ASTROLOĢIJA: Kāds māj­dzīv­nieks tev der pēc ho­ro­sko­pa?

Pop­kul­tū­ras as­tro­lo­ģi­jā at­bil­sto­ši tā dē­vē­ta­jai Sau­les zī­mei jeb zo­di­aka zī­mei, ku­rā cil­vē­ka pie­dzim­ša­nas brī­dī at­ra­du­sies Sau­le, var no­teikt arī to, kā­di māj­dzīv­nie­ki ir vis­pie­mē­ro­tā­kie. Tur­klāt arī kat­ram māj­dzīv­nie­kam ir dzim­ša­nas die­na un at­tie­cī­gi sa­va zo­di­aka zī­me. Mē­ģi­nām no­skaid­rot, kā­di ir saim­nie­ki un kā­di – vi­ņu mī­lu­ļi. Konsultē ser­ti­fi­cēts as­tro­logs An­dris Sku­ja.

Cil­vē­ka as­tro­lo­ģis­kās kar­tes ses­tā «mā­ja» (sek­tors), kas ir sais­tī­ta ar Mer­ku­ru un Jau­na­vas zī­mi, at­klāj sais­tī­bu starp cil­vē­ka per­so­nī­bas iek­šē­jo di­na­mi­ku un ār­ējo re­ali­tā­ti. Mums ik­die­nā jā­at­rod līdz­svars starp dzī­ves prak­tis­ko pus­i un lai­ka vel­tī­ša­nu kaut kam ci­tam – pre­tē­jā ga­dī­ju­mā cie­tīs smal­kais līdz­svars starp prā­tu un ķer­me­ni. Un tie­ši pēc VI mā­jas pē­ta, kāds dzīv­nieks vai putns va­rē­tu kļūt par ta­vas mā­jas un ta­vas ģi­me­nes mī­lu­li, skaid­ro ser­ti­fi­cēts as­tro­logs An­dris Sku­ja. Arī pla­nē­tas Ve­ne­ras at­ra­ša­nās vie­ta ho­ro­sko­pā pa­līdz sa­prast, kurš no fau­nas pār­stāv­jiem pie­stāv tie­ši kon­krē­ta­jam cil­vē­kam.

Auns

Sar­gsu­ņi un dus­mī­gi su­ņi ir Auna zī­mē dzi­mu­šo sa­bied­ro­tie. Auniem pie­stāv lie­li, pat mil­zī­gi su­ņi, pie­mē­ram, do­ber­ma­ņi un rot­vei­le­ri, to­mēr Auna zī­mē dzi­mu­šais ne­mīl asins­kā­rus su­ņus. Auniem pie­mē­ro­ti su­ņi – kom­pan­jo­ni, tā­di kā ņū­faun­dlen­di, Ber­nes ga­nu su­ņi un mas­ti­fi. La­ba sa­de­rī­ba ie­spē­ja­ma arī ar īru se­te­ru un zel­ta ret­rī­ve­ru. Jā­at­ce­ras, ka šie su­ņi ne­cieš ag­re­sī­vu spie­die­nu un augs­tu no­vēr­tē la­bes­tī­gu at­tiek­smi.

* Auna zī­mes pār­stāv­ji – māj­dzīv­nie­ki no da­bas ir dzi­mu­ši va­dī­tā­ji un to arī pa­rā­da dar­bī­bā. Vi­ņi bie­ži ir ego­is­tis­ki un bez­rū­pī­gi, to­mēr arī vien­lai­kus ener­ģis­ki un ļo­ti mīl sa­vus saim­nie­kus.

