Tā ir kā pasaka par Pelnrušķīti – vienkāršu meiteni Martu Skavronsku, kuru Ziemeļu kara laikā pamana, iemīl un apprec lielās Krievijas impērijas valdnieks Pēteris I. Viņa kļūst pat Krievijas carieni Katrīnu I.
Izcelsmes versijas
Nekādu dokumentālu apstiprinājumu Krievijas imperatores Katrīnas I, tas ir, Martas Skavronskas, izcelsmei īsti nav – iespējams, tie ir speciāli iznīcināti, lai dzēstu liecības par Krievijas ķeizarienes vienkāršajām saknēm Latvijā. Arī no leģendās minētās Putānu baznīcas Preiļos, kur Marta kristīta, vairs palikusi vien tikai grūti atrodama tās pamatu vieta. Vēstures grāmatās lasām, ka Katrīna I (Marta Skavronska) dzimusi 1684. gada 5. (pēc vecā stila – 15.) aprīlī Livonijā, bet versijas par nākamās Krievijas ķeizarienes Katrīnas I izcelsmi un tautību iespējams sarindot pēc to ticamības pakāpēm. Vismazāk ticams, ka viņa bijusi somiete, šīs hipotēzes pamatā ir vēsturisks pārpratums. Arī uzskats, ka viņa bijusi lietuviešu dižciltīgā, ir maz ticams, tā esot bijusi prestiža dēļ radītā oficiālā versija. Tādējādi atliek spriedumi, ka viņa bijusi igauniete vai latviete, bet izšķirties par vienu vai otru variantu mūsdienās ir gandrīz neiespējami. Ja Katrīna ir dzimusi ārlaulībā, saprotams, nekad nebūs iespējams noteikt, kas ir bijis viņas tēvs. Un pat par viņas māti nav nekādas skaidrības. Citiem vārdiem – interesanto problēmu par ķeizarienes Katrīnas tautību risinās vēl nākamās vēsturnieku paaudzes. Daudzās leģendās par Katrīnu jūtamas divas ievirzes – vai nu poļu, vai zviedru. Zviedru vēsturnieku versijā uzmanība galvenokārt pievērsta Alūksnes mācītāja Ernesta Glika personībai un rūpēm par savas audžumeitas Martas turpmāko dzīvi, kad it kā vecāku domstarpību dēļ par meitenes reliģisko audzināšanu (māte – luterticīga, bet Skavronskis – katoļticīgais) viņš Martu pieņēmis par savu audžumeitu un aizvedis to uz Marienburgu (tagadējo Alūksni).
Sievišķība un attapība
Martai Skavronskai piemīt daudzas latviešu sievietei raksturīgās īpašības. Viņa ir neliela auguma, izturīga (dodas Pēterim līdzi kara gaitās), apķērīga (tieši Marta, piekukuļojot turkus ar savām rotaslietām, palīdz Pēterim glābties, piespiežot turku vezīru parakstīt pamieru). Pētera Pirmā liktenīgā sieviete ir neizglītota, tomēr ātri apgūst apkārt dzirdētās valodas – poļu, krievu, zviedru. Marta spēj sieviešu aplidoto caru apburt ne tikai kā sieviete, bet arī dziedniece, jo palīdz viņam tikt galā ar briesmīgajām galvas sāpēm epilepsijas lēkmju brīžos. Pēteris ļoti sarod ar Martu un 1712. gadā salaulājas ar viņu. Iespējams, šīs pieķeršanās apliecinājums ir arī divus gadus vēlāk dibinātais Svētās Katrīnas ordenis, kuru viņš pasniedz sievai vārdadienā. Leģendās par Katrīnu savijas divi tēli: pārdabiskiem spēkiem apveltītā zintniece Kraukļu Marta, kuru sauc par raganu, un labā ķeizariene Katrīna. Krievijas imperators Pēteris Pirmais nomirst 1725. gada sākumā, un par Krievijas imperatori ar armijas atbalstu kļūst viņa sieva Katrīna, valdot līdz pat savai nāvei 1727. gada maijā. Viņa turpina sava dzīvesbiedra politiku. Dibina Zinātņu akadēmiju (Pēteris I paspēj tikai parakstīt pavēli par tās dibināšanu, bet akadēmiju izveido jau pēc viņa nāves). Kā raksta vēsturnieki: «Pateicoties iedzimtajai labestībai, šo valdnieci mīl un dievina visa nācija...»
Šeremetjevs. Meņšikovs, Pēteris
Kad Martai ir trīs gadi, nomirst viņas māte, un bāreni pieņem audzināšanā Rengas mācītājs Gliks. 1701. gadā Marta Alūksnē apprecas ar kādu zviedru dragūnu. Jaunlaulāto kopdzīve ilgst vien astoņas dienas, dragūnu tūlīt pēc laulībām nosūta komandējumā uz Rīgu.
