Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Sankcijas pret Krieviju paralizēs ostas un dzelzceļu

Eiropas Savienībai pret Krieviju ieviešot ekonomiskās sankcijas, vislielākos zaudējumus cietīs tranzītbiznesā strādājošie uzņēmēji, bet lielākās Latvijas ostas praktiski atradīsies dīkstāvē.

Savukārt gaidāmais bezdarba vilnis vissmagāk skars dzelzceļā strādājošos, prognozē Labklājības ministrija un nozares speciālisti.

Šobrīd Eiropas Savienība ieviesusi sankcijas, kas vērstas pret Kremlim pietuvinātajām personām un tām, kas atbildīgas par asiņainajiem notikumiem Ukrainas galvaspilsētā. Eiropa ir pateikusi – ja Krievija nepārtrauks veicināt šķelšanos Ukrainā, tai piemēros skarbākas sankcijas, kas skars četras jomas – ieroču tirdzniecību, enerģētiku, tirdzniecību un finanšu sektoru.

80% kravu no Krievijas

Zinot, ka pret Krieviju ieviestās sankcijas ietekmēs ES tautsaimniecības, dalībvalstis, arī Latvija ir veikusi aprēķinus, cik miljonos eiro šī ietekme būs mērāma. Aprēķinu rezultāti gan netiek atklāti, jo tie esot cieši saistīti ar valsts drošību, taču ekonomistiem nav šaubu, ka vissmagāk cietīs tranzītbizness un pārtikas rūpniecība. Otrā gan ir spējīga pārgrupēties un salīdzinoši īsā laikā atrast savai produkcijai citu tirgu.

«Eiropas Savienībai, pārtraucot no Krievijas iepirkt energoresursus, sāļus un citus resursus, uz Latvijas ostām tas atsauksies briesmīgi. Tās tiks apturētas, jo 80% kravu ir no Krievijas,» saka Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns. Viņš gan cer, ka Eiropa spēs pārliecināt Krieviju par uzvedības maiņu arī bez ekonomiskajām sankcijām, pretējā gadījumā «nopietnas katastrofas priekšā nonāks arī valsts budžets».

To, ka sankciju gadījumā lielākais trieciens būs jāiztur Latvijas dzelzceļam, neslēpj Latvijas Tranzītbiznesa asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Krieviņš, kas ir arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks. «Tas būs milzīgs trieciens visai tranzīta nozarei un it īpaši dzelzceļam. Turklāt, samazinoties kravu apjomam, dzelzceļš būs spiests paaugstināt tarifus, kas ķēdes reakcijā skars gan pārvadājumus no citām valstīm, gan darba vietas,» saka G. Krieviņš. Viņš gan atzīst, ka Liepājas ostā Krievijas kravu ir mazāk nekā citās Latvijas ostās un tādējādi sankcijas vēju pilsētā nebūs tik ļoti jūtamas.

Būs jāpārgrupējas

Nosakot tirdzniecības liegumu, pamatīgus zaudējumus cietīs arī pārtikas ražotāji, kuri ir lielākie eksportētāji uz kaimiņvalsts milzīgo tirgu. Viņu produkcija pērn veidoja 37% no valsts kopējā eksporta uz Krieviju. Jau tagad, kad starpvalstu tirdzniecība netiek ierobežota, vietējie pārtikas ražotāji cieš no rubļa kursa krišanas. Vismaz viens pārtikas ražotājs SIA Tin Fish, izjūtot problēmas, iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai, lai paglābtu sevi no maksātnespējas. Kāda būtu ietekme uz nozari pēc sankcijām no Krievijas puses, atliek tikai minēt. Ar pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvi Ināru Šuri Neatkarīgajai sazvanīties neizdevās, taču līdzšinējā pieredze liecina, ka pārtikas ražotāji pietiekami ātri spēj atrast jaunus noieta tirgus. Mašīnbūves un elektrisko iekārtu ražotāji ir otri lielākie eksportētāji uz Krieviju.

Būs bankrotējošie

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš ar gandarījumu saka, ka asociācijas biedri 65% savas produkcijas realizējot Eiropas ekonomiskajā zonā, bet Krievijas sankciju rezultātā nozare varētu ciest 8 līdz 10% zaudējumu.

Būs arī uzņēmumi, kurus sankcijas skars daudz smagāk, jo lielāko daļu savas produkcijas tie realizē tieši Krievijā. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, kura 60 līdz 70% produkcijas realizē kaimiņvalstī. Trešie uz Krieviju eksportspējīgākie ir ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares uzņēmumi, kuru produkcija pagājušajā gadā veidojusi 112 miljonus vērtos 10% no Latvijas eksporta. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja skaidro, ka vissmagāk cietīs lielie farmācijas ražotāji, jo tiem 50% produkcijas tiek realizēta Krievijā. Par summām gan neviens no uzrunātajiem nozaru pārstāvjiem nevēlējās runāt, atgādinot, ka ar šādu informāciju komersanti nelabprāt daloties.