Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumu projektu, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu.
Personu krimināli varēs sodīt arī tad, ja tā publiski būs rupji trivializējusi genocīdu, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu. Patlaban ar brīvības atņemšanu var sodīt par šādu noziegumu publisku noliegšanu vai attaisnošanu.
Iepriekš Juridiskajā komisijā tika veiktas izmaiņas sākotnējā piedāvājumā, kurā bija paredzēts sods par attiecīgo faktu "ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu" - šis formulējums tika aizstāts ar vārdiem "rupju trivializēšanu".
Saeimai nākotnē būs jālemj par attiecīgo grozījumu atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Iepriekš Juridiskajā komisijā runājot gan par sākotnējo piedāvājumu, gan pašreizējo versiju, apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins norādīja, ka attiecīgās izmaiņas par PSRS un nacistiskās Vācijas agresiju varēja virzīt "nulles lasījumā" jeb nodošanai komisijās. Tādā gadījumā atšķirībā no pašreizējās situācijas likumprojektam tiktu pievienota anotācija, kur būtu aprakstīts grozījumu mērķis, ko grib sasniegt.
Šāds regulējums ar vispārīgu vārdu izmantošanu var tikt izmantots, lai vērstos pret citādi domājošiem cilvēkiem, brīdināja SC politiķis.
Savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais iepriekš komisijas sēdē pauda atbalstu stingrākiem likuma nosacījumiem, norādot, ka demokrātija nav leiputrija. "Mēs esam cietuši no abām pusēm," akcentēja Resnais, norādot gan uz PSRS, gan nacistiskās Vācijas okupāciju.
Komentējot sākotnējo redakciju formulējumam par PSRS vai nacistiskās Vācijas agresijas apšaubīšanu, Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce komisijas sēdē norādīja, ka attiecīgo normu vajadzētu papildināt ar vārdiem, ka sods tiek piemērots, ja attiecīgie izteikumi tiek pausti kontekstā ar valsts drošības, teritoriālās integritātes un demokrātiskās iekārtas apdraudēšanu.
Kā ziņots, šodien atbalstītie grozījumi iepriekš divas reizes bija izslēgti no Saeimas sēžu darba kārtības.