Vēr­sis

Bū­tu la­bi, ja Vēr­ša zī­mē dzi­mu­šie cil­vē­ki iz­vē­lē­tos māj­dzīv­nie­kus, ku­riem nav ne­pie­cie­ša­ma mil­zu uz­ma­nī­ba un kas var iz­tikt bez pa­stā­vī­gas cil­vē­ku sa­bied­rī­bas. Tā­das var būt ak­vā­ri­ja ziv­ti­ņas un ka­ķi. Šīs būt­nes spēj ap­mie­ri­nāt cil­vē­ku es­tē­tis­kās pra­sī­bas – vi­ņas var vē­rot stun­dām il­gi, gūs­tot po­zi­tī­vas emo­ci­jas un ener­ģē­tis­ko lā­di­ņu. Tā­pat lau­kos dzī­vo­jo­šie Vēr­sī­ši lab­prāt pa­rū­pē­sies par ma­zi­ņiem, tik­ko dzi­mu­šiem te­li­ņiem.

* Vēr­ša zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki ir spē­cī­gi un mie­rī­gi. Daž­kārt mēdz būt ļo­ti spī­tī­gi, ta­ču ar la­bu audzi­nā­ša­nu būs ļo­ti pa­klau­sī­gi. Šīs zī­mes pār­stāv­jiem māj­dzīv­nie­kiem vis­sva­rī­gā­kais dzī­vē ir kom­forts un mīk­sta, ēr­ta guļ­vie­ta, kur at­ro­das arī ro­taļ­lie­tas.

Dvī­ņi

Dvī­ņu zī­mes pār­stāv­jiem pa­tīk ru­nāt, un vi­ņi ar grū­tī­bām pa­cieš klu­su­mu. Tā­pēc par la­biem drau­giem var tapt ma­zie pa­pa­gai­lī­ši, ka­ka­du, ka­nā­rij­put­ni­ņi vai lie­lie Āf­ri­kas pa­pa­gai­ļi. To­mēr jā­at­ce­ras, ka lie­lā­kas spē­jas at­vei­dot cil­vē­ku ru­nu ir tē­vi­ņiem, sa­vu­kārt mā­tī­tes ir grū­tāk ap­mā­cā­mas. Ja sap­ņo­jat par ru­nā­jo­šo pa­pa­gai­li, ne­pēr­ciet tam pār­i, jo tad vi­ņi vel­tīs vi­su sa­vu uz­ma­nī­bu viens ot­ram.

* Dvī­ņu zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki ir ener­ģi­jas pār­pil­ni, ļo­ti grib mī­lēt ne ti­kai sa­vus saim­nie­kus, bet arī vi­su ap­kār­tē­jo pa­sau­li. Šis augst­ais ener­ģi­jas lī­me­nis daž­kārt var da­rīt vi­ņus ne­mie­rī­gus. Māj­dzīv­nie­ki Dvī­ņi ir pa­tie­si šar­man­ti, un vi­ņos ir ie­spē­jams ie­mī­lē­ties no pirm­ā acu ska­ta.

Vē­zis

At­bil­dī­ga­jiem Vē­žiem ļo­ti pie­mē­ro­ti kus­tī­gi dzīv­nie­ki, kas pra­sa uz­ma­nī­bu. Tie var būt gan gar­spal­vai­nie bri­tu, per­sie­šu vai mein­kū­na ka­ķi, gan ne­lie­la iz­mē­ra su­nī­ši. Labs kon­takts var iz­vei­do­ties ar kām­jiem, jū­ras cū­ci­ņām un bruņ­ru­pu­čiem. Sva­rī­gi, lai šiem dzīv­nie­kiem bū­tu la­ba ve­se­lī­ba, jo Vē­ži ļo­ti jū­tī­gi pār­dzī­vo sa­vu mī­lu­ļu kai­tes. Tā­pat Vē­ža zī­mē dzi­mu­šie drau­dzē­jas ar su­ņiem, kas sar­gā mā­ju, vai ka­ķiem, kas uz­ti­cī­gi sa­gai­da pēc dar­ba.