Par kura krievu ģenerāļa mīļāko Marta kļūst vispirms, domas dalās. Literatūrā sastopama versija – Marta vispirms ir ģenerāļa Šeremetjeva favorīte, bet tieši pie kņaza Meņšikova viņu sastop cars Pēteris. Autoriem gan ir domstarpības par to, vai Marta, kļūstot par krievu ģenerāļu mīļāko, bijusi tikla vai netikla. 1702. gada beigās Šeremetjevs vēstures liecībās bieži citētajā vēstulē caram Pēterim raksta: «Varenais Dievs un Vissvētā dievmāte ir tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas. (..) Un no Rīgas līdz Valkai viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi. (..) Ko lai es iesāku ar laupījumu?» Viena no Šeremetjeva gūsteknēm ir astoņpadsmit gadus vecā, jautrā un attapīgā katoļu ticības zemnieka meita Marta Skavronska. Kā kara laupījums viņa vispirms nonāk Šeremetjeva, pēc tam Meņšikova namā. 1703. gadā skaistule un labā pavāre iepatīkas caram Pēterim, kurš ierāda viņai mitekli savā galmā Preobraženskas sādžā pie Maskavas. Tur viņa pāriet krievu ortodoksālajā ticībā, nokristās par Katrīnu Aleksejevnu un dzemdē Pēterim I trīs meitas, no kurām Elizabete Petrovna vēlāk kļūst par Krievijas ķeizarieni Elizabeti, bet Anna Petrovna – par ķeizara Pētera III māti.
Astroloģiskā analīze
Krievijas imperatores Katrīnas I astroloģiskās kombinācijas
«Marta Skavronska jeb Katrīna I ir ļoti sievišķīga personība,» ir pārliecināts astrologs Verners Straupe. «Saule Krievijas imperatores dzimšanas brīdī atrodas Auna zīmē, kas atklāj, ka šī personība ir strauja, ātra un neapdomīga savā raksturā un arī rīcībā. Bieži dusmojusies. Tāda personība ir diezgan nevaldāma, tomēr ģimeniska. Katrīnai ir īpaši ģimeniska karma.»
Katrīnas I horoskopā četras stihijas ir sadalījušās šādi: Uguns – 29%, Zeme – 39%, Gaiss – 0%, Ūdens – 32%, norādot, ka personībai būtiskas ir seksuālās jūtas, erotiskais kontakts, un par galveno dzīvē viņa uzskata materiālo pamatu. Zemes stihijas dominante horoskopā arī norāda, ka šāda personība vairāk uzticas savām jūtām un praktiskumam nekā iedvesmai un intuīcijai, mēdz būt piesardzīga, ir ļoti tradicionāla un bezgala uzticama. Sievišķība horoskopā ir ļoti izteikta, un varētu teikt, ka Katrīnas uzdevums bija gan valdzināt, gan pakļaut, gan arī izmantot.
Mēness atrašanās Skorpiona zīmē X mājā norāda uz Katrīnas labo komunikāciju ar tautu: cilvēki Krievijas imperatori Katrīnu pieņem kā savējo. Šādām personībām ir nepieciešamas arī savas autoritātes (Katrīna ir ļoti patstāvīga sieviete, taču baidās no Pētera Pirmā straujās dabas un nesavaldīguma), un tām ir bezgala liela vēlme tikt publiski atzītām. Cilvēkiem gan reizēm ir grūti saprast, kas slēpjas šādas personības dvēseles dziļumos, jo tā uzticas un atklāj sevi tikai nedaudziem.
Merkurs Katrīnas I astroloģiskajā kartē atrodas Zivju zīmē, kas norāda, ka šādai personībai piemīt dzīva iztēle, pasīvs prāts, laba atmiņa un telepātijas spējas, kā arī māka uzupurēties idejas vārdā. Divi šīs sievietes vislielākie talanti: iztēle un labvēlīga attieksme pret cilvēkiem, ar kuriem reiz savedusi dzīve.
Katrīna neizceļas ar īpašu domas plašumu, un horoskops rāda, ka Katrīna īsti nav mācējusi tikt galā ar saviem bērniem. Ar sievietēm viņa nekonfliktē, ir labas attiecības ar jaunākiem vīriešiem. Draugu Krievijas pirmajai lēdijai ir daudz: vairāk gan vīrieši, bet ir arī draudzenes sievietes.
Par Katrīnas talantiem horoskopā var saskatīt, lūk, šādu informāciju: imperatorei padodas zīmēšana, gleznošana, patīk vēsture, kā arī gluži sievišķīgas nodarbes – adīt, tamborēt un gatavot garšīgus ēdienus. Turklāt Auna zīmē dzimusī Katrīna I nebūtu ar mieru dzīvot ar vīru mājās, ja viņai neļautu darīt to, kas viņai patīk. Jebkurā jomā šādai personībai primārais ir personīgā brīvība.
Veneras atrašanās Vērša zīmē savukārt atklāj, ka Katrīna mīl fizisku tuvību ar mīļotajiem cilvēkiem, ir ļoti jutekliska, viņai glaimo, ja tiek iekarota. Šādai personībai arvien ir viesmīlīgs un komfortabls mājoklis. Patīk, ja lutina ar izsmalcinātu ēdienu. Neptūns Krievijas imperatores dzimšanas brīdī atrodas Zivju zīmē, kas liecina, ka savu garu viņa labprāt lutinājusi ar mūziku un mākslu.
Savukārt ascendenta atrašanās Strēlniekā norāda – šādas personības integrēšanās apkārtējā pasaulē notiek ar personiskās harmoniskās attieksmes, drosmes un sievišķīgas viltības palīdzību. Arī vēstures avoti apliecina, ka Pētera I sieva Katrīna visu dzīvi ir atradusies kustībā un nekad nav baidījusies riskēt. Iespēja arvien atklāt ko jaunu – tieši tas dara dzīvi tik interesantu. Šāda personība orientējas politikā un reliģijā.
