Jaunajā lauksaimniecības atbalsta periodā, kas ilgs no šā gada līdz 2020. gadam, zemniekiem lauku attīstības pasākumu īstenošanai atvēlēti 1,53 miljardi eiro, tas ir, par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā septiņgadu periodā.
Diemžēl lauksaimniekiem ar jauno projektu īstenošanu pagaidām ir jāpaciešas, jo iepriekšējā perioda atbalsts vairs nav saņemams, bet jaunā perioda finansējums Latvijā varētu būt pieejams, vien sākot ar gada otro pusi.
Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības fondu atbalsta vadītāja Ineta Stabulniece stāstīja, ka viss iepriekšējā perioda finansējums1,3 miljardu eiro apmērā jau ir apstiprināts, tātad – rezervēts, bet jaunā Lauku atbalsta programma nosūtīta Eiropas Komisijai. «Šā gada otrajā pusē plānojam uzsākt finansējuma apgūšanu nākamajam periodam. Esam gandarīti, ka jaunajā periodā finansējums paredzēts par 1,5 miljardiem eiro lielāks, turklāt lauksaimnieku naudu plānots dalīt pa saimniecības lieluma grupām, nevis pa reģioniem, kā tas bija līdz šim. Mēs uzskatām, ka šāds dalījums nodrošinās līdzekļu pieejamību mazajām saimniecībām, kurām līdzekļu apgūšana norit lēnāk nekā lielajām saimniecībām,» uzsvēra I. Stabulniece.
Viņas vārdus raksturo arī iepriekšējā plānošanas perioda saņemtā finansējuma izlietojums, jo lauvas tiesu ir izmantojušas lielsaimniecības. Piemēram, saimniecības, kuru gada apgrozījums ir bijis no 100 000 latu (tādu ir 1051), saņēmušas 72,4% no kopējās lauku attīstības programmas finansējuma, savukārt saimniecības ar gada apgrozījumu līdz 100 000 latu (tādu bijis 2964) – tikai 27,6 procentus.
«Lielās saimniecības ir veiksmīgāk izmantojušas līdzekļus, savukārt mazās saimniecības, kurām ir bijis mazāk brīvo līdzekļu un grūtāk dabūt kredītu, atbalstu nav varējušas izmantot pilnā apmērā,» secināja I. Stabulniece. ZM cer, ka, mainot finansējuma sadales modeli, mazās saimniecības varēs vairāk izmantot atbalstu attīstībai.
Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes locekle Baiba Mikāla priecājas, ka jau šobrīd Latvijas zemnieki spēj strādāt ļoti efektīvi. «Latvijā kopējā lauksaimniecības zemes platība ir 2,3 miljoni hektāru, taču lauksaimniecības produkcija tiek audzēta labi ja 1,6 miljonos hektāru. Pasaules mērogā tā ir niecīga platība. Tajā pašā laikā Latvija saražo aptuveni 5% no visas pasaules graudu apjoma,» uzsvēra B. Mikāla.
Lai sasniegtu augstāku darba ražīgumu, nepieciešamas modernas tehnoloģijas un tehnika. SEB līzinga pērn izsniegtais finansējums lauksaimniecības tehnikas iegādei, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 29%. «Lai arī 2013. gadā ES finansējuma pieejamība ir bijusi salīdzinoši ierobežota, lauksaimniecība attīstās un zemnieki turpina ieguldīt lauksaimniecības tehnikas modernizācijā, izmantojot pieejamās finansējuma iespējas. Pozitīvi vērtējam Jaunās lauku attīstības programmas apstiprināšanu gada otrajā pusē, tomēr, apzinoties finansējuma apgūšanas reālos termiņus, pieļaujam, ka izjūtamu subsīdiju ietekmi līzinga tirgū varēs vērot, sākot ar nākamo gadu,» atzina SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.
***
Latvijai pieejamais Lauku attīstības fonda finansējums, miljardos eiro
2007.–2013. gada plānošanas periodā 1,383
2014.–2020. gada plānošanas periodā 1,531
Avots: ZM