* Vē­ža zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki lab­prā­tāk uz­tu­ras mā­jās ne­kā do­das pla­šu­mos, svai­gā gai­sā. Vi­ņi alkst mī­les­tī­bu un pie­ķer­ša­nos, vieg­li spēj pie­lā­go­ties jeb­ku­rai si­tu­āci­jai.

Lau­va

Lau­vām vis­la­bāk pa­tīk vis­i dār­gie un uni­kā­lie dzīv­nie­ki. Tas gan ne­no­zī­mē, ka labs kon­takts vei­do­sies ti­kai ar eli­tā­ru šķir­ņu pār­stāv­jiem. Pa­ras­ti Lau­vas dzīv­nie­kus iz­vē­las ar sir­di un gan­drīz vien­mēr – ne­jau­ši. Tie var būt ne­lie­lu, de­ko­ra­tī­vu šķir­ņu su­ņi, žur­ci­ņas vai šin­šil­las. Ja ie­gā­dā­jas ka­ķus, tie ie­tei­ca­mi ar fleg­ma­tis­ku rak­stu­ru (lai tos var sa­mī­ļot), tā­di kā per­sie­ši vai drau­dzī­gie sfin­ksas. Lie­li su­ņi, lie­li ka­ķi, pan­te­ras arī būs Lau­vas zī­mē dzi­mu­šo sa­bied­ro­tie, ku­riem, tā­pat kā vi­ņu saim­nie­kiem, ir bū­tis­ki at­ras­ties uz­ma­nī­bas cen­trā.

* Lau­vas zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki ir dros­mī­gi un bez­bai­lī­gi lī­de­ri. Māj­dzīv­nieks Lau­va ir ļo­ti ne­at­ka­rīgs, spēj iz­rai­sīt strī­dus ar ci­tiem mā­jas mī­lu­ļiem.

Jau­na­va

Jau­na­vas zī­mē dzi­mu­ša­jiem vis­pie­mē­ro­tā­kie ir dzīv­nie­ki, kas ne­ra­da ne­pa­tī­ka­mu sma­ku un lie­lu ne­tī­rī­bu. Ša­jā kon­tek­stā ļo­ti pie­mē­ro­tas būs ak­vā­ri­ja ziv­ti­ņas. Tās dzī­vo il­gu un lai­mī­gu mū­žu, ja ak­vā­rijs vien­mēr ir iz­tī­rīts un sa­kopts. Labs kon­takts iz­vei­do­tos arī ar bez­spal­vai­no šķir­nes ka­ķu pār­stā­vi – sfin­ksu. Jau­na­vas lab­prāt rū­pē­jas par tiem, kas pa­tver­smēs, vai sli­ma­jiem un vār­ga­jiem dzīv­nie­ci­ņiem.

* Jau­na­vas zī­mē dzi­mu­ša­jiem māj­dzīv­nie­kiem pa­tīk dzī­vo­ties klē­pī, grez­nī­bā, de­ko­ra­tī­vos spil­ve­nos un mīk­stā gul­ti­ņā. Vi­ņi ir ļo­ti drau­dzī­gi un sir­snī­gi, sa­dzī­vē – veik­li un kār­tī­gi.

Sva­ri

Sva­riem vis­la­bāk pa­tīk dzīv­nie­ki, kas māk iz­klai­dēt. Vēl la­bāk, ja tie ir di­vi ka­nā­rij­put­ni­ņi, di­vi pa­pa­gai­lī­ši, ka­ķēns un ku­cēns vai vā­ve­res. Sva­rī­gi ir arī, lai va­rē­tu ar šiem dzīv­nie­kiem «no sirds ap­ru­nā­ties». Iz­vē­lo­ties su­ni, ie­tei­ca­mi tā­du šķir­ņu pār­stāv­ji, ku­riem nav ne­pie­cie­ša­ma stin­gra audzi­nā­ša­na, jo vi­ņi var arī ne­pa­kļau­ties. Daž­kārt gan Sva­ru zī­mē dzi­mu­ša­jiem lab­prā­tāk pa­tīk ru­nāt par dzīv­nie­kiem, cik ļo­ti vi­ņi mā­jās vē­lē­tos kā­du su­nī­tī, ka­ķī­ti utt. Bet ti­kai ru­nāt.

