāli sabalansētu biznesa modeli, un turpināt to ceļu, kuru Latvija izvēlējas pēdējos piecpadsmit gadus. Veidot Latviju kā vietu, kur satikties un sadarboties Austrumiem un Rietumiem. Kad runājam par Nacionālajā plānā norādītiem mērķiem, tad jāsaprot, kā tiks radītas augsti apmaksātas darba vietas kvalificētiem darbiniekiem. Vienīgais ceļš ir attīstīt pakalpojumu sfēru. Taču izrāvienu nevar sasniegt, sniedzot pakalpojumus tikai saviem iedzīvotājiem. To ir par maz. Tad atliek sniegt pakalpojumus ārzemniekiem, lai viņi daļu biznesa veic šeit vai apciemo mūs kā tūristi, var sniegt ārzemniekiem izglītības, medicīnas un citus pakalpojumus. Tad ir jautājums, vai sabalansējam riskus un strādājam, lai sniegtu visdažādākos pakalpojumus gan savējiem, gan ārzemju klientiem, vai arī mums neko nevajag, bet tad jau nav bāzes, uz kā radīt jaunas darba vietas.
– Komercbanku asociācija izplatīja paziņojumu, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien, 17. jūnijā, atbalstītie grozījumi maksātnespējas likumā nozīmēs hipotekārās kreditēšanas būtisku samazināšanos Latvijā, jo paredz nākotnē ieviest obligātu «nolikto atslēgu principu» kreditēšanā un atceļ galvojumu nozīmi aizdevumiem.
– Mēs uzskatām, ka šāda juridiska iniciatīva nenovērsīs vēsturisko problēmu, bet tieši pretēji – samazinās pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām ārpus Rīgas reģiona. Nolikto atslēgu princips var attiekties tikai uz darījumiem, kas tiks noslēgti pēc likuma pieņemšanas. Likumam nav atpakaļejoša spēka, un uz pagātni likumi netiek attiecināti. Ja mēs šo likumu ieviesīsim, tad ikviena mājsaimniecība būs spiesta sakrāt daudz lielāku pirmo iemaksu, kā arī šāda norma atspoguļosies kredīta cenā.
Nolikto atslēgu principam ir jābūt kā izvēles iespējai, un tas jau dažās bankās ir pieejams. Ir bankas, kas piedāvā šādu produktu, tikai lielai klientu daļai šāds produktu nav pa kabatai. Klientam, pērkot nekustamo īpašumu, vispirms ir jāiemaksā 30–40% no pirkuma vērtības. Pašlaik sakrāt 10–15% no nekustamo īpašumu pirkuma vērtības ļoti daudziem sagādā lielas problēmas, īpaši, kad ir jāsakrāj pirmajai iemaksai, paralēli dzīvojot īrētā īpašumā. Ieviešot šādu principu, tiks būtiski samazināts mājsaimniecību skaits, kas varēs pretendēt uz nekustamo īpašumu kredītiem. Otrkārt, šādi tiks sašaurināts kredītu pieejamības ģeogrāfiskais areāls. Paņemsim kā piemēru nevis mazpilsētu, bet pagastu, kurā kāda mājsaimniecība vēlēsies ņemt 3000–5000 eiro lielu kredītu sava mājokļa uzlabošanai. Gadījumā, ja šāds kredīts ir dodams, tikai ievērojot nolikto atslēgu principu, tad bankām nebūs izdevīgi šādu kredītu dot, jo daudzviet pagastos īpašumu vispār nav iespējams pārdot tāpēc, ka pieprasījuma vienkārši nav. Tas nozīmē, ka tiek veidota antireģionāla politika. Tiek ierobežotas izaugsmes un attīstības iespējas mazāk attīstītajām teritorijām. Nolikto atslēgu princips faktiski atcels mājokļu atbalsta programmu, kuru valdība jau ilgstoši cer uzsākt. Jau ir vienošanās par procentiem, kurus valdība garantēs pirmā mājokļa iegādei. Ieviešot nolikto atslēgu principu, šī programma nestrādās, jo procenti nesegs papildu risku, kas radīsies no likumdošanas izmaiņām.
– Pirmsvēlēšanu laiks jau ir īstais brīdis populistiskiem lēmumiem.
– Politiķiem ir jāsaprot elementāra patiesība. Latvijas iestāšanās eirozonā pati par sevi nepalielina ekonomikas atraktivitāti. Vērtējot Latvijas ekonomikas struktūru, ir jāsecina, ka mums ir traģiski zems investīciju līmenis. Pat sekmīgi uzņēmēji neinvestē savos uzņēmumos.