* Sva­ru zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki lab­prāt da­lās ar sa­vu man­tu, drau­dzī­gi spē­lē­jas ar ci­tiem dzīv­nie­kiem un brī­vi pa­už mī­les­tī­bu un pie­ķer­ša­nos sa­viem saim­nie­kiem, ir ļo­ti mai­gi ra­dī­ju­mi.

Skor­pi­ons

Skor­pi­oniem ļo­ti pie­stāv ek­so­tis­kie dzīv­nie­ki, tā­di kā igu­āna, žņau­dzēj­čūs­ka, zir­nek­ļi vai pat ne­liels kro­ko­dils. Vis­iem šiem dzīv­nie­kiem līdz­te­kus ori­ģi­na­li­tā­tei pie­mīt arī iz­tu­rī­ba un spē­cī­ga, pat sma­ga ener­ģē­ti­ka. Par ta­lis­ma­nu un kom­pan­jo­nu var iz­vē­lē­ties mel­nas krā­sas ka­ķi vai su­ni. Ar ci­tu krā­su dzīv­nie­kiem kon­takts var ne­iz­vei­do­ties. Skor­pi­ona zī­mē dzi­mu­ša­jiem ne­re­ti tīk in­dī­gie dzīv­nie­ki, kas mīt ūde­nī un uz ze­mes.

* Skor­pi­ona zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki mīl un nīst ar vie­nā­du deg­smi. Slik­tās rak­stu­ra īpa­šī­bas: mēdz būt skau­dī­gi, arī greiz­sir­dī­gi. Ša­jā zī­mē dzi­mu­ša­jiem māj­dzīv­nie­kiem ir la­ba ve­se­lī­ba.

Strēl­nieks

Labs kon­takts Strēl­nie­ka zī­mes pār­stāv­jiem vei­do­jas ar zir­giem un vi­dē­ju, kā arī lie­lu šķir­ņu su­ņiem. Ar šiem dzīv­nie­kiem var iz­vei­do­ties mis­tis­ka saik­ne un pat ne­pa­ras­tas spē­jas tos sa­prast tī­ri in­stin­ktī­vi. Dre­sū­ra ša­jos ga­dī­ju­mos pār­vēr­šas aiz­rau­jo­šā spē­lē, no ku­ras bau­du gūst abas pus­es. La­bas at­tie­cī­bas Strēl­nie­ka zī­mes pār­stāv­jiem var iz­vei­do­ties arī ar aiz­rau­jo­šo un gud­ro žur­ku.

* Strēl­nie­ka zī­mē dzi­mu­ša­jiem māj­dzīv­nie­kiem pa­tīk iz­klai­dēt sa­vus saim­nie­kus. Strēl­nie­ki māj­dzīv­nie­ki bie­ži ir ne­mie­rī­gi un ne­pa­cie­tī­gi – vi­ņi ar­vien iz­zi­na, mek­lē un pē­ta vi­su jaun­o.

Me­žā­zis

Me­žā­žiem ir labs jeb­kurš dzīv­nieks, kurš spēj ap­lie­ci­nāt sa­va saim­nie­ka so­ci­ālo sta­tu­su. Dzī­vo­jot pri­vā­tā mā­jā, tas var būt lū­sis vai po­nijs. Dzī­vok­lī pie­mē­rots mo­der­nas šķir­nes glud­spal­vains suns vai ek­so­tis­ka iz­ska­ta ka­ķis. Lai ne­iz­vei­do­tos sav­star­pē­ji kon­flik­ti, ne­va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties grū­ti dre­sē­ja­mus un ne­mie­rī­gus dzīv­nie­kus. Me­žā­ža zī­mē dzi­mu­šie ļo­ti cie­na ra­gai­nus lo­pus un bruņ­ru­pu­čus.

* Me­žā­ža zī­mē dzi­mu­šie māj­dzīv­nie­ki vē­las ie­prie­ci­nāt sa­vus saim­nie­kus. Mē­žā­zis dzīv­nieks zi­na, ka vi­ņam bie­ži vien sma­gi jā­strā­dā, un būs arī ļo­ti pa­klau­sīgs.

Ūdens­vīrs

Ūdens­vī­riem pa­tīk viss, kas ir jauns un ne­pa­rasts – spil­gti, krā­sai­ni dzīv­nie­ki, lie­li ek­so­tis­ki pa­pa­gai­ļi. Tā­pēc bie­ži vien Ūdens­vīrs iz­vē­las tā­dus dzīv­nie­kus, kā­du nav ne­vie­nam pa­zi­ņam. Iz­vē­lo­ties su­ni, ie­tei­ca­mi tā­di, ku­riem ne­pie­cie­ša­ma sa­rež­ģī­ta un kom­pli­cē­ta dre­sū­ra, pie­mē­ram, lab­ra­dors, Ber­nes ga­nu suns, Jor­kšī­ras ter­jers, bed­lin­gton­ter­jers un bi­šons fri­ze. Jā­pie­bilst, kon­takts ar grau­zē­jiem Ūdens­vī­ra zī­mē dzi­mu­ša­jiem vei­do­jas ļo­ti re­tos ga­dī­ju­mos.

* Ūdens­vī­ra zī­mē dzi­mu­ša­jiem māj­dzīv­nie­kiem pa­tīk, ja vi­ņiem pie­vērš daudz uz­ma­nī­bas. Tur­klāt ša­jā zī­mē dzi­mu­šie var kļūt ļo­ti ne­mie­rī­gi, ja par il­gu uz­tu­ras vie­nā vie­tā. Vi­ņiem pa­tīk kus­tī­ba un jaun­i pie­dzī­vo­ju­mi.

Zi­vis

Ziv­ju zī­mē dzi­mu­ša­jiem cil­vē­kiem pie­stāv jeb­kurš dzīv­nieks, at­skai­tot īpa­ši ek­so­tis­kus. Ļo­ti ātr­i at­rod kon­tak­tu ar ka­ķiem, su­ņiem un put­niem, sa­vu­kārt ziv­ti­ņu vē­ro­ša­na ak­vā­ri­jā vi­ņos iz­sauc sa­jūs­mu un no­sta­bi­li­zē dvē­se­les līdz­sva­ru. Daž­kārt šie cil­vē­ki ir vien­al­dzī­gi pret fau­nu, ta­ču da­žā­du ap­stāk­ļu dēļ tiem ir jā­rū­pē­jas par dzīv­nie­kiem, ku­rus sa­vu­laik ie­gā­dā­ju­šies ra­di vai drau­gi. Starp ci­tu, Ziv­ju zī­mē dzi­mu­šie mīl vi­sus dzīv­nie­kus un rū­pē­sies par pa­tver­smes dzīv­nie­kiem, ko lik­te­nis nav lu­ti­nā­jis.

* Ziv­ju zī­mē dzi­mu­ša­jiem māj­dzīv­nie­kiem ir ļo­ti ak­tī­va un ro­ta­ļī­ga da­ba, ku­ru daž­kārt var vei­ci­nāt ne­kon­sek­ven­ce audzi­nā­ša­nā. Tā­pēc ša­jā lai­kā dzi­mu­šo māj­dzīv­nie­ku saim­nie­kiem būs va­ja­dzī­ga ļo­ti lie­la pa­cie­tī­ba.

Pub­li­kā­ci­jā iz­man­to­ta in­for­mā­ci­ja no fin­dem.ru; http://new.so­leil.lv